Mobilā versija
-2.8°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
17. septembris, 2012
Drukāt

LIETU VĒSTURE: Kuļmašīna

Foto no Jaunlaicenes muižas muzeja arhīvaFoto no Jaunlaicenes muižas muzeja arhīva

Kādreiz labību pļāva ar sirpjiem vai labības izkaptīm un sasēja kūlīšos, pēc tam žāvēja rijās un izkūla ar spriguļiem. Senie romieši, ēģiptieši labības kulšanai lietojuši kuļamos ratus. Tos velkot pāri izklātām vārpām, graudi izbiruši. 


 

Pirmo kuļmašīnu esot konstruējis skotu inženieris A. Meikle 1784. gadā. Tās darbība bijusi līdzīga spriguļu dauzīšanai, darbināta ar ūdensspēku. Kuļmašīna ir stacionāra vai pārvietojama ierīce graudu un sēklu izkulšanai, atdalīšanai no salmiem, pelavām un putekļiem. Tās darbināšanai sākotnēji izmantoti zirgi, vēlāk (19. gs.) ieviešot tvaika mašīnas, tās apgādāja ar tvaika dzinējiem (lokomobiļiem), 20. gs. pārgāja uz elektriskajiem motoriem. Kulšanu kuļmašīnas veic ar kuļamspoli, kas ir ar rievotiem stieņiem vai pirkstveida tapām, sakārtotas uz kuļamspoles aploces. Tāpēc ir divu veidu – tapu vai stieņu – kuļmašīnas.

Latvijā pirmā ar zirga spēku darbināmā kuļmašīna lietota Padurē. 1856. gadā Zaļajā muižā pie Jelgavas sākusi strādāt pirmā tvaika kuļmašīna. Interesanti, ka kuļmašīnas ražotas arī Rīgā, turklāt jau 19. gadsimtā. Piemēram, Vērmaņa mašīnbūves rūpnīca ražoja ne vien dažādus pum-pjus, ugunsdzēsības iekārtas, lokomotīves, hermētiski noslēdzošas durvis, transmisijas, bet arī lauksaimniecības mašīnas – kuļmašīnas un sējmašīnas. 19. gs. beigās uzņēmums ļoti veiksmīgi darbojās direktora inženiera Roberta S. Tomsona vadībā. Firmas labākais izstrādājums bija kuļmašīna, ko patentēja un 1877. gadā izstādē Berlīnē ieguva balvu.

Lauksaimniecības mašīnbūve īpaši attīstījās Latvijas brīvvalsts laikā – ražoja kartupeļu rokamās mašīnas, sējmašīnas, pļaujmašīnas, kuļmašīnas (“Imanta”, “Tērauds”, “Stars”). Iecienīta bija kuļmašīna “Imanta”, ko lietoja vēl pēc Otrā pasaules kara. Padomju varas gados Latvijas Lauksaimniecības mašīnu rūpnīca izgatavoja kuļmašīnas “Imanta 42”, pēdējais modelis bija “Imanta 42M”, kas izcēlās ar augstu palīgdarbu mehanizāciju – pieci seši strādnieki stundā spēja izkult 1 – 2,2 tonnas tīru graudu.

Kuļmašīnas Latvijā beidza ražot 1958. gadā, pēc tam sākās kombainu ēra.

 

Pievienot komentāru

EK rosina veidot Eiropas aizsardzības fonduPlāno ietaupīt līdz 100 miljardiem eiro gadā bruņojuma iegādē
Ceļā uz SKS pazudis Krievijas kravas kuģis (1)Īsi pēc pacelšanās ceturtdien pazudis Krievijas bezpilota kravas kuģis, kam bija jānogādā Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) 2,5 tonnas liela krava, tostarp pārtika
Draugiem Facebook Twitter Google+