Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
15. janvāris, 2013
Drukāt

Lietuvā diskutē par dubultpilsonību

Foto - LETAFoto - LETA

Nosacījumi dubultpilsonības piešķiršanai Lietuvā, kas tādu iespēju pieļauj tikai retos izņēmuma gadījumos, ir pārāk stingri – šādu viedokli paudis premjerministrs Aļģirds Butkevičs.
”Es šai ziņā būtu liberālāks,” viņš paziņojis, piebilzdams, ka atbalsta prezidentes Daļas Grībauskaites lēmumu lūgt Konstitucionālajai tiesai noskaidrot iespējas paplašināt pilsonības piešķiršanu.

 

Lietuvas prezidente vakar vērsusies Konstitucionālajā tiesā, lūdzot sniegt skaidrojumu, vai iespējams, nemainot konstitūciju, likumā pieļaut dubultpilsonības piešķiršanu personām, kas pēc Lietuvas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 11. martā emigrējušas uz citām valstīm un ieguvušas to pilsonību.

Konstitucionālā tiesa lūgta arī atbildēt, vai pietiek vienīgi ar likumu, lai paplašinātu nosacījumus attiecībā uz ārvalstniekiem, kam izņēmuma kārtā var tikt piešķirta Lietuvas Republikas pilsonība. Šobrīd saskaņā ar Lietuvas konstitūciju un Konstitucionālās tiesas nostāju dubultpilsonība piešķirama tikai īpaši retos gadījumos, bet ārvalstniekiem Lietuvas pilsonību var piešķirt vienīgi tad, ja viņiem jau ir īpaši nopelni Lietuvas labā un ja viņi ir integrējušies Lietuvas sabiedrībā.

Pirms nedēļas plašu atbalsi sabiedrībā radīja valsts vadītājas lēmums noraidīt pilsonības piešķiršanu ASV daiļslidotājai Izabellai Tobiasai, kas kopš 2010. gada sacensībās startē pārī ar lietuvieti Deividu Stagņūnu, tādējādi liedzot iespēju abiem sportistiem pārstāvēt Lietuvu 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos. Tūlīt pēc tam lietuvieši internetā sāka vākt parakstus petīcijai, kurā prezidente aicināta piešķirt Tobiasai Lietuvas pilsonību. 2012. gada Eiropas meistarsacīkstēs pāris ierindojās devītajā vietā dejās uz ledus, bet pasaules spēcīgāko daiļslidošanas duetu rangā viņi pašlaik ieņem 13. vietu.

Ilgu laiku Lietuvas pilsonība ārvalstniekiem tika piešķirta diezgan brīvi. Kā atzīmē mediji, to saņēmušas pat vairākas visai skandalozas personības. Taču situācija krasi mainījās 2003. gada nogalē, kad Lietuvas prezidents Rolands Pakss tika apsūdzēts Lietuvas pilsonības piešķiršanā un slepenas informācijas izpaušanā savam prezidenta vēlēšanu kampaņas galvenajam finansētājam, uzņēmējam Jurijam Borisovam. 2004. gadā Seims impīčmenta ceļā atcēla Paksu no prezidenta amata, bet uz pilsonības pretendentiem Lietuva sāka raudzīties daudz stingrāk.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+