Mobilā versija
-1.7°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Pirmdiena, 11. decembris, 2017
30. janvāris, 2017
Drukāt

Lietuvā grib pagarināt ikgadējo atvaļinājumu; darba devēji sašutuši

REUTERS REUTERS

Lietuvas darba devējiem un arodbiedrībām nespējot atrast kopīgu valodu jautājumā par vēlamo ikgadējā atvaļinājuma garumu, premjerministrs Sauļus Skvernelis izteicis cerību, ka Trīspusējā sadarbības padome spēs vienoties par 22, nevis 20 darba dienu atvaļinājumu.

Pēc premjera teiktā, nedaudz garāks atvaļinājums ļaus cilvēkiem vairāk uzmanības veltīt ģimenei un bērniem.

Lietuvas darba devēji uzskata, ka atvaļinājumam jābūt 20 dienas garam, savukārt arodbiedrības iestājas par 22 dienas garu atvaļinājumu.

“Viens no pamatojumiem – lai strādājošie cilvēki varētu ilgāku laiku pavadīt kopā ar saviem bērniem, ģimeni, atgūties un atpūsties. Lai nevajadzētu spriest, vai bērnus, kuriem trūkst laika un uzmanības, ir jāaudzina ar žagaru, siksnu vai tamlīdzīgi. (..) Domāju, ka mums jāatrod zelta vidusceļš, un ceru, ka Trīspusējā sadarbības padome ieklausīsies un ka šīs 22 dienas nāks par labu sabiedrības labklājībai,” žurnālistiem sacījis Skvernelis.

Kā izteicies Lietuvas Arodbiedrību konfederācijas priekšsēdētājs Artūrs Čerņausks, ja par atvaļinājuma ilgumu neizdosies vienoties ar darba devējiem, šis jautājums varētu tikt atstāts izlemšanai Seimā.

Tikmēr Lietuvas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Dans Arlausks paziņojis, ka arodbiedrību ierosinājums nav pamatots un darba devēji negrasās piekāpties.

Janvāra sākumā, pēc tikšanās ar Trīspusējās sadarbības padomes pārstāvjiem, premjerministrs izteica cerību, ka diskusijas par pretrunīgajiem Lietuvas jaunā Darba kodeksa pantiem tiks pabeigtas līdz 10.martam, kad sāksies Seima pavasara sesija, lai kodekss tās laikā tiktu pieņemts un 1.jūlijā stātos spēkā.

Lietuvas iepriekšējā sasaukuma Seims pērn jūnijā jau pieņēma pretrunīgi vērtēto Darba kodeksu, kas ir viena no galvenajām Lietuvas jaunā sociālā modeļa sastāvdaļām un paredz darba attiecību liberalizēšanu, taču prezidente Daļa Grībauskaite izmantoja veto tiesības, lai kodeksu bloķētu, norādot, ka tas “pietiekami negarantē darba ņēmēju tiesības un tiesiski nostiprina darba devēju dominējošo stāvokli”.

Parlaments septembrī noraidīja prezidentes veto, bet novembra sākumā daļu no viņas ieteiktajiem grozījumiem pieņēma.

Darba kodeksam būtu bijis jāstājas spēkā no janvāra, bet gada nogalē jaunā sasaukuma Seims nolēma uz pusgadu atlikt visa sociālā modeļa ieviešanu.

Skvernelis iepriekš solījis, ka attiecīgie likumu grozījumi tiks veikti līdz jūlijam, lai uzņēmēji un iedzīvotāji varētu sagatavoties gaidāmajiem jauninājumiem. Viņš arī izteicies, ka pēc pusgada sociālais modelis būs “pilnīgi citāds”.

Pievienot komentāru

Sinagoga Zviedrijā apmētāta ar degošiem priekšmetiemJauniešu grupa maskās sestdienas vakarā apmētāja ar degošiem priekšmetiem sinagogu Zviedrijas pilsētā Gēteborgā, ziņoja vietējie mediji.
Draugiem Facebook Twitter Google+