Lietuva neielaiž valstī divus Krievijas pilsoņus; Maskava sola “pienācīgu atbildi” 3
Lietuvas robežsargi nav ielaiduši valstī divus Krievijas pilsoņus, Ārzemju tautiešu atbalsta un tiesību aizstāvības fonda pārstāvjus, ko Lietuva iekļāvusi savā melnajā sarakstā. Maskava savukārt paziņojusi, ka šis solis nepalikšot bez atbildes.
Krievijas pilsoņi Viļņas lidostā apturēti un nosūtīti atpakaļ jau 15.decembrī, bet par to netika ziņots, iekams piektdien ar paziņojumu nāca klajā Krievijas Ārlietu ministrija. Lietuvas diplomāti piektdienas vakarā ziņu aģentūrai BNS apstiprinājuši, ka šāds gadījums bijis.
“Divi Krievijas pilsoņi, kas devās uz Lietuvu, netika ielaisti valstī saskaņā ar Migrācijas departamenta lēmumu iekļaut viņus to personu sarakstā, kurām iebraukšana valstī liegta. Šāds lēmums pieņemts, ievērojot visas juridiskās procedūras. Ja šīs personas lēmumam nepiekrīt, tās var pārsūdzēt to saskaņā ar Lietuvas tiesību normām,” sacījis Lietuvas ārlietu ministra preses pārstāvis Ķēstutis Vaškelevičs.
Krievijas fonds ne vienu vien gadu tiek pieminēts Lietuvas izlūkošanas institūciju ziņojumos kā Maskavas politikas instruments, kas tiek izmantots negatīva Lietuvas tēla veidošanai un spriedzes uzkurināšanai mazākumtautību vidū.
Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova piektdien paziņojusi par notikušo, nosaucot to par “kārtējo Viļņas pretkrievisko izlēcienu” un solot, ka tas “nepaliks bez pienācīgas atbildes”.
Pēc viņas teiktā, Lietuvas valdība “ieciklējusies rusofobijā un ļoti slimīgi uztver Krievijas nevalstisko organizāciju pārstāvju kontaktus ar tautiešiem”.
Zaharova norādījusi, ka abi Krievijas pilsoņi uz Lietuvu devušies pēc turienes krievvalodīgo organizāciju ielūguma, lai piedalītos konferencē.
Lietuvas izlūkdienestu darbības pārskatā par 2015.gadu teikts, ka Krievijas Ārlietu ministrijas un tai pakļautās federālās aģentūras “Rossotrudņičestvo” dibinātais fonds finansējis divas Lietuvā darbojošās organizācijas – Pamattiesību aizstāvības un izmeklēšanas centru un Neatkarīgo cilvēktiesību centru. Šo organizāciju pārstāvji starptautiskos pasākumos apsūdzējuši Lietuvu mazākumtautību tiesību pārkāpšanā un piedalījušies pret ASV un NATO vērstās prokremliskās propagandas akcijās.
“Apsūdzības Krievijas tautiešu tiesību pārkāpšanā Kremlis savā propagandā efektīvi izmanto, lai veidotu naidīgu Lietuvas tēlu Krievijas sabiedrībā un Lietuvas krievu un poļu kopienās, kas atrodas Krievijas informācijas laukā. Tas palīdz uzturēt Krievijas sabiedrībā atbalstu agresīvai Krievijas politikai un traucē sekmīgai Lietuvas etnisko kopienu integrācijai,” teikts dokumentā.
Kā ziņu aģentūrai BNS sacījis politologs Nerijus Maļukevičs, Krievijas “tautiešu organizācijas un “krievu pasaules” koncepcija ir daļa no Kremļa ārpolitikas. Pēc viņa teiktā, lai gan konkrētās organizācijas ietekme uz Lietuvas krievu kopienu ir ierobežota, tomēr jāatzīst, ka “maigās varas” instrumenti pēc iebrukuma Ukrainā tiek likti lietā aizvien agresīvāk.
“Šī organizācija ir viens no tādiem ieročiem. Pēc agresijas Ukrainā šie maigās varas instrumenti vairs nebūt nav tik maigi, bet kļūst aizvien agresīvāki un provokatīvāki, tādēļ nav nekā dīvaina tajā, ka mēs šo organizāciju darboņus savā valstī neielaižam. Es neuzskatu, ka šīs organizācijas ietekme ir liela, Igaunijā un Latvijā tā ir izteiktāka, tomēr mēs esam kopējā reģiona daļa,” izteicies eksperts.
