Lietuva neredz iemeslu atcelt “Savčenko sarakstu” 0
Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs pirmdien norādījis, ka nesaskata iemeslu, kādēļ lai viņa valsts atceltu tā dēvēto Savčenko sarakstu, kurā kā Lietuvai nevēlamas iekļautas ar bijušās Ukrainas Gaisa spēku pilotes Nadijas Savčenko ieslodzīšanu un notiesāšanu saistītās Krievijas amatpersonas, lai gan pati Savčenko tagad atguvusi brīvību.
“Tas nav tikai Savčenko saraksts, lai arī nosaukts Savčenko vārdā. Salīdzinājumam minēšu, ka pastāv Magņitska saraksts, kas saistīts ne tikai ar Magņitska lietu,” ministrs uzsvēris kopīgā preses konferencē ar Ukrainas parlamenta deputāti un bijušo lidotāju, kas viesojas Lietuvā.
Viņš atgādinājis, ka līdzīgos apstākļos Krievijas cietumos nonākuši un pašlaik izcieš cietumsodu vēl vairāki desmiti ukraiņu karavīru.
Pēc ministra teiktā, Lietuvas “Savčenko sarakstā” kopumā iekļautas 84 personas, tajā skaitā cilvēki, kas atbildīgi par ukraiņu kinorežisora Oļeha Sencova un aktīvista Oleksandra Koļčenko notiesāšanu Krievijā.
“Nedomāju, ka šādu sarakstu veidošana kā metode tiks atmesta, kamēr nebūs atrisināta pati problēma,” piebildis Linkevičs.
Pati Savčenko uzskata, ka valstīm būtu jāveido šādi nevēlamo personu saraksti par katru Krievijā nelikumīgi ieslodzīto ukraini. Viņa solījusi, ka centīsies panākt, lai par šo cilvēku ieslodzīšanu atbildīgās personas tiktu tiesātas par kara noziegumiem.
Lietuva bija pirmā Eiropas Savienības (ES) valsts, kas izveidoja savu “Savčenko sarakstu”.
Krievijas apbruņotie promaskaviskie kaujinieki sagūstīja Savčenko 2014.gada 17.jūnijā brīdī, kad viņa netālu no Luhanskas palīdzēja no kaujas lauka iznest ievainotos karavīrus. Drīz pēc tam kaujinieki aizveda Savčenko no Ukrainas uz Krieviju, kur nodeva varasiestādēm.
Sākumā viņa tika apsūdzēta līdzdalībā divu Krievijas žurnālistu nāvē Ukrainas Luhanskas reģionā. Vēlāk apsūdzība tika pārkvalificēta uz smagāku – Savčenko tika tieši apsūdzēta žurnālistu nogalināšanā.
Savčenko savu vainu noliedza, un decembra beigās viņas advokāti iepazīstināja ar dokumentiem, kas liecina, ka brīdī, kad žurnālisti iekļuva mīnmetēju ugunī, Savčenko jau atradās promaskavisko kaujinieku gūstā, kas viņu vēlāk aizveda uz Krieviju.
Bijusī Ukrainas armijas virsniece pavadīja divus gadus ieslodzījumā Krievijā, kur tika apsūdzēta līdzdalībā divu Krievijas žurnālistu nāvē apšaudes laikā Luhanskas apgabalā. Viņa pēc aizturēšanas 2014.gada vasarā arī tika apsūdzēta par nelikumīgu robežas šķērsošanu.
Šā gada 22.martā Krievijas tiesa atzina 35 gadus veco Savčenko par vainīgu un piesprieda 22 gadu ieslodzījumu vispārējā režīma kolonijā. Savčenko neatzina sevi par vainīgu šajās apsūdzībās un gan tiesas prāvas laikā, gan ieslodzījumā vairākkārt pieteica badastreikus. 25.maijā viņa tika atbrīvota apmaiņā pret diviem Krievijas karavīriem un atgriezās Ukrainā.
