Pasaulē
Baltija

Lietuvā notiek prezidenta vēlēšanu otrā kārta0


Valsts prezidenta vēlēšanas Lietuvā.
Valsts prezidenta vēlēšanas Lietuvā.
Foto: SCANPIX/AP/LETA

Lietuvā svētdien vienlaikus ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām notiek valsts prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā noskaidrosies, kas stāsies ilggadējās prezidentes Daļas Grībauskaite vietā – Seima deputāte, bijusī finanšu ministre Ingrīda Šimonīte, vai ekonomists, ilggadējs Lietuvas “SEB bankas” prezidenta padomnieks Gitans Nausēda, kuri 12.maijā notikušajā pirmajā kārtā ieguva vislielāko vēlētāju atbalstu.

Viņus šķīra pavisam neliela balsu starpība – par Šimonīti, ko izvirzījusi lielākā opozīcijas partija “Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti”, nobalsoja 31,31% vēlētāju un par neatkarīgo kandidātu Nausēdu – 30,94%.

Tādēļ politologi atzīst, ka otrās kārtas rezultātus prognozēt ir grūti, tomēr Nausēdas uzvaru uzskata par ticamāku, jo viņa elektorāts ir plašāks, savukārt Šimonītes vēlētāji atšķiras ar stingrāku pārliecību, bet viņu loku vairs nav iespējams īpaši paplašināt.

Pēc ekspertu domām, daudz ko var izšķirt pat laika apstākļi vēlēšanu dienā un ar tiem saistītā vēlētāju aktivitāte, – jo tā būs lielāka, jo labāk Nausēdam, un otrādi.

Kā izteicies Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūta docents Ķēstutis Girņus, tie, kuri noskaņoti balsot par Šimonīti, dotos balsot “pat stiprā vētrā”, savukārt daudzi Nausēdas atbalstītāji, ja viņiem būtu jāizšķiras starp balsošanu un makšķerēšanu, pirmām kārtām izvēlētos otro.

Grūti arī prognozēt, kuru kandidātu šoreiz atbalstīs tie vēlētāji, kuri pirmajā kārtā balsoja par abu valdošās koalīcijas partiju – Zemnieku un zaļo savienības un Sociāldemokrātu darba partijas – atbalstīto kandidātu premjerministru Sauļu Skverneli, kurš ar 19,72% balsu palika trešajā vietā, lai gan aptaujas lika domāt, ka triju spēcīgāko pirmās kārtas kandidātu izredzes ir gandrīz vienādas.

Paši zaļzemnieki aicinājuši pilsoņus balsot par Nausēdu. Viņam atbalstu apliecinājusi arī otra valdošās koalīcijas locekle – Sociāldemokrātiskā darba partija – un opozīcijā esošā Liberāļu kustība, tikmēr Sociāldemokrātu partija, kas arī atrodas opozīcijā, palikusi neitrāla.

Nedz politologi, nedz paši kandidāti gan neuzskata, ka partiju paustajam atbalstam varētu būt jūtama ietekme uz vēlētāju izšķiršanos, tomēr eksperti pieļauj, ka uz Skverneļa vēlētāju balsīm šai reizē var cerēt pirmām kārtām Nausēda.

55 gadus veco Nausēdu, kas priekšvēlēšanu aptaujās gandrīz nemainīgi atradies reitingu tabulas augšgalā, sabiedrība iepazinusi galvenokārt kā ekspertu, kas desmit gadu garumā televīzijas ziņu pārraidēs komentējis Lietuvas ekonomisko situāciju. Politologu vērtējumā viņš tā arī turējies šā tēla rāmjos, necenšoties sevi parādīt kā politisko līderi un drīzāk solot būt atšķirīgu viedokļu samierinātājs un vienotājs.

Nausēda ir labēji centrisks kandidāts, kas sevi raksturojis kā konservatīvu un rietumnieciski domājošu, vienlaikus akcentējot norobežošanos no visām partijām. Viņa elektorāts ir ļoti plašs tiklab vecuma, kā izglītības un ieņēmumu līmeņa ziņā. Atbalstu viņam apliecinājis bijušais Lietuvas prezidents Valds Adamkus, savukārt Nausēdas kritiķi noskaņoti piesardzīgi un uzskata, ka viņš pārstāv lielā biznesa intereses.

Runājot par ārpolitiku, Nausēda atzinis, ka Lietuvai attiecībās ar Krieviju jāietur principiāla nostāja, nepiemirstot par notikumiem Ukrainā, taču vienlaikus jāuztur ekonomiskie un kultūras sakari un jāmīkstina retorika, “nelejot ūdeni uz Krievijas propagandas dzirnavām”. Viņš iestājies par Eiropas Savienību kā par konfederāciju, par ekonomisko attiecību attīstīšanu ar Ķīnu, par sadarbību Ziemeļvalstu un Baltijas valstu formātā, ar laiku, iespējams, iesaistot tajā arī Lielbritāniju.

44 gadus vecā Šimonīte pēc izglītības ir ekonomiste, kas sabiedrības uzticēšanos un simpātijas iemantojusi kā krīzes laika konservatīvo valdības finanšu ministre, lai gan viņai tikusi adresēta arī kritika, īpaši no zaļzemnieku puses, par valdības stingrajiem taupības pasākumiem un lēmumu nevērsties pēc aizdevuma pie Starptautiskā valūtas fonda. Viņa bijusi arī Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētāja vietniece, bet 2016.gadā ievēlēta Seimā.

Apveltīta ar asu prātu un labu humora izjūtu, viņa bauda lielu atbalstu pilsētu iedzīvotāju un gados jaunu vēlētāju vidū. Nereti raksturota arī kā pašreizējās prezidentes Daļas Grībauskaites ieturētā kursa tuvākā mantiniece.

Ārpolitikā Šimonīte iestājas par līdzšinējā kursa saglabāšanu, dziļāku integrāciju NATO un Eiropas Savienībā, koalīciju veidošanu ES iekšienē, par to, ka attiecībām ar Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm nepieciešama jauna elpa, jo pašreizējā sadarbība ir pārāk formāla. Runājot par attiecībām ar Krieviju, viņa uzsver, ka Lietuva nedrīkst izlikties neredzam Maskavas centienus mainīt pasaules kārtību un eksportēt uz Rietumu pasauli savas “vērtības”, tādēļ valsts līmenī pašlaik Lietuvai ar Krieviju nav, par ko runāt, lai gan ar laiku situācija varētu mainīties.

Ievēlēšanas gadījumā savā pirmajā ārvalstu vizītē tiklab Nausēda, kā Šimonīte dotos uz Poliju.

Pašreizējai prezidentei, kuras pilnvaru termiņš beigsies jūlijā, konstitūcija liedz kandidēt uz trešo piecu gadu ilnvaru termiņu pēc kārtas.

Kā uzskata Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politoloģijas institūta direktors Ramūns Vilpišausks, Šimonītes un Nausēdas panākumus pirmajā kārtā noteica galvenokārt kandidātu personiskās īpašības, nevis viņu aizstāvētā ideoloģija.

“Tiem, kuri balsoja par Šimonīti, svarīgākais bija viņas autentiskums, bet tiem, kuri atbalstīja Nausēdu, – viņa reprezentativitāte, bet nevis tas, kā viņi sevi pasniedz ideoloģiskā ziņā,” viņš sprieda pēc pirmās kārtas, vienlaikus atzīstot, ka divas trešdaļas vēlēšanās balsojušo Lietuvas pilsoņu iestājušies par pašreizējā ārpolitikas un drošības politikas kursa turpināšanu.

Vilpišausks atzinis, ka kandidāti atšķiras arī politiskās pieredzes ziņā – Šimonīte kā bijusī ministre un pašreizējā Seima deputāte ir pieredzējušāka, viņa arī runā konkrētāk un nevairās no grūtiem jautājumiem, kamēr Nausēda runā piesardzīgāk, apdomājot, kas varētu patikt vēlētājiem.

Arī politoloģe Aine Ramonaite izteikusies, ka šai gadījumā, kad abu kandidātu uzskati ir diezgan līdzīgi, vēlētāju izvēli var noteikt ne tik daudz viņu politiskā pārliecība, kā “stils, raksturs, personiskās īpašības, varbūt pat izskats”.

Komentējot kandidātu priekšvēlēšanu debates, eksperte atzinusi, ka gan vienam, gan otram pietrūcis iniciatīvas, spējas uzrādīt problēmas un vēlmes piedāvāt savu vīziju, nevis tikai reaģēt uz žurnālistu piedāvātajiem jautājumiem.

Pēc viņas teiktā, tas liek uzdot jautājumu, ko sabiedrība cer no valsts prezidenta. “Vai viņam (..) tikai jāreaģē uz to, ko ierosina Seims vai valdība? Vai arī mēs no prezidenta sagaidām, ka viņš varētu izvirzīt jaunas idejas un pulcēt ap sevi plašākas koalīcijas – ne jau tikai politiskā ziņā, bet arī sabiedrībā izvirzīt jautājumus, kur vajadzīga vienošanās, beidzot iedvesmot sabiedrību jauniem mērķiem un piedāvāt nestandarta darba kārtību?” viņa vaicājusi, atzīstot, ka pagaidām nesaredz nevienā no kandidātiem īpaši lielu potenciālu pašiem savas vīzijas piedāvāšanā.

Vienlaikus Ramonaite norādījusi, ka abi kandidāti savā priekšvēlēšanu kampaņā ieguldījuši “daudz intelektuālā darba”, un agrāk vēlēšanu kampaņas bijušas “daudz primitīvākas”.

Kā norāda Girņus, abi kandidāti labi runā angliski, ir pietiekami jauni un enerģiski un “diezgan labi izskatītos Eiropas Savienības Padomē”, lai gan iespējams, ka būs jāpaiet kādam laikam, kamēr viņi tur iejutīsies.

Apstāklis, kas abus kandidātus atšķir, ir viņu saistība ar partijām, uzskata eksperti. Šimonīti atbalsta konservatīvie tēvzemieši, tikmēr Nausēda īpaši uzsver savu neatkarību no partijām, tomēr politologi domā, ka šīm atšķirībām nevajadzētu piešķirt pārlieku lielu nozīmi.

Saistītie raksti

Pēc Girņus teiktā, abi kandidāti izteikuši gatavību ievēlēšanas gadījumā sadarboties ar premjeru Skverneli, un, viņaprāt, zaļzemnieku bažas, ka Šimonīte varētu kļūt par “aklu ieroci” savu atbalstītāju rokās, ir pārspīlētas. Politologs atgādinājis, ka viņa, lai gan pirms desmit gadiem kļuva par konservatīvo valdības ministri, joprojām nav iestājusies partijā, un tas liecina, ka neatkarība viņai ir svarīga.

Savukārt Nausēdas gadījumā, viņaprāt, daudz kas būs atkarīgs no padomniekiem.

“Tik nopietna atbildība viņam būs nopietns izaicinājums. Viņš ir ne tik lielā mērā baņķieris, kā baņķieru preses pārstāvis, ekonomists, kurš tikai vērtējis lietas, bet ievēlēšanas gadījumā viņam nāksies vadīt un arī pieņemt nopietnus lēmumus, kuriem būs nopietnas sekas,” norādījis eksperts.

LA.lv