Lietuvā notiek Seima vēlēšanas 0
Lietuvieši šodien, 14.oktobrī, dodas pie vēlēšanu urnām, lai uz nākamajiem četriem gadiem ievēlētu Seimu un pie viena paustu attieksmi pret jaunās Visaginas atomelektrostacijas projektu referendumā, kas gan nebūs juridiski saistošs.
Par 141 Lietuvas Seima deputāta mandātu sacenšas 17 partijas un viena četru partiju koalīcija daudzmandātu apgabalos. Pieskaitot kandidātus vienmandāta apgabalos, kopumā šajās vēlēšanās mērojas spēkiem 1927 politiķi.
Kā vedina prognozēt sabiedriskās domas aptaujas, šīs vēlēšanas Lietuvas politikā var iezīmēt jaunu pavērsienu pa kreisi, vēlētājiem paužot neapmierinātību ar konservatīvo valdības stingro taupības politiku, lai arī tā valsti izvedusi cauri krīzei.
Lielākie panākumi tiek prognozēti sociāldemokrātiem, no kuriem tagadējā valdība pārņēma varu pēc iepriekšējām vēlēšanām, kā arī pretrunīgi vērtētā Krievijā dzimušā biznesmeņa Viktora Uspaskiha Darba partijai un savulaik impīčmenta ceļā no prezidenta amata atstādinātā Rolanda Paksa partijai “Kārtība un taisnīgums”, tikmēr šobrīd valdošā Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti varētu ierindoties ceturtajā vietā.
Pašreizējā premjerministra Andrjus Kubiļus valdība sāka darbu 2008.gada nogalē, pašā krīzes priekšvakarā, un, izprotot situāciju, nekavējoties ķērās pie stingriem taupības pasākumiem. 2009.gadā valsts ekonomika tomēr saruka par 14,8%, bet 2010.gadā jau pieauga par 1,4% un pērn – gandrīz par 6%. Šis turklāt ir pirmais ministru kabinets kopš Lietuvas neatkarības atjaunošanas, kas noturējies visu četru gadu pilnvaru termiņu, tomēr tā uzturētais taupības režīms cilvēkus nogurdinājis. Valdošajiem tiek pārmesta arī nespēja ierobežot milzīgos emigrācijas apmērus.
Tiesa, Lietuvas premjera darbību atzinīgi vērtējuši Austrumeiropas labēji centriskie līderi. Igaunijas premjers Andruss Ansips nesen izteicās, ka Kubiļus “ir labs līderis ne tikai Lietuvai, bet visam reģionam”, savukārt Ungārijas valdības vadītājs Viktors Orbans atzinis, ka Lietuvas prasme tikt galā ar krīzi un Kubiļus mierīgā attieksme ir atdarināšanas cienīgs paraugs arī viņa valstij.
Arī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite šīs valdības darbību vērtējusi atzinīgi, atgādinot, ka tā spējusi novērst finansiālu sabrukumu, iegrožot pārmērīgus tēriņus un nodrošināt vienu no lielākajiem un straujākajiem ekonomikas pieaugumiem Eiropas Savienībā, kā arī uzsākusi būtisku enerģētikas nozares pārkārtošana, ko nav iedrīkstējusies uzņemties neviena no iepriekšējām valdībām divdesmit neatkarības gados.
Cita starpā Kubiļus ieņēmis stingru stāju attiecībā pret Krievijas gāzes koncernu “Gazprom”, iestājoties par Lietuvas ekonomikas pārkārtošanu atbilstoši Eiropas Savienības enerģētikas direktīvai un aicinot piemērot Lietuvai taisnīgas gāzes cenas.
Ceturtdien, pēc aizejošās valdības tikšanās ar prezidenti, premjers pauda bažas, ka pašreizējās opozīcijas partijas nespētu nodrošināt viņa valdības darbu pārmantojamību, atbildīgi turpinot aizsāktos darbus finanšu politikā un enerģētikā.
Sociāldemokrāti un Darba partija, kas varētu veidot jauno koalīciju, solījuši palielināt minimālo mēnešalgu un ieviest progresīvo nodokļu sistēmu, kā arī “pārstartēt” attiecības ar Maskavu.
Kā izteikušies eksperti, šādas koalīcijas ekonomiskā politika būtu vairāk sociāli orientēta un, domājams, labvēlīgāka pabalstu saņēmējiem, nevis strādājošajiem.
Politologs Aļģis Krupavičs Lietuvas radio un televīzijas ziņu portālam “Lrt.lt” prognozējis, ka iespējamā sociāldemokrātu un Darba partijas koalīcija varētu izraudzīties “Francijas scenāriju”, līdzšinējo taupības politiku aizstājot ar piesardzīgiem investīciju un ekonomikas stimulēšanas soļiem – “jo īpaši tādēļ, ka lielākā daļa Eiropas līdztekus visiem stabilitātes paktiem un finansiālās disciplīnas ievērošanai tomēr prāto, kā atdzīvināt ekonomiku un sekmēt tās pieaugumu”.
“Tomēr vienā naktī apvērsums ekonomikā nevar notikt, pastāv zināma inerce, tādēļ krasas pārmaiņas nav paredzamas,” viņš norādījis.
Daudz kategoriskāk šādu iespējamo koalīciju vērtējusi ekonomiste Aušra Maldeiķiene, atgādinot, ka patiesībā sociāldemokrāti bieži piemirst tieši par strādājošajiem. “Es vēl spēju saprast, kā spēj vienoties konservatīvie ar liberāļiem [kā pašreizējā valdībā], savukārt sociāldemokrāti un Darba partija var panākt vienošanos vienīgi aiz pragmatiskiem apsvērumiem, nevis uz vērtību pamatiem. Sadala ministrijas un tad kārto savas lietas, kā nu pašiem ērtāk,” viņa spriedusi. “Pēdējais, kas viņus interesē, ir algotais darbinieks. Nu bet Uspaskiha kungu interesē vienīgi pats Uspaskiha kungs. Domāju, ka mēs saņemsim haosu”.
Ne mazāk asi eksperte izteikusies par konservatīvajiem, lielā mērā vainojot viņus jaunu, izglītotu cilvēku izceļošanā no valsts un darba tirgus novājināšanā. “Viņi visu laiku runā, ka apturējuši krīzi, bet nepiemin cenu. (..) Ekonomika sastāv no ieguvumiem un izmaksām. Par ieguvumiem runāt viņi mīl, bet par izmaksām nē,” viņa spriedusi, prognozējot, ka gadījumā, ja konservatīvie tomēr atkal nonāktu valdībā, krīze padziļinātos, “jo sāktu traģiski pietrūkt normāla darbaspēka.“
Tikmēr ekonomists, Viļņas universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūta profesors Jons Čičinsks paudis pārliecību, ka opozīcijas partijām, kas savās programmās īpaši akcentē sasāpējušo siltumsaimniecības jautājumu un atomenerģētiku, būtu jāturpina arī tie tagadējās valdības aizsāktie darbi, kas vērsti uz moderno tehnoloģiju ieviešanu pakalpojumu nozarē, un jācenšas piesaistīt ārvalstu investorus, bet vietējos pamudināt aktīvāk modernizēties.
Četrām jau pieminētajām partijām aptaujās seko “tēvzemiešu” pašreizējā koalīcijas partnere – satiksmes ministra Eliģija Masjuļa vadītā Liberāļu kustība, jaunizveidotā partija “Drosmes ceļš”, kas veidojusies saistībā ar tā dēvēto Kauņas pedofilijas skandālu, Lietuvas poļu vēlēšanu akcija, Viļņas mēra Artūra Zuoka kustība “Jā!”, Lietuvas Zemnieku un zaļo savienība un šobrīd koalīcijā ietilpstošā Liberāļu un centra savienība.
Kā izteikusies Viļņas universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūta docente Aine Ramonaite, reālais partiju izkārtojums pēc vēlēšanām var izrādīties atšķirīgs, lai gan domājams, ka šīs atšķirības nebūs tik krasas. Viņasprāt Darba partijas rezultāti varētu izrādīties sliktāki, nekā liecina aptaujas, savukārt “tēvzemiešiem” un partijai “Drosmes ceļš” – labāki.
Piedalīties vēlēšanās un vienlaikus ar tām notiekošajā konsultatīvajā referendumā par jaunās Visaginas atomelektrostacijas (AES) projektu ir tiesīgi 2 579 466 vēlētāji, tostarp 13 519 Lietuvas pilsoņi, kas reģistrējušies balsošanai ārvalstīs.
