Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
28. oktobris, 2012
Drukāt

Lietuvā notiek Seima vēlēšanu otrā kārta

Foto-LETAFoto-LETA

Lietuvas vēlētāji svētdien, 28.oktobrī, atkal dodas uz balsošanas iecirkņiem, lai piedalītos Seima vēlēšanu otrajā kārtā, kurā vēl jāsadala gandrīz puse no visiem parlamenta deputātu mandātiem. Visai saspringtu noskaņu šim balsojumam piešķir arī bažas par daudzajiem pārkāpumiem, kas izskanējušas pēc pirmās kārtas.

Lietuvas Seimā pavisam ir 141 deputātu vieta, 70 no tām tiek sadalītas daudzmandātu apgabalos pēc partiju un koalīciju sarakstiem, bet 71 – vienmandāta apgabalos.

Svētdien par 67 mandātiem sacentīsies 134 kandidāti. 14.oktobrī notikušajā pirmajā kārtā sadalīti 73 mandāti, bet viena apgabala rezultāti anulēti nopietnu pārkāpumu dēļ, un tur atkārtotas vēlēšanas var notikt ne agrāk kā pēc pusgada – līdz tam Lietuvas parlamentā strādās tikai 140 deputāti.

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) lēmumu par rezultātu anulēšanu piektdien atzina par pareizu arī Lietuvas Konstitucionālā tiesa, norādot arī uz nepilnībām likumdošanā, kas liegušas novērst masveidīgu balsu pirkšanu.

Tikmēr gan prezidente Daļa Grībauskaite, gan premjers Andrjus Kubiļus pieļāvuši iespēju, ka vēlēšanu rezultāti varētu tikt anulēti, ja arī otrajā balsošanas kārtā tiks konstatēti vērā ņemami pārkāpumi.

Par pirmajā kārtā atklātajiem pārkāpumiem visā Lietuvā sāktas 18 pirmstiesas izmeklēšanas. Tiek izmeklēti gadījumi arī par iespējamo cietumnieku balsu pirkšanu ieslodzījuma vietās.

Tiesībsargāšanas iestāžu vadītāji atzinuši, ka šobrīd Lietuvā balsu pirkšana netiek uzskatīta par smagu noziegumu, tādēļ viņu rīcībā nav pietiekamu sviru, kas ļautu novērst pārkāpumus un stingri sodīt “balsu uzpircējus” un partijas. Tomēr vēlēšanu otrajā kārtā nolemts pastiprināt policijas klātbūtni “riskantākajos” vēlēšanu iecirkņos, lai novērstu jaunus balsu pirkšanas gadījumus. Vēlētāji aicināti par pamanītajiem pārkāpumiem ziņot pa ārkārtējo palīdzības dienestu tālruni, kā arī CVK un Policijas departamenta tālruņiem.

Tiesa, CVK priekšsēdētājs gan žurnālistiem izteicis šaubas, vai pārkāpējus var iebiedēt ar lielāku policistu klātbūtni.

Pirmajā kārtā daudzmandātu vēlēšanu apgabalā 17 mandātus ieguvusi Krievijā dzimušā biznesmeņa Viktora Uspaskiha populistiskā Darba partija, par ko saņemts arī visvairāk sūdzību attiecībā uz iespējamo balsu pirkšanu. 15 mandātus izcīnījuši bijušā finanšu un satiksmes ministra Aļģirda Butkeviča vadītie sociāldemokrāti. 13 mandātus sev nodrošinājusi premjera Kubiļus vadītā Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti.

Pa septiņām deputātu vietām izcīnījušas “tēvzemiešu” līdzšinējā koalīcijas partnere – Liberāļu kustība – un jaunizveidotā partija “Drosmes ceļš”, kas veidojusies saistībā ar tā dēvēto Kauņas pedofilijas skandālu un par savu galveno uzdevumu izvirza cīņu ar korupciju.

Savulaik impīčmenta ceļā no prezidenta amata atstādinātā Rolanda Paksa partija “Kārtība un taisnīgums” ieguvusi sešus mandātus, bet Lietuvas poļu vēlēšanu akcija – piecus mandātus.

Pārējās partijas 5% barjeru iekļūšanai Seimā nav pārvarējušas.

Savukārt trijos vienmandāta apgabalos pirmajā kārtā jau ievēlēti sociāldemokrātu, Darba partijas un Lietuvas poļu vēlēšanu akcijas kandidāti.

Šie pirmās kārtas rezultāti ļāva prognozēt Lietuvas politikā un ekonomikā būtisku pagriezienu pa kreisi. Pēcvēlēšanu naktī sarunas par iespējamu koalīcijas veidošanu ievadīja Darba partija, sociāldemokrāti un partija “Kārtība un taisnīgums”. Darba partijas līderis Uspaskihs vēlāk izteicās, ka šai trijotnei varētu pievienoties arī viena no līdzšinējās koalīcijas partnerēm – Liberāļu kustība – un, iespējams, arī Lietuvas poļu vēlēšanu akcija.

Savukārt sociāldemokrātu vadītājs Butkevičs, kas pie šāda spēku sadalījuma tiek minēts kā reālākais premjera amata kandidāts, norādījis, ka līdz šim panākta tikai mutiska vienošanās veiksmes gadījumā veidot valdošo vairākumu, bet par portfeļu sadali nav runāts.

Neraugoties uz Darba partijas un sociāldemokrātu panākumiem, “tēvzemieši” lēš, ka vienmandāta apgabalos viņiem ir diezgan labas izredzes atgūt Seimā stingrākas pozīcijas. Otrajā kārtā šīs partijas pārstāvji iekļuvuši 35 apgabalos un 23 no tiem atrodas vadībā. “Neesam skaitījuši, bet darām visu, lai mūsējie uzvarētu,” izteicies konservatīvo vēlēšanu štāba vadītājs Raimunds Alekna.

Sociāldemokrāti šai reizē cer iegūt vēl 23 mandātus, bet “Drosmes ceļa” politiķi – septiņus mandātus.

Uspaskihs savukārt spriedis, ka Darba partija otrajā kārtā var cerēt vēl uz 15 vai 16 mandātiem. Viņaprāt šie rezultāti varētu būt vēl labāki, ja vien skandāls ap balsu pirkšanu nebūtu “tik nesamērīgi uzpūsts”. Pēc viņa teiktā, ja balsu pirkšana tiks pierādīta, vainīgos kandidātus gaida izslēgšana no partijas un, protams, esot žēl, ka “dažu neliešu dēļ” visai partijai nākas ciest.

Iespējams, parlamentā varētu iekļūt vēl daži neatkarīgie kandidāti vai to partiju pārstāvji, kurām pirmajā kārtā nav paveicies.

Zināmas korekcijas jaunā Seima darbā varētu ieviest arī apstāklis, ka pret Uspaskihu un diviem viņa partijas biedriem, kas jau ievēlēti jaunajā parlamentā, turpinās tiesas prāva partijas “melnās grāmatvedības” lietā. Lai prāvu varētu turpināt, Seimam būs jālemj par viņu tiesiskās neaizskaramības atcelšanu. Kā ziņu portālam “Alfa.lt” izteicies Butkevičs, imunitātes atcelšanu šiem kolēģiem varētu atbalstīt arī sociāldemokrāti.

Jāpiebilst, ka pats Uspaskihs, kas savulaik skandālu dēļ jau zaudēja Lietuvas saimniecības ministra amatu un Seima deputāta mandātu, “melnās grāmatvedības” lietas dēļ savu tiesisko imunitāti jau vairākkārt zaudējis un atkal atguvis.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+