Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto
Foto: Pixabay

Lietuva palielina iespējamo atbalstu kultūras presei līdz 500 000 eiro triju gadu laikā 0

Lietuvas valdība trešdien nolēmusi palielināt iespējamo maksimālo atbalstu kultūras presei līdz 500 000 eiro triju gadu laikā.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

Pašlaik Lietuvas Preses, radio un televīzijas atbalsta fonds, kas atbildīgs par atbalstu kultūras medijiem un projektiem, triju gadu laikā var piešķirt līdz 200 000 eiro. To nosaka tā dēvētais “de minimis” atbalsta princips, kas reglamentē augstāko valsts atbalsta robežu, kāda pieļaujama bez saskaņošanas ar Eiropas Komisiju.

Tagad pieļaujamais atbalsta līmenis paaugstināts līdz 500 000 eiro, pateicoties trešdien pieņemtajam valdības lēmumam klasificēt kultūras preses izdevumu darbību kā pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Tas nenozīmē automātisku finansējuma pieaugumu, vienkārši kultūras medijiem būs iespēja saņemt lielāku finansējumu, balstoties uz Preses, radio un televīzijas atbalsta fonda ekspertu vērtējumu un fonda piekrišanu,” valdības sēdē norādījis kultūras ministrs Mindaugs Kvietkausks, piebilstot, ka kultūras mediju izdevēji šādu grozījumu lūguši veikt jau gadiem ilgi.

Pēc ministra teiktā, bez valsts iesaistīšanās kultūras mediju tirgus nespētu uzturēt pašreizējo pakalpojumu kvalitātes līmeni vai pat vispār nespētu sniegt šos pakalpojumus.

Lietuvas Preses, radio un televīzijas atbalsta fonds gadā dažādiem mediju projektiem sadala aptuveni 2,5 miljonus eiro.

Seimā tiek izskatīts ierosinājums likvidēt pašreizējo fondu, kuru pārvalda divdesmit kapitāla daļu turēji – mākslas un mediju asociācijas, un nodibināt Plašsaziņas līdzekļu atbalsta fondu, kuru pārvaldītu tikai valsts.

Kultūras izdevumu pārstāvji rīkojuši vairākas protesta akcijas pret, viņuprāt, konsekventi piekopto valsts atbalsta samazināšanu un pieprasījuši pilnveidot atbalsta piešķiršanas principus.