Mobilā versija
-0.9°C
Renāte, Modrīte, Mudrīte
Otrdiena, 24. oktobris, 2017
15. jūnijs, 2017
Drukāt

Lietuvā apjomīgas izmaiņas darba likumā (1)

Foto - Ieva Makare/LETAFoto - Ieva Makare/LETA

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite parakstījusi grozījumus jaunajā Darba kodeksā, ko pagājušajā nedēļā pieņēma Seims un kam jāstājas spēkā no jūlija.

Jauno Darba kodeksu, kas paredz darba attiecību liberalizēšanu, pērn jūnijā jau pieņēma Lietuvas iepriekšējā sasaukuma parlaments, bet prezidente izmantoja veto tiesības, lai kodeksu bloķētu, norādot, ka tas “pietiekami negarantē darba ņēmēju tiesības un tiesiski nostiprina darba devēju dominējošo stāvokli”. Parlaments septembrī gan noraidīja prezidentes veto, bet novembra sākumā daļu no viņas ieteiktajiem grozījumiem pieņēma, tomēr prezidente norādīja, ka vesela virkne būtisku sociālās drošības jautājumu joprojām nav atrisināti.
Darba kodeksam būtu bijis jāstājas spēkā jau no janvāra, bet, pie varas nākot jaunajai Zemnieku un zaļo savienības un sociāldemokrātu koalīcijai, tā stāšanās spēkā tika uz pusgadu atlikta, lai veiktu nepieciešamos grozījumus.

Lietuvas prezidentes birojs iepriekš norādīja, ka no 22 Grībauskaites ierosinājumiem Seims ņēmis vērā 18.

Darba kodeksa atbalstītāji saka, ka elastīgākas darba attiecības palīdzēs vieglāk piesaistīt investīcijas un sekmēs jaunu darba vietu radīšanu, savukārt kritiķi brīdina, ka tas samazinās darba ņēmēju aizsardzību un pavērs iespējas viņus vieglāk atlaist no darba.

Jaunajā Darba kodeksā paredzēti astoņu veidu darba līgumi – fiksēta termiņa darba līgumi, līgumi uz nenoteiktu laiku, pagaidu darba līgumi, māceklības līgumi, projektu darba līgumi, līgumi par darba vietas dalīšanu, līgumi par darbu vairākiem darba devējiem un sezonas darba līgumi. Kodekss nosaka, ka gadījumos, kad līguma nosacījumi raisa šaubas, tie skaidrojami par labu darbiniekam.

Kodeksā noteikta jauna atvaļinājumu piešķiršana kārtība – tie varēs ilgt 20 darba dienas, ja darbinieks strādā piecas dienas nedēļā, vai 24 dienas, strādājot sešu dienu darba nedēļu. Saglabāts noteikums, kas paredz papildu atvaļinājumu par ilglaicīgu darbu vienā darbavietā, kā arī brīvdienas darbiniekiem, kuri audzina bērnus.

Darba devējam būs jāinformē darbinieki par viņu vidējām algām.

Darba kodekss palielina gada laikā pieļaujamo virsstundu skaitu no 120 līdz 180, paredzot iespēju kolektīvajā darba līgumā noteikt arī lielāku skaitu. Nedēļas laikā virsstundu skaits nedrīkstēs pārsniegt astoņas stundas, ja vien darbinieks rakstveidā neapņemas nostrādāt 12 stundas. Līdz šim bija noteikts, ka virsstundu darbs divas dienas pēc kārtas nedrīkst pārsniegt četras stundas, bet nedēļas laikā – astoņas stundas.

Lietuvā noteikta 40 stundu darba nedēļa, bet jaunais Darba kodekss paredz, ka nedēļas laikā darbinieki nedrīkstēs strādāt ilgāk nekā 60 stundas, ieskaitot papildu darbu un virsstundas. Samaksai par virsstundu darbu būs jābūt vismaz pusotras reizes augstākai, par darbu brīvdienā vai naktī – divas reizes, bet par darbu svētku dienā – divarpus reizes augstākai. Pēc darbinieka lūguma virsstundu laiku varēs ieskaitīt ikgadējā atvaļinājumā. Darba devējiem būs jāuzskaita visu darbinieku darba laiks.

Jaunais Darba kodekss paredz darba devējam lielākas iespējas atlaist darbiniekus, ieskaitot iespēju darbinieku atlaist triju dienu laikā bez atlaišanas iemeslu norādīšanas. Šādā gadījumā atlaistajam darbiniekam tiks izmaksāta kompensācija pusgada darba samaksas apmērā. Kopumā atlaišanas pabalstu apmēri samazināsies, tos daļēji pārceļot uz Ilglaicīgo darba pabalstu fondu.

Jaunajā kodeksā saīsināti termiņi, kādos darba devējam jābrīdina darbinieks par darba tiesisko attiecību izbeigšanu bez darbinieka vainas. Savukārt termiņi, kādos darbiniekam jābrīdina darba devējs par aiziešanu no darba bez svarīgiem iemesliem, tiek pagarināti.

Kodekss arī paredz stiprināt darba padomju lomu, nosakot, ka šādas padomes pēc darba devēja iniciatīvas jāveido uzņēmumos, kuros ir vismaz divdesmit darbinieki, ja vien uzņēmumā nav arodbiedrības, kurā iesaistījusies vismaz trešā daļa darbinieku. Līdz šim darba padomes tiek veidotas pēc brīvprātības principiem vai pušu vienošanās. Padomes pārstāvēs visus darbiniekus informēšanas, konsultēšanas un citās procedūrās, kurās darbinieki un viņu pārstāvji tiek iesaistīti darba devēja lēmumu pieņemšanā, sniegs darba devējam ierosinājumus par ekonomiskajiem, sociālajiem un darba jautājumiem un varēs ierosināt kolektīvus darba strīdus.
Seims arī noteicis, ka darba devēji streika laikā nedrīkstēs ne pieņemt streikotāju vietā jaunus darbiniekus, izņemot gadījumus, kad jānodrošina minimālais pakalpojumu apjoms.

Šis Darba kodekss Lietuvā būs otrais kopš neatkarības atjaunošanas 1990.gadā. Līdzšinējais Darba kodekss ir spēkā no 2003.gada, bet līdz tam darba attiecības reglamentēja atsevišķi likum

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+