Lietuvā rosina bargākus sodus par izvairīšanos no nodokļu nomaksas 1
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite trešdien iesniedza Seimam solītos Sodu kodeksa grozījumus, ierosinot bargākus sodus par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā.
Lietuvas prezidentes kancelejā norādīja, ka grozījumi izstrādāti saistībā ar tiesību normu trūkumiem, kurus izgaismoja desmit gadus ilgusī prāva par Darba partijas dubulto grāmatvedību.
“Prezidente ierosina sodīt izvairīšanos no nodokļiem kā smagu noziegumu. Grozījumos ierosināts noteikt, ka personas, kas izvairījušās no nodokļu nomaksas vairāk nekā 19 tūkstošu eiro apmērā vai ir darbojušās organizētā grupā, ir sodāmas tāpat kā par krāpšanu notiesātas personas, proti, ar ieslodzījumu līdz astoņiem gadiem,” lasāms Grībauskaites preses dienesta paziņojumā.
Darba partijas dibinātājam Viktoram Uspaskiham un citiem aizdomās turētajiem šajā lietā pērn tika piespriests naudas sods par grāmatvedības datu viltošanu. Vairākas tiesas instances noraidīja prokuratūras lūgumu piespriest Uspaskiham reālu brīvības atņemšanu.
Lietuvas prezidentes padomniece Rasa Svetikaite aģentūrai BNS sacīja, ka izvairīšanās no nodokļiem pašlaik juridiski ir uzskatāma par pārkāpumu, par ko paredzēts mazāks sods, īsāks noilguma termiņš un ierobežotas iespējas izmantot kriminālās izlūkošanas līdzekļus.
Grībauskaite ierosinājusi dažādot atbildību par izvairīšanos no nodokļiem atkarībā no summas, kuru apsūdzētais mēģinājis nemaksāt. Par izvairīšanos no nodokļu nomaksas līdz 19 tūkstošu eiro apmērā tiktu paredzēts cietumsods līdz četriem gadiem, bet par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielākā apmērā draudētu sods līdz astoņiem gadiem ieslodzījumā. Pašlaik maksimālais soda mērs ir trīs gadi ieslodzījumā.
Jau vēstīts, ka decembra beigās Lietuvas Augstākā tiesa atzina, ka Darba partiju drīkstēja tiesāt, lai gan tā savulaik izvairījās no atbildības, reorganizācijas ceļā kļūstot par jaunu juridisko personu, taču šobrīd partiju vairs nevar saukt pie kriminālatbildības, jo apsūdzībām jau iestājies noilgums.
Tiesa arī konstatējusi, ka Darba partijas dibinātājs un tās bijušais līderis Eiropas Parlamenta deputāts Viktors Uspaskihs, bijušais Seima deputāts Vītauts Gapšis un bijusī partijas grāmatvede Marina Ļutkevičiene pamatoti notiesāti par grāmatvedības datu viltošanu, taču prokurora prasība viņu nodarījumus kvalificēt kā krāpniecību noraidīta.
Augstākā tiesa atstājusi spēkā 2016.gada februārī pasludināto Lietuvas Apelāciju tiesas lēmumu Uspaskiham, Gapšim un Ļutkevičienei piespriest naudas sodus attiecīgi 6800, 3600 un 5700 eiro apmērā. Uspaskihs un Gapšis sodus jau samaksājuši, bet Ļutkevičienei tiesa atļāvusi to samaksāt divu gadu laikā.
Darba partija tika apsūdzēta, ka uzturējusi dubulto grāmatvedību un kā juridiskā persona laikā no 2004. līdz 2006.gadam nav iekļāvusi oficiālajos grāmatvedības datos ieņēmumus aptuveni 24 miljonu litu (septiņu miljonu eiro) un izdevumus 14,7 miljonu litu (4,3 miljonu eiro) apmērā.
Taču partija kā juridiskā persona izvairījās no kriminālatbildības, 2013.gada pavasarī apvienojoties ar nelielo Leiboristu partiju un kļūstot par jaunu juridisko personu, tādēļ Viļņas apgabaltiesa, kas tā paša gada jūlijā atzina par vainīgām grāmatvedības datu sagrozīšanā partijas amatpersonas, pašu Darba partiju pie atbildības nesauca. Vēlāk partija atkal atgriezās pie vecā nosaukuma.
Augstākā tiesa atzinusi, ka Darba partijai bijuši neuzskaitīti ieņēmumi un izdevumi. No neoficiālajiem līdzekļiem finansētas partijas nodaļas un dažādi pasākumi.
Augstākās tiesas spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams.
