Pasaulē
Baltija

Lietuvā sāk publiskot dokumentus par Sarkanās armijas noziegumiem 16


Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto – LETA/REUTER

Lietuvas iedzīvotāju genocīda un pretošanās kustības izpētes centrs sācis publiskot dokumentus par Sarkanās armijas noziegumiem Lietuvā – slepkavībām, izvarošanām un laupīšanām.

Šo dokumentu publiskošana sākta brīdī, kad Lietuva atskatās uz okupācijas karaspēka izvešanu no valsts tieši pirms ceturtdaļgadsimta.

Interneta vietnē “Kgbveikla.lt” paredzēts nodot atklātībai okupācijas režīma institūciju dokumentus par to veiktajām represīvajām un vardarbīgajām darbībām laikā no 1944. līdz 1953.gadam, nākotnē šīs hronoloģiskās robežas paplašinot, bet šobrīd sākts publiskot dokumentus par Sarkanās armijas darbībām Lietuvā no 1944. līdz 1949.gadam.

Šie dokumenti vēsta par to, kā pēc padomju karaspēka ienākšanas Lietuvas Klaipēdas un Šilutes apriņķos tika masveidā izvarotas sievietes neatkarīgi no viņu tautības un vecuma.

“”Padomju karavīru patvaļa ieguva tādus apmērus, ka Lietuvas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas sekretārs (..) vērsās pie padomju militārās vadības, lūdzot saukt pie kārtības savus karavīrus un norādot, ka šo laupīšanu un plosīšanās dēļ Sarkanā armija pilnībā zaudēs iedzīvotāju labvēlību. Taču tas neko daudz nepalīdzēja – īpaši brutāli laupīšanas un izvarošanas gadījumi fiksēti Klaipēdas novadā, kas tobrīd formāli bija Vācijas teritorija, un padomju karavīri vietējos iedzīvotājus uzskatīja par vāciešiem. (..) Tika izvarotas gan septiņdesmitgadīgas sirmgalves, gan četrpadsmitgadīgas meitenes – pat vecāku klātbūtnē,” teikts Lietuvas iedzīvotāju genocīda un pretošanās kustības izpētes centra paziņojumā.

Dokumentos aprakstīta arī piedzērušos padomju karavīru šaudīšanās, kas prasījusi cilvēku upurus, ēku dedzināšana, laupīšana un citi noziegumi.

Saistītie raksti

“Karavīru patvaļa, masveida laupīšanas, izvarošanas, slepkavības, represijas pret iedzīvotājiem, piespiedu mobilizācija padomju armijā izraisīja Lietuvas iedzīvotāju pretošanos, sāka veidoties partizānu vienības, kas cēlās cīņai ar padomju karavīriem. Partizāniem galvenokārt nācās cīnīties ar NKVD (PSRS Iekšlietu tautas komisariāta) karaspēka daļām, kas izcēlās ar īpašu nežēlību. NKVD karaspēka daļas, īpaši robežsargi, rīkojot bruņotas operācijas pret partizāniem, dedzināja mājas, atņēma mantu, lopus, spīdzināja aizturētos un bez tiesas sprieduma nošāva viņus kā bandītus,” norādīts paziņojumā.

“Spēcīgs padomju karavīru noziedzības vilnis sākās 1945.gada vasarā, kad uz Lietuvu tika pārvietotas karaspēka daļas, kas līdz tam bija atradušās Austrumprūsijā. Saskaņā ar Lietuvas NKVD datiem ik dienas padomju karavīri izdarījuši vairākus simtus noziegumu, bet pārtikas zagšana zemniekiem pat netika uzskatīta par noziegumu. Aizejot no Lietuvas, padomju karavīri rīkoja grautiņus, konkrēti 1945.gada rudenī robežapsardzes pulks sarīkoja īstu grautiņu Roķišķos. Karavīru bandas laupīja ne tikai pilsētās, bet arī apkārtējos pagastos, izliekoties par Lietuvas partizāniem. Lietuvas NKVD (vēlāk Iekšlietu ministrija) pastāvīgi rakstīja sūdzības Baltijas kara apgabala komandierim par nepieņemamu karavīru uzvedību, žūpošanu un huligānismu, bet tas palīdzēja tikai īsu laiku. Karavīru nekaunība īpaši pieauga 1948.gadā – militāro iznīcinātāju piloti izklaidējoties šaudījās virs cilvēku galvām, ganībās apšāva lopus,” teikts paziņojumā.

Pēdējās padomju karaspēka daļas Lietuvu atstāja 1993.gada 31.augustā.

LA.lv