Lietuvā sākas “Dzīvās arheoloģijas dienas” 0
Ķernavē, Lietuvas senās galvaspilsētas vietā, piektdien sācies ikgadējais starptautiskais eksperimentālās arheoloģijas festivāls “Dzīvās arheoloģijas dienas”, kas notiks jau deviņpadsmito reizi un būs veltīts gan Lietuvas valstiskuma atjaunošanas simtgadei, gan Lietuvas Valsts dienai.
Ķernaves pilskalnos pulcēsies amatu meistari, viduslaiku cīņu klubu dalībnieki un senās mūzikas grupas no Lietuvas, Latvijas, Polijas, Baltkrievijas, Krievijas, Vācijas, Ungārijas, Rumānijas, Ukrainas un Norvēģijas. Latviju pārstāvēs vairāki viduslaiku amatu pratēji un folkloras kopa “Delve”.
Valsts Ķernaves kultūras rezervātā visu nedēļas nogali atkal varēs sajust gan neolīta un bronzas laikmeta, gan viduslaiku elpu. Amatu meistari stāstīs un rādīs, kā senatnē tika darināti krama, akmens un kaula darbarīki, pīti trauki un zvejas rīki, gatavotas ziepes, kaltas rotas un darinātas drānas.
Bērni un jaunieši varēs piedalīties senajās spēlēs, atrakcijās un īpašos izglītojošos konkursos.
Ciemiņus gaidīs akmens laikmeta mājoklis, turpat līdzās uz pavarda tiks gatavots ēdiens, veidoti, rotāti un apdedzināti podi, austi un pīti apģērbi. Ap mājokļiem varēs satikt klejojošus tirgoņus, muzikantus, ubagus, klaidoņus un bendes. Savu māku Ķernavē rādīs arī Latvijas, Lietuvas, Baltkrievijas un Polijas seno cīņu klubi.
Piektdienas vakarā tieši plkst.21, svinot Valsts dienu, visi svētku dalībnieki pulcēsies Pils kalnā, lai vienlaikus ar lietuviešiem visā valstī un citviet pasaulē nodziedātu Lietuvas himnu – Vinca Kudirkas 1898.gadā sarakstīto “Tautisko dziesmu”.
Ķernave, Lietuvas senās galvaspilsētas vieta, kas atrodas tagadējā Širvintu rajona teritorijā, kopš 2004.gada iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Valsts Ķernaves arheoloģijas un vēstures muzejrezervātā, Neres labajā krastā, vienuviet atrodas vairāki pilskalni, kam XIX gadsimtā doti nosaukumi Pils kalns, Ziedokļa kalns, Mindauga kalns jeb Mindauga troņa pilskalns, Lizdeikas kalns un Kriveiķišķu pilskalns, kā arī senpilsētas vieta un uzkalniņu kapulauks. Arheoloģiskie dati liecina, ka cilvēku apmetne šai vietā atradusies jau IX–VII gadu tūkstotī pirms mūsu ēras.
