Pasaulē
Baltija

Lietuvā trūkst celtnieku, brīvās vietas arvien biežāk aizpilda ukraiņi 16


Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto – LETA/Edijs Pālēns

Lietuvas celtniecības uzņēmumiem trūkst kvalificētu speciālistu, un šīs vietas aizvien biežāk aizpilda ukraiņi, atzinusi Lietuvas Būvnieku asociācija.

Pēc tās aplēsēm, domājams, ka šobrīd Lietuvas būvniecības firmās strādā divarpus tūkstoši ukraiņu, bet šie skaitļi ir tikai aptuveni, jo daļa no viņiem tiek pieņemti darbā ar Ukrainā reģistrētu kompāniju starpniecību un tādā gadījumā vīzas viņiem nav vajadzīgas.

“Teiksim, Lietuvas uzņēmums izveido meitasuzņēmumu Ukrainā, kurš komplektē darbiniekus. Tad atkrīt visas rindas un darba vīzas – paraksta līgumu ar galveno uzņēmumu, atbrauc un strādā saskaņā ar apakšuzņēmuma līgumu,” ziņu aģentūrai BNS skaidrojis asociācijas vadītājs Daļus Ģedvils.

Pēc viņa teiktā, Lietuvā būvniecības nozarē trūkst aptuveni 6000 darbinieku – galvenokārt emigrācijas un pakalpojumu eksporta dēļ.

“Lietuvas būvniecības nozare jau labu laiku uzrāda labus pakalpojumu eksporta rezultrātus, uzņēmumi nereti meklē speciālistus, kurus varētu izvest strādāt uz ārvalstīm, (..) kur gan algas, gan uzņēmumu peļņa ir lielāka,” piebildis Ģedvils.

Viņš izteicis cerību, ka nākotnē novērtēt būvniecībā nodarbināto ārvalstnieku skaitu palīdzēs iniciatīva izdot šai nozarē strādājošajiem īpašas celtnieka kartes, kas ļaus operatīvi noskaidrot gan speciālistu izcelsmi, gan kvalifikāciju.

Arī Mājokļu energoefektivitātes aģentūra, kas koordinē daudzdzīvokļu ēku renovācijas procesu, atzinusi, ka renovētāji saskaras ar celtniecības speciālistu trūkumu.

“Lielajās pilsētās vēl var atrast kvalificētus speciālistus, bet reģionos – tikai ar lielām grūtībām. Šobrīd mūsu uzņēmumam ir divpadsmit daudzdzīvokļu renovācijas projektu, kuros lielākoties strādā speciālisti no Ukrainas,” atzinis Panevēžas celtniecības tresta meitasuzņēmuma “Stogas” vadītājs Remiģijs Misevičs.

Nekustamā īpašuma attīstītāja “Statmax” vadītājs Juozs Valužis stāsta, ka ar kvalificēta darbaspēka trūkumu saskaras jau no 2005.gada, bet pēdējo gadu laikā šī problēma saasinās.

“Bieži nolīgstam apakšuzņēmējus, un aptuveni 15% darbinieku ir speciālisti no Ukrainas,” viņš norāda.

Saistītie raksti

Kā liecina Lietuvas Migrācijas departamenta dati, šā gada septiņos mēnešos ārvalstniekiem Lietuvā izdots 22 200 darba vīzu, no kurām aptuveni 80% saņēmuši ukraiņi. Vēl 6300 Ukrainas pilsoņiem šogad Lietuva izdevusi uzturēšanās atļaujas.

Departaments prognozē, ka tuvākā gada laikā to Ukrainas pilsoņu skaits, kuri brauc strādāt uz Lietuvu, pieaugs par 30-50%.

Pērn visa gada laikā ārvalstniekiem izdots nedaudz vairāk par 23 000 darba vīzu un ukraiņiem – gandrīz 6000 uzturēšanās atļauju.

“Paredzams, ka tuvāko gadu laikā to Ukrainas pilsoņu skaits, kuri ierodas Lietuvā, lai strādātu, turpinās augt,” aģentūrai sacījusi departamenta vadītāja Evelīna Gudzinskaite. “To nosaka gan darbaspēka trūkums Lietuvā, gan bezvīzu režīms Ukrainas pilsoņiem. Ja imigrācija augs tādos tempos kā pašlaik, varam sagaidīt, ka nākamgad ieradīsies par 30-50% ukraiņu vairāk nekā šogad.”

LA.lv