Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
16. maijs, 2013
Drukāt

Lietuvā un Igaunijā izlases medības sen vairs nav jaunums

Foto - Ilze PētersoneFoto - Ilze Pētersone

Mums ir ko pamācīties no kaimiņiem – starptautiskās trofeju izstādes “Trophy Grand Prix Riga 2013” atklāšanas svinībās Mežaparka izstāžu zālē atzina ne viens vien Latvijas mednieks. Trofejas raksturo katras valsts medību saimniecības stāvokli, kā arī medību tradīcijas.

Igauņiem un lietuviešiem selektīvo jeb izlases medību ideja sen vairs nav jaunums – panākumi mērāmi gan trofeju zeltā, gan populācijas kvalitātē.

 

Lietuvā izlases medības “brīvprātīgā piespiedu” kārtā

“Mēs ar savām trofejām gan skaitā, gan kvalitātē varam sacensties ar čehiem un poļiem. Mūsu stendi viņu izstādēs izskatās godam,” par lietuviešu mednieku sekmēm starptautiskā mērogā stāsta Lietuvas Mednieku un makšķernieku biedrības (LMMB) priekšsēdētāja vietnieks Eugenijs Tijuša. Kaimiņu panākumu pamats – izlases medības, tāpēc Lietuvas mednieki savā ekspozīcijā iepazīstina ar selektīvo medību attīstību.

Aizgūtas no poļiem, izlases medības Lietuvā pirmos asnus parādījušas septiņdesmitajos gados, bet deviņdesmito gadu beigās tika ieviestas “brīvprātīgā piespiedu” kārtā, stāsta LMMB pārstāvis. Alni, staltbriedi, stirnāzi un dambriedi Lietuvā drīkst medīt tikai pēc tam, kad mednieks apmeklējis selektīvo medību kursus un nokārtojis eksāmenu.

Šāda kārtība pārņemta no poļiem un austriešiem, taču līdzīgi notiekot arī Čehijā un Slovākijā, saka E. Tijuša. “Medniekam jābūt īpašām zināšanām par dzīvnieka vecumu, attīstību, viņam jāprot novērtēt, vai konkrētais dzīvnieks ir medījams vai ne.”

Kā izcilākos selektīvo medību piemērus lietuviešu stendā var apskatīt staltbrieža un stirnāža trofejas. Lietuvas staltbrieža trofeju varot uzskatīt arī par Baltijas rekordistu, bet stirnāža ragi savulaik iekļuvuši pasaules labāko desmitniekā, piebilst E. Tijuša. Lielākā daļa no 32 tūkstošu mednieku saimes Lietuvā atbalstot selektīvo medību ideju, bet tiem, kam tā nav pieņemama, palīdzot likums un noteikumi, kas vienkārši ir jāievēro.

 

Igaunijā mednieku kļūdas publicē portālā

“Trofeju izstāde laikam ir vienīgā vieta, kur vīrieši lepojas ar ragiem,” izstādes atklāšanas uzrunā pajoko Igaunijas Mednieku biedrības (IMB) vicedirektors Andress Lilleme. Igauņu eksponāti uz Latviju atvesti tiešā ceļā no Igaunijas medību trofeju izstādes.

Ziemeļu kaimiņi savā zemē ragu parādi rīko katru otro gadu, parasti izstādē apskatāmas ap 1200 līdz 1500 trofeju no visas valsts. Tikai šogad eksponātu skaits krietni sarucis uz stirnāžu rēķina – bargās ziemas un plēsēji tā samazinājuši populāciju, ka ierasto 500 trofeju vietā šoreiz sagādātas vien 66. Igauņu mednieki spriež, ka būs jāprasa lielāki lūšu nomedīšanas limiti, citādi stirnāži nespēs atjaunot populāciju. Pagājušajā sezonā bija ļauts nomedīt ap 80 lūšu.

Par igauņu ekspozīcijas lepnumu A. Lilleme nosauc divas ar zelta medaļu novērtētas lāčādas. Igaunijā saskaitīti ap 700 lāču, katru gadu ļauts nomedīt 50 līdz 60 dzīvnieku. Gan lāču, gan citu kažokzvēru ādas ir izcili apstrādātas – par to latviešu mednieki igauņus var patiesi apskaust.

“Pareizi noformēta trofeja ir katra mednieka goda lieta un cieņas izrādīšana nomedītajam dzīvniekam. Tā ir nacionālā bagātība, kas jāredz visiem pilsoņiem, lai saprastu, kas notiek mūsu mežos. Tāpēc Igaunijā esam panākuši, ka 90% trofeju tiek noformētas un tās vērtē ekperti,” par igauņu kārtību trofeju saimniecībā stāsta A. Lilleme.

Lai gan staltbriežu populācija Igaunijā skaitāma ap trīs tūkstošiem dzīvnieku, trofejas rāda, ka tā ir ļoti spēcīga. Staltbrieži apdzīvo Sāmsalu un Hījumā salu, gadā atļauts nomedīt 300 līdz 400 dzīvnieku. Pirms desmit gadiem iesāktās izlases medības devušas labus panākumus. “Kādreiz vidējais nomedīto staltbriežu vecums izstādēs bija četri līdz pieci gadi, pēdējos gados – astoņi līdz deviņi, un tas ir liels solis uz priekšu!” igauņu mednieku panākumus uzslavē IMB vicedirektors. Ja Igaunijā mednieks nav ievērojis izlases medību principus un nomedījis perspektīvu dzīvnieku, viņu sagaida publisks nosodījums interneta portālā, kurā tiek ievietotas visas nomedītās un novērtētās staltbriežu trofejas. “Kļūdas izceļam ar sarkaniem burtiem! Tas palīdz, jo trofeja ir publiski apskatāma, un tādējādi veidojas atgriezeniskā saite. Taču parādās cita problēma – mednieki sāk baidīties, ka tik netrāpa nepareizi,” stāsta A. Lilleme.

Toties aļņu selektīvās medības Igaunijā vēl tikai bērnu autiņos, jo zinātniekiem nav izdevies izstrādāt medību principus kā staltbriežiem un stirnāžiem. Igaunijas mednieki atzīst, ka dzīvnieku izlasei nepieciešams laiks, tāpēc dzinējmedības te neder.

 

Materiāls veidots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+