Mobilā versija
Brīdinājums +15.6°C
Gundars, Kurts, Knuts
Pirmdiena, 25. septembris, 2017
21. augusts, 2017
Drukāt

Lietuva varētu sūtīt savus spēkus cīņai pret “Islāma valsti” (2)

BNS foto/Scanpix/LETABNS foto/Scanpix/LETA

Lietuva, iespējams, varētu sūtīt savus Īpašo operāciju spēkus uz Tuvajiem Austrumiem, kur ASV vadītā koalīcija cīnās pret džihādistu grupējumu “Islāma valsts”, bet galīgo lēmumu šai jautājumā pieņems pati koalīcija, pirmdien pēc Valsts aizsardzības padomes sēdes paziņojis aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis.

Sēdē arī nolemts palielināt Lietuvas kopējo ieguldījumu starptautiskajās operācijās aptuveni par trešo daļu, norādījis prezidentes Daļas Grībauskaites birojs.

Pašlaik saskaņā ar Seima mandātu Lietuva drīkst sūtīt uz Irāku ne vairāk par 30 instruktoriem. Šobrīd Irākā dienē seši Lietuvas karavīri, kas piedalās vietējo spēku apmācīšanā.

Kā atzinusi prezidentes padomniece nacionālās drošības jautājumos Živile Šatūniene, parlamentam ierosināts atļaut no nākamā gada uz ASV vadīto pretterorisma operāciju “Inherent Resolve” nosūtīt vairāk karavīru un atļaut “Lietuvas karavīriem veikt sarežģītākus uzdevumus”. Pēc viņas teiktā, Seima lēmuma projektā būs ieteikts nedetalizēt, kuri Lietuvas karavīri dienētu minētajā operācijā. Karavīriem arī tiktu atļauts darboties visā operācijas reģionā.

ASV vadītā koalīcija pret džihādistiem cīnās gan Irākā, gan Sīrijā.

Kā norādījis ministrs, galvenais Lietuvas līdzdalības mērķis ASV vadītajā misijā arī būs vietējo karavīru apmācīšana, taču tas būs jādara ārpus mācību bāzes robežām.

Lietuvas Īpašo operāciju spēku karavīri dienējuši starptautiskajā misijā Afganistānā, bet pēdējos gados apmāca Ukrainas karavīrus šīs valsts rietumdaļā.

Par nodomu palielināt savu ieguldījumu cīņā pret terorismu Lietuva paziņojusi pēc ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas šogad paustās kritikas, ka starptautiskā kopiena, tai skaitā NATO, nepietiekami cīnās pret ekstrēmistiem.

Pēc Lietuvas Valsts aizsardzības padomes sēdes arī paziņots, ka Lietuvas ieguldījums starptautiskajās operācijās 2018.-2019.gadā palielināsies kopumā aptuveni par trešdaļu. Šis lēmums vēl jāapstiprina Seimam.

Šobrīd deviņās starptautiskajās operācijās un misijās Afganistānā, Irākā, Kosovā, Ukrainā, Mali, Centrālāfrikas Republikā un Vidusjūrā piedalās kopumā aptuveni 90 Lietuvas karavīru.

Valsts aizsardzības padome pirmdienas sēdē spriedusi arī par Lietuvas Bruņoto spēku modernizāciju un attīstību 2018.- 2020.gadā.

Nākamgad Lietuva aizsardzībai gatavojas atvēlēt nedaudz vairāk par 2% no sava iekšzemes kopprodukta (IKP), tādējādi pirmo reizi izpildot NATO rekomendāciju.

Kā norādījis ministrs, aizsardzības finansējumam būtu jāaug arī turpmāk, un aizsardzības sistēma cer, ka 2020.gadā tas varētu sasniegt 2,35% no IKP. Tomēr viņš aicinājis “nepieķerties konkrētiem skaitļiem”.

“Mums svarīgāka par pašiem procentiem jeb, citiem vārdiem runājot, par simboliku (..) ir reālo vajadzību apmierināšana,” viņš stāstījis, piebilstot, ka šobrīd galvenās prioritātes ir kājnieku kaujas mašīnu “Boxer”, vidēja darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas NASAMS un pašgājēju haubiču iegāde.

Ņemot vērā, ka būtiski pieaug sabiedroto spēku karavīru klātbūtne Lietuvā, prāvi līdzekļi tiek atvēlēti viņu apgādei, norādījis Karoblis.

“Šīs ir absolūtas un negrozāmas prioritātes,” viņš uzsvēris.

Lietuvas Bruņotie spēki iegulda līdzekļus arī pirms dažiem gadiem izveidotās brigādes “Žemaitija” attīstībā. Divu gadu laikā plānots izveidot divus kājnieku un artilērijas bataljonus, kas tiks dislocēti Lietuvas rietumos, bet ministrs atzinis, ka galīgais lēmums par konkrētām dislokācijas vietām vēl nav pieņemts.

Tiek veidota arī trešā Bruņoto spēku brigāde “Aukštaitija”, komplektējot to galvenokārt no rezervēm.

Šā gada sākumā Lietuvas Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komiteja aicināja parlamentā pārstāvētās partijas vienoties par aizsardzības finansējuma palielināšanu līdz 2020.gadam, taču pēdējā laikā diskusijas par šo jautājumu pieklusušas.

Lietuvas Valsts aizsardzības padomi, kas saskaņā ar konstitūciju apspriež un koordinē būtiskākos valsts aizsardzības jautājumus, vada prezidents, to veido premjerministrs, Seima spīkers, aizsardzības ministrs un Bruņoto spēku pavēlnieks.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. …un pēc tam paši brīnīsies: “Hmmm… Nez kāpēc valstī notiek terorakti” 🙁

    • Spānijas sociķu valdība,pēc terora akta Madridē,gļēvi atsauca savus spēkus no pretterorisma operācijas,tas gan neļāva izvairīties no terora .

Draugiem Facebook Twitter Google+