Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
30. decembris, 2014
Drukāt

Lietuvas aizsardzības ministrs: Krievijas militārajā doktrīnā sajaukti cēloņi un sekas (2)

LETA/EPALETA/EPA

Krievija mēģina attaisnot savu agresiju, savā jaunajā militārajā doktrīnā sajaucot cēloņus un sekas un nosaucot NATO par galveno draudu, ziņu aģentūrai BNS pavēstīja Lietuvas aizsardzības ministrs Jozs Oleks.

Krievijas jaunā militārā doktrīna ir ietverta dokumentā, kuru piektdien parakstīja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Oleks nosauca šo dokumentu par 2010.gada doktrīnas adaptāciju “pastāvošajām Krievijas darbībām un demokrātisko valstu atbildei [uz tām]” un sacīja, ka Maskava ar jauno doktrīnu “mēģina apgalvot, ka Krievijai ir alternatīvas vērtības Rietumu pasaules vērtībām”.

Šajā doktrīnā kā galvenais drauds Krievijai ir nosaukta “NATO militārā potenciāla attīstīšana un pilnvarošana veikt globālas funkcijas, kuras tiek īstenotas, pārkāpjot starptautiskās tiesības, un NATO militārās infrastruktūras paplašināšana līdz Krievijas Federācijas robežām”.

Dokumentā arī paziņots, ka ārvalstu militāro spēku izvietošana Krievijas kaimiņvalstu teritorijā var tikt izmantota “politiskam un militāram spiedienam”.

Lietuvas aizsardzības ministrs sacīja, ka Krievija mēģina identificēt NATO papildu drošības pasākumus Austrumeiropā kā cēloni, lai gan šie pasākumi ir Krievijas rīcības sekas.

“Tas ir gluži kā pielikt ratus priekšā zirgam. Kad NATO neīstenoja papildu rīcību, viņi (Krievija) militarizēja Krievijas rietumu stūri Kaļiņingradas apgabalu un anektēja kaimiņvalstis. Un tagad, kad NATO izvieto spēkus aizsardzības un atbaidīšanas mērķiem, viņi mēģina teikt, ka tas ir iemesls, kāpēc viņi to darīja Gruzijā pirms astoņiem gadiem un Ukrainā pirms gada. Tā ir pilnīga cēloņu un seku sajaukšana,” sacīja Oleks.

Komentējot Krievijas jauno militāro doktrīnu, viņš arī pievērsa uzmanību “iekšējo draudu uzsvēršanai, iespējams, aiz bailēm par savas tautas un pilsoņu reakciju, kas vērstos pret pastāvošo valdību”.

Viņš atzīmēja, ka jaunajā doktrīnā pirmoreiz teikts, ka Krievija var lietot augstas precizitātes ieročus “kā stratēģiskās atbaidīšanas pasākumu daļu”, bet nav izpausts, kad un kā šādi ieroči tiktu lietoti.

“Tas ir mēģinājums parādīt, ka tā (Krievija) var uzbrukt nevis parastā konvencionālā ziņā, bet var vērsties pret zināmiem svarīgiem objektiem, šādi attaisnojot savas darbības. Mēs gatavojamies jebkādām šādām darbībām, ja mums jāaizstāv mūsu teritorija,” sacīja Oleks.

NATO padziļināti izpētīs Krievijas jauno militāro doktrīnu un tad izlems, vai uz šo dokumentu ir jāatbild ar papildu pasākumiem, sacīja Lietuvas aizsardzības ministrs.

Atbildot uz Krievijas darbībām Ukrainā, NATO ir pastiprinājusi Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misiju un patrulēšanu Baltijas jūrā, kā arī nosūtījusi bruņotus kontingentus uz Latviju, Lietuvu, Igauniju un Poliju.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Nevis NATO pārvietojās uz Krievijas pusi, bet no padomju jūga atbrīvojušās Austrumeiropas valstis
    pārvietojās uz NATO pusi. Jo tām svaigā atmiņā vēl bija notikumi Austrumvācijā, Ungārijā un Čehoslovākijā, kad PSRS karaspēks ar tankiem apspieda tur notikušās sacelšanās. Viņi nevēlējās, tāpat kā Baltija, lai līdzīgs scenārijs no Krievijas puses atkārtotos vēlreiz. Un šodienas notikumi Ukrainā tikai apliecina, ka šīm valstīm bija objektīvs pamats tā rīkoties un Lietuvas aizsardzības ministram ir pilnīga taisnība.

  2. “Lietuvas aizsardzības ministrs sacīja, ka Krievija mēģina identificēt NATO papildu drošības pasākumus Austrumeiropā kā cēloni, lai gan šie pasākumi ir Krievijas rīcības sekas.”
    Vai tad nebija tā, ka NATO sāka strauji pārvirtoties uz Krievijas pusi tikko sabruka PSRS? Kur tad te ir cēloņi un kur sekas?

Zviedrijā atklās pasaulē pirmo ledus viesnīcu, kas darbosies visu gaduZviedrijā decembra vidū plānots atklāt pasaulē pirmo no ledus veidoto viesnīcu, kas darbosies visu gadu.
Draugiem Facebook Twitter Google+