Lietuvas atzinība latviešu zinātniekiem
 0

Atzīmējot Lietuvas valsts atjaunošanas 95. gadskārtu, rīt Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite Viļņā pasniegs Lietuvas valsts apbalvojumus arī diviem ievērojamiem zinātniekiem no Latvijas – arheologiem Ēvaldam Mugurēvičam un Andrim Caunem.


Reklāma
Reklāma

 

Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

Abiem vēsturniekiem Lietuvas prezidenta pilī katram svinīgi tiks pasniegts ordeņa “Par nopelniem Lietuvas labā” Bruņinieka krusts. ”Man tas būs pirmais ordenis. Esmu patīkami pārsteigts. Latvijas valsts man nevienu ordeni nav devusi,” sarunā teic Latvijas ZA akadēmiķis Ēvalds Mugurēvičs. 81 gadu vecā zinātnieka devums Latvijai vēsturnieku aprindās ir labi zināms – viens no Latvijas viduslaiku arheoloģijas pamatlicējiem, pirmais arheoloģijas doktors Baltijā, ilggadējs Latvijas Vēstures institūta (LVI) arheoloģijas nodaļas vadītājs, vairāk nekā 600 publikāciju un monogrāfiju autors. Jautāts par nopelniem Lietuvas un starpvalstu attiecību kopšanas labā, Mugurēviča kungs spriež, ka apbalvojuma piešķiršana varētu būt vidējās paaudzes lietuviešu vēsturnieku ”pirksts”, jo 80. – 90. gados nācies kaimiņu kolēģiem būt par recenzentu. Lietuvā ievērota arī viņa darbošanās Baltijas vēsturi skarošo viduslaiku hroniku publicēšanas jomā. Te minama, piemēram, 2005. gadā latīņu oriģinālā un latviešu tulkojumā izdotā Vartberges Hermaņa Livonijas hronika, kas vēsta par Livonijas ordeņa darbību un notikumiem Livonijā līdz 1378. gadam, un pirms diviem gadiem klajā laistais ”Pāvesta legāta Franciska no Moliano izmeklēšanas protokols 1312. gadā”. Abas hronikas ir ne vien Latvijas, bet arī Lietuvas vēstures avoti. Turklāt Ē. Mugurēvičs ir žurnāla ”Lietuvos archeologija” redkolēģijas loceklis. Savukārt pazīstamais senās Rīgas arheologs, agrākais Latvijas Valsts prezidenta administrācijas Latvijas Vēsturnieku komisijas priekšsēdētājs un ”Latvijas Vēstures Institūta Žurnāla” galvenais redaktors, profesors Andris Caune ir Viļņas universitātes gadskārtējā rakstu krājuma ”Archaeologia Lituana” redkolēģijā.

”Mums ir bijusi ilga starptautiska sadarbība ar Lietuvas ZA un Viļņas universitāti, esam piedalījušies daudzās konferencēs, daudzkārt publicējušies,” norāda profesors. Specializācija Rīgas viduslaiku arheoloģijā savulaik veicinājusi sadarbošanos arī ar Viļņas un Klaipēdas senpilsētu arheologiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

A. Caune par saviem nopelniem jau divreiz ticis izcelts Latvijā, 1997. gadā saņemot Triju Zvaigžņu ordeni, bet 2007. gadā Atzinības Krustu.

1918. gada 16. februārī Lietuvas padome Viļņā pasludināja, ka Lietuva atjauno neatkarīgu, uz demokrātiskiem pamatiem balstītu valsti ar galvaspilsētu Viļņā un norobežojas no visām valstiskajām saitēm, kādas tai jebkad bijušas ar citām tautām. Valsts apbalvojumu pasniegšana arī citu valstu pilsoņiem šajā dienā kļuvusi par tradīciju. Piemēram, 2011. gadā ordeņa “Par nopelniem Lietuvas labā” Bruņinieka krustu saņēma LU Latviešu valodas institūta vadošā pētniece, institūta zinātniskās padomes priekšsēdētāja Anna Stafecka un dzejnieks, tulkotājs Pēters Brūveris.