Lietuvas augļkopības saimniecībās 0
Mūsu dienvidu kaimiņvalstī Lietuvā augļkopības saimniecības vairāk specializējušās ābolu audzēšanā. Vēsturiski lielākā daļa saimniecību izveidotas Lietuvas ziemeļu daļā, ko noteicis auglīgais Zemgales līdzenums (Lietuvas pusē – Jonišķu zemiene un Mūsas–Mēmeles zemiene), Rīgas līča tuvums, kas veicina maigāku klimatu, un produkcijas noieta tirgus, tostarp Rīga.
Šogad augļkopjiem no Kurzemes, Latgales un Zemgales projekta Tehnoloģiju pārneses centra izveide augļkopībā Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007–2013 ietvaros bija iespēja iepazīt četras audzēšanas saimniecības Lietuvā.
Modernākā ražas novākšanas tehnika
Saimniecībā Rinkevičius Biržu rajonā audzē ābeles 40 ha platībā. Saimniecība pieder diviem brāļie Rinkevičiem. Viņi sāka saimniekot 2003. gadā, veidojot bioloģisko saimniecību, tomēr mainīja saimniekošanas veidu, jo neapmierināja ne ienākumi, ne arī iegūtās ražas.
Šobrīd saimniecībā ir tikai aptuveni divi hektāri rudens šķirņu, pārējās ziemas šķirnes. Tiek audzētas tādas ābolu šķirnes kā ‘Ligol’, ‘Šampion’, ‘Delikates’, ‘Auksis’, ‘Eliza’, ‘Alwa’, ‘Redkroft’. Tomēr pēc pēdējām divām ziemām būs jāatsakās no šķirnes ‘Šampion’, jo liela daļa tās koku ir cietuši. Arī šķirnes ‘Ligol’ koki ir cietuši, bet tai tiek meklēta labākā šķirnes potcelmu kombinācija. Saimniecībā tiek uzsvērts, ka, lai gan šķirnes ‘Ligol’ ražība var sasniegt gandrīz 70–80 t/ha, jārēķinās ar sekojošu neražas gadu. Saimniekošanas pirmajos gados bioloģiskajiem audzētājiem bijusi rūgta pieredze ar šķirni ‘Topāzs’ – āboli nav bijuši garšīgi, jo šķirnei acīmredzot nepieciešams vairāk siltuma.
Kā labs potcelms tiek izcelts B 396. Lai gan potcelms M 26 tiek uzskatīts par samērā salā izturīgu, koki uz šī potcelma šeit cietuši vairāk nekā uz M 9. Vēl šajā saimniecībā izmanto potcelmus P 2, P 14, kuru koku augums līdzinās M 26. Tiek izmantots arī potcelms P 22, tomēr uz tā visvairāk cietusi šķirne ‘Ligol’.
Saimniecībā izkritušo koku vietā pēc iespējās ātrāk tiek stādīti jauni koki. Kā pastāstīja Lietuvas dārzkopības institūta zinātnieks un mūsu gids Darjus Kviklis, institūtā veiktie pētījumi parādījuši, ka labāk kokus stādīt jau nākamajā gadā pēc vecā izraušanas, pirms sākušas trūdēt augsnē palikušās sakņu daļas. Visādos veidos jāveicina jauno koku augšana un nostiprināšanās pirmajos trijos gados. Vēlāk jau koki ir pietiekami spēcīgi, lai varētu augt un ražot vecajā vietā. Tomēr ieteicams izvēlēties kokus uz spēcīgāka auguma potcelma, kā arī stādīt tos tuvāk rindā citu pie cita. Ja ābeles atkārtoti stāda pēc pieciem vai desmit, trīsdesmit gadiem vienā un tajā pašā vietā, augsnes nogurums izpaužoties vienādi spēcīgi.
Tā kā šī saimniecība vairs neatrodas auglīgajā Zemgales līdzenumā, augsne ir akmeņaina un trūkst kālija, mēslošanā tiek izmantots kompleksais mēslošanas līdzeklis ar šādu makroelementu sastāvu N:P:K – 6:10:32. Mēslošanas līdzekļi tiek pievadīti ābelēm ar pilienveida apūdeņošanas sistēmu – fertigāciju. Mēslošanas līdzekļu kopējais daudzums ir 60 kg/ha. Izmaiņas agroķīmiskajos rādītājos tiek fiksētas, veicot augsnes analīzes reizi divos trīs gados.
Ābeļu audzēšanā ļoti svarīga ir no apauguma brīva apdobe, bieži pļauts rindstarpas zālājs, kā arī koku veidošana. Apdobēs šajā saimniecībā herbicīdi smidzināti trīs reizes – pamatā glifosāti. Koku vainagi pamatā tiek veidoti pavasarī, sākot ar martu. Februāris šajā saimniecībā ir atvaļinājuma mēnesis.
2011. gada sezonā septiņas reizes smidzināts pret kraupi, pamatā izmantojot fungicīdu maisījumus, jo par problēmu tiek uzskatīts mazais kontaktiedarbības fungicīdu daudzums. Lēmumus par smidzināšanas nepieciešamību saimniekiem palīdz pieņemt lēmumu pieņemšanas atbalsta programmas. Tuvākais meteonovērošanas punkts atrodas nākamajā mūsu apmeklētajā saimniecībā. Savukārt pret ābolu tinēju Lietuvas saimniecības veic smidzinājumus apmēram divas nedēļas pēc ziedēšanas, kas acīmredzot atbilst šī kaitēkļa izlidošanas nosacījumiem šajos platuma grādos. Jāatzīmē, ka pesticīdu smidzinājumi šajā saimniecībā pārsvarā tiek veikti naktī. Lai to padarītu īsā laikā, darbam ar smidzinātājiem tiek izmantoti trīs traktori.
Saimniecības īpašumā ir modernākā ražas novākšanas tehnika Lietuvā. Iespējams, turpmāk šāds augļu novākšanas kombains būs vēl trijās saimniecībās. Rinkēviču saimniecība ir ne tikai šī ražas vākšanas kombaina, bet arī citu agregātu ražotāju pārstāvis Lietuvā. Šī kombaina priekšrocība ir tāda, ka augļiem tiek radīti pēc iespējas mazāk mehānisku bojājumu, tos saspiežot, berot u. c. veidā. Āboliem ar rokām pieskaras tikai vienu reizi, tos noraujot no koka. Kombainu apkalpo seši cilvēki, kuri, atrodoties dažādos līmeņos – uz zemes vai pašgājējmašīnas platformām dažādos augstumos –, novieto augļus uz transportierlentēm. Tās ir gumijotas un neļauj bojāt ābolus. Tas, kā uzsver lietuvieši, jo sevišķi svarīgi ir šķirnei ‘Auksis’. Pa transportierlentēm augļi nonāk tieši konteinerā, kas pilns tiek atstāts uz lauka. Lai tikpat ātri un daudz augļu novāktu ar parastajiem paņēmieniem, būtu nepieciešami kādi 50–60 cilvēki. Ar kombainu darbojoties sešiem cilvēkiem, darba ražība sasniedz gandrīz 15 t dienā (8 h) jeb viens cilvēks novāc 2,5 t dienā. Pēc ražas vākšanas šie paši cilvēki piedalās augļu šķirošanā, bet pavasarī, izmantojot kombainu kā pacēlāju, arī koku veidošanā. Ražas vākšanas laikā strādnieku atalgojums, strādājot ar kombainu, šajā saimniecībā bijis 10 liti/h (2 Ls/h). Pagājušajā sezonā arī ābolu realizācijas cena bijusi laba – 2 liti/kg (0,41 Ls/kg).
Lai lietderīgi izmantotu kombainu, kokus veido augstākus, speciāli pat pagarinot balstu sistēmu, jo pretējā gadījumā galotnē, piemēram, šķirnei ‘Ligol’, augļi ir tik smagi, ka galotni iespējams ne vien noliekt, bet arī nolauzt.
Šī saimniecība augļus realizē lielveikalu tīkliem Lietuvā, piemēram, Rimi. Lai gan tiek uzskatīts, ka augļus rudenī neviens nepērk, šai saimniecībai to realizācija beidzas jau janvāra beigās. Mēs gan pamanījām, ka citās saimniecībās tiek uzsvērts, ka tikai janvāra beigās sākas īstā augļu realizācija, jo āboli rudenī līdz Ziemassvētkiem ir pieejami no mazdārziņiem. Pēc Ziemassvētku un Jaungada svinībām cilvēki iegādājas tikai primārās vajadzības preces un ābolu kustība veikalos sākoties tikai vēlāk. Mūsu augļkopji norādīja, ka Latvijā situācija ir citāda – ābolus aktīvi iespējams realizēt uzreiz pēc Jaungada svinībām. Tā laikam ir tāpēc, ka Latvijā mīt ne tikai luterāņi un katoļi, bet ir daudz arī pareizticīgo, kuriem Ziemassvētki ir pēc Jaunā gada.
‘Auksi’ glabā līdz maijam
Uzņēmumā Naradava Pasvales rajonā tiek audzētas ābeles 300 ha platībā, ir lielas ietilpības augļu glabātava un pārstrādes cehs, kur konditorejas vajadzībām tiek ražots ābolu biezenis un marmelāde (ap 500 t sezonā). Ikdienā nodarbināti aptuveni 60 cilvēku, ražas vākšanas laikā 200–250 cilvēki.
Šīs augļkopības saimniecības saknes meklējamas daudz senākā pagātnē, kad padomju laikos arī Latvijā tika veidoti dārzi lielās platībās uz sēklaudžu potcelmiem. Šajā saimniecībā ap 60% vēl aizvien ir agrāk stādītie augļu koki uz sēklaudžu potcelmiem. Sastopama arī tāda šķirne kā ‘Sīpoliņš’, kas vairāk tiek turēta pārstrādes vajadzībām un kam tādēļ veikta tikai vainaga kontūrgriešana, lai cauri rindām var braukt tehnika ābolu vākšanas laikā.
Apmēram 50% dārzu līdzīgi kā Latvijā agrāk, augsne tiek uzturēta melnajā papuvē – sezonā divas reizes sastrādājot ar diskiem, slapjākās vietās kultivējot, bet dārzos uz citiem potcelmiem rindstarpā tiek uzturēts pļauts zālājs.
Audzējot desertam paredzētās ābolu šķirnes (‘Auksis’, ‘Lobo’, ‘Tellissaare’, ‘Antonovka’, ‘Meelis, ‘Cortland’), to vainagi ir pazemināti līdz 2 m augstumam un tiek regulāri kopti un atjaunoti. Jaunākos dārzos tiek izmantoti potcelmi M 26 un MM 106. Audzētas tādas šķirnes kā ‘Auksis’, ‘Ligol’, ‘Redkroft’, ‘Lobo’, ‘Delikates’ un ‘Šampion’, no kuras pēc pēdējām divām ziemām palikuši tikai 1% koku.
Tā kā augsnes ir auglīgas, šajos dārzos pamatmēslošana netiek veikta. Smidzinot augu aizsardzības līdzekļus, atsevišķos gadījumos tiek pievienoti mēslošanas līdzekļi. Apdobes tiek uzturētas brīvas no apauguma – herbicīdi smidzināti vismaz trīs reizes. Pieaugums tiek panākts, arī veicot koku veidošanu, atjaunošanu. Tā kā augļu koku vainagi veido diezgan biezu sienu, šajā saimniecībā pret kraupi smidzināts 12 reizes. Agronoms pieņem lēmumu par smidzinājumu nepieciešamību, ņemot vērā savu pieredzi un intuīciju, nevis prognozes.
Lielajās noliktavās Latvijas augļkopji iepazinās ar vienkāršiem šķirošanas galdiem. Konteiners tiek pacelts un apgāzts uz sāniem – augļi pamazām birst ārā uz šķirošanas galdu virsmas. Tie tiek fasēti plastmasas kastēs veikalu un citu pircēju vajadzībām.
Iepazināmies ar glabātavām, kurās konteineri tiek krauti septiņu stāvu augstumā. Gar sienām īpaša caurule, kas neļauj nolikt konteineru pārāk tuvu sienai, tā pasargājot to no sabojāšanas. Grīdām veikta speciāla apstrāde, tā, lai ne tikai durvis un sienas būtu hermētiskas, bet arī grīda, jo lielākajā daļā uzglabāšanas kameru iespējama atmosfēras regulēšana. Tas faktiski ļauj uzglabāt tādu ābolu šķirni kā ‘Auksis’ bez kvalitātes mazināšanās līdz aprīlim, maijam. Tas, pēc lietuviešu domām, ir labākais ābolu realizēšanas laiks.
Septembra beigās šī saimniecība kopš sezonas sākuma jau bija pārdevusi ap 100 t ābolu. Sākuma cena āboliem šajā sezonā bijusi samērā laba – 1,85 liti par 1 kg ābolu (0,38 Ls/kg). Pašreiz tā gan samazinājusies, bet nostabilizēsies ziemas laikā. Saimniecības agronoms atzīmēja, ka viņiem vidējā ābolu pašizmaksa ir 0,10–0,13 lati (0,50–0,65 liti) par 1 kg ābolu, ieskaitot to uzglabāšanu.
Liela loma ir saimniecības pārstrādes ceham. Āboli pārstrādei tiek uzpirkti arī no apkārtējiem. Iepirkuma cena ir ap četriem pieciem santīmiem (0,20–0,25 liti). Protams, vislabāk tiek vērtētas atsevišķas šķirnes, tādas kā ‘Antonovka’, kas marmelādes un biezeņa veidā tiek ražota atsevišķu konditorejas produktu ražotājiem.
Garšo saldāki āboli
Uzņēmumā Aukštikalniu sodai (līdzās Pasvalei) ābeles tiek audzētas 180 ha platībā. Kā uzskata uzņēmuma īpašnieks, ar ābelēm var nopelnīt un ir mazāk darba salīdzinājumā ar ogu kultūrām.
Arī šajā saimniecībā atsevišķi dārzi vēl joprojām ir uz sēklaudžu potcelmiem (ap 60%). Tomēr jaunie dārzi ir uz M 26, M. 9, P 60 un B.396 potcelmiem. Saimnieks atzīst, ka nepieciešami apmēram desmit gadu, lai izvērtētu, vai konkrētā šķirne viņu audzēšanas apstākļos būs piemērota. Jautāts par šķirnēm, ko stādītu no jauna, saimnieks izcēla ‘Auksi’, ‘Ligol’, Lobo’ un ‘Noris’. Noteikti netiktu stādītas tādas šķirnes kā ‘Gala’, ‘Šampion’, ‘Jonagold’ un ‘Elisa’, jo pēdējo gadu ziemās to koki stipri cietuši. ‘Delikates’ savukārt ir īss realizācijas laiks rudenī.
No šķirnēm, kas vairāk audzētas Latvijā, tiek minētas ‘Bogatir’, ‘Sinap Orlovskij’. Tās pamatā nokļūst Latvijas tirgū, saņemot par tām 0,25–0,30 Ls/kg. Vairāk gan minētās šķirnes netiek stādītas, jo Lietuvas tirgū, kura pieprasījumu šī saimniecība nodrošina apmēram par trešo daļu, tiek prasītas saldākas šķirnes.
Par šķirni ‘Noris’ gan piebilst, ka tā stādāma uz vismaz vidēja auguma potcelma, jo pretējā gadījumā šī mazā auguma šķirne veidos mazu pieaugumu, kā arī cietīs augļu kvalitāte. Jāpiebilst, ka šogad Vidzemes pusē redzējām, ka šīs šķirnes koki cietuši pēdējās ziemās. Šai šķirnei ir neizlīdzināta augļu kvalitāte, noteikti nepieciešama augļaizmetņu retināšana un regulāra zaru atjaunošana.
Lai gan kraupja ierobežošanai smidzināts apmēram 12 reizes, tomēr uz šķirnes ‘Ligol’ augļiem varēja konstatēt kraupja radītus bojājumus. Tam par iemeslu var būt smidzināšanas kvalitāte vai arī neprecīza smidzināšanas laika izvēle. Saimniecībā ir pat divas dažādas kraupja prognozes sistēmas, bet, piemēram, Polijā ražotā tikusi atslēgta, jo, brīdinot par nepieciešamību smidzināt, iedarbinājusi signalizāciju ik pēc 48 stundām. Līdz ar to smidzināšana praktiski veikta saskaņā ar saimnieku pieredzi.
Arī mēslošana dārzos netiek veikta, bet nodrošināta no apauguma tīra apdobe.
Saimniecībā izbūvētas modernas glabāšanas kameras ar iespēju regulēt atmosfēru, kā arī iegādāta iekārta, kas no atmosfēras saista slāpekli.
Saimniecībā ir iegādāta moderna augļu šķirošanas līnija. Tās vienā galā no konteinera āboli ar ūdens plūsmu tiek virzīti uz transportierlentēm, kur tālāk šķiroti pēc izmēra un fasēti plastmasas maisiņos, kuros ietilpst noteikts svars ābolu. Šos safasētos vai vaļējos ābolus fasē kartona kastēs, kas nokļūst veikalos.
200 tūkst. latu peļņa gadā
Saimniecībā Urbonavičius Panevēžas rajonā ābeles audzē 50 ha platībā. 90. gados pirmie dārzu kvartāli stādīti, izmantojot sēklaudžu potcelmus. Vēlākos gados pamatā izmantots potcelms M 26. Stādītas šķirnes ‘Lobo’, ‘Cortland’, ‘Noris’, ‘Auksis’, ‘Antejs’, ‘Lodel’. Šajā saimniecībā izmantoti lieli naudas līdzekļi, kurus saimnieks guvis citā biznesā, bet saimniecībā tos ieguldīja īpašniece – saimnieka sieva. Dārzos uz sēklaudžu potcelmiem pirmos astoņus gadus bijuši tikai ieguldījumi. Pēdējos trīs gadus saimniecība strādājusi ar 200 000 latu peļņu.
Ieguldīts ir, ne tikai dārzu iekārtojot, pašiem sakārtojot meliorācijas sistēmas, bet arī izbūvējot uzglabāšanas kameras (500 tonnām) bijušajā kolhoza noliktavā, iegādājoties aprīkojumu, tostarp augļu vācamās somas, peļu slazdus, šķirojamo līniju, traktorus, vairākus miglotājus gan apdobēm, gan dārzam. Iegādāts arī sniega pūtējs, jo ziemā ābolu kravas pašiem jādabū līdz lielceļam.
Lai gan saimniecībā nopirkta minerālmēslu kaisāmā mašīna, tā izskatās nelietota, jo, kā minēja saimniece, mēslošanas līdzekļi netiek izmantoti. Interesanti, ka sēklaudžu potcelmus sākotnēji izmantoja, jo tika uzskatīts, ka augsnes neesot pārāk auglīgas.
Konteineros glabāšanai vāc tikai kvalitatīvos augļus. Pārējie – kraupainie un citādi bojātie – tika mesti zemē, paredzot, ka sulai tos vāks vēlāk.
Saimniecībā ir ne tikai elektrokārs, bet arī speciāls konteineru pacēlājs, tāpēc konteinerus var arī izbērt, kas ļauj lielu autopiekabi piepildīt ar augļiem ilgākais stundas laikā (tika minētas 20–25 minūtes).
Ražas laikā uzņēmumā nodarbināti 40–50 cilvēku. Lasot augļus ar augļu vācamām somām un iztukšojot tās uz lauka izvietotos konteineros, darbojās 12 cilvēku grupa, kā arī viens uzraugs. Tā uzdevums bija uzmanīt, lai tiktu vākti tikai kvalitatīvi āboli, kā arī lai, lasot un berot augļus, tie netiktu sabojāti. Pēc saimnieces vārdiem, algot šādu cilvēku atmaksājas. Minētā cilvēku grupa nedrīkst būt lielāka, ja tā strādā pie viena konteinera, jo citādi lasītājiem nāktos stāvēt rindā, lai iztukšotu vācamās somas. Strādājot astoņas stundas dienā un kvalitatīvi vācot augļus, lasītājs, kuru uzrauga, spēj savākt 1,5 tonnas ābolu dienā. Jāpiebilst, ka, vācot ražu no liela un vidēja auguma kokiem, izmanto saimniecībā taisītas trijkāju trepes (galvenokārt vīrieši) vai speciālas platformas augļu vākšanai, kas savukārt patīkot sievietēm.
Cerams, ka mūsu 48 cilvēku lielā grupa no redzētā un dzirdētā pārņems labāko, tā veicinot varbūt ne tik lielu, bet spēcīgu saimniecību veidošanos Latvijā.
