Lietuvas cietumos sāks bloķēt mobilos sakarus 0
Lai apkarotu telefonkrāpniekus Lietuvas cietumos, ieslodzījuma vietās sāks uzstādīt mobilos sakarus bloķējošas iekārtas.
“Varam paziņot, ka pēc būtības ir izdarīts liels lēciens, lai cietumos vairs nebūtu krāpniecības, telefonkrāpnieku,” preses konferencē un sistēmas prezentācijā Luķišķu izmeklēšanas izolatorā paziņoja tieslietu ministrs Remigijs Šimašus.
Bloķējošā sistēma tuvākajā laikā tiks uzstādīta gandrīz visās ieslodzījuma vietās, kur pastāv telefonkrāpnieku problēma, – Alītas, Pravienišķu kolonijās, labošanās iestādē Ķībartos, izmeklēšanas izolatoros Šauļos, Kauņā un Luķišķos. Pēc ministra teiktā, paredzams, ka līdz gada beigām mobilie sakari cietumos tiks bloķēti par 90%.
Sākotnējās projekta izmaksas sasniedza 20 miljonus litu (4,08 miljonus latu), taču tagad īstenotā projekta izmaksas ir 20 reizes mazākas – mobilo sakaru bloķēšana ieslodzījuma vietās izmaksās vienu miljonu litu (204 000 latu).
Lietuvā gada laikā cietumniekiem konfiscē aptuveni 5000 mobilo telefonu.
Kā stāsta Luķišķu cietuma darbinieki, līdz šim mobilo tālruņu apkarošana atgādinājusi cīņu ar vējdzirnavām – kolīdz dažus telefonus izdevies atrast, pēc neilga laika ieslodzīto rokās nonākuši jauni.
Ministrs pieļāvis iespēju, ka ieslodzītie, sazinoties ar ārpasauli, ietekmē arī pirmstiesas izmeklēšanas gaitu.
Pēc Tieslietu ministrijas ziņām, telefonu nogādāšanai pāri ieslodzījuma vietu žogiem dažkārt tiek algoti pat sportisti un loka šāvēji.
Jaunie blokatori reaģē uz telefona zvanu un bloķē sakarus. Viena šāda iekārta aptver 10 līdz 30 kvadrātmetru laukumu. Domāts arī par rezerves iespējām gadījumā, ja ieslodzītie centīsies blokatorus sabojāt.
Nesen Lietuvas mediji vēstīja, ka kāds jau vairākkārt tiesāts Alītas kolonijas ieslodzītais pamanījies izkrāpt gandrīz 22 000 litu no Seima deputātes Marijas Paviļonienes, piezvanot viņai un paziņojot, ka nākamajā rītā viņai jāierodas pie Finansiālo noziegumu izmeklēšanas dienesta Imunitātes un kontroles nodaļas priekšnieka. Krāpnieks skaidrojis deputātei, ka blēži mēģinājuši atmazgāt viņas naudu un tādējādi izdibinājis viņas e-bankas datus un kodus.
Tieslietu ministrs izteicis cerību, ka deputāte ir viens no pēdējiem krāpnieku upuriem, bet norādījis, ka šis incidents nekādi nav paātrinājis jauno iekārtu ieviešanu.
