Pasaulē
Baltija

Lietuvas ministrs: Krievija Kaļiņingradā pastāvīgi izvieto raķešu kompleksus “Iskander” 16

Foto – AFP/LETA

rievija pirmdien Kaļiņingradas apgabalā izvieto raķetes “Iskander”, kas spēj nest kodollādiņus, turklāt šoreiz gatavojas dislocēt tās uz pastāvīgu palikšanu, paziņojusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite un aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis.

“Tieši šodien pusdienlaikā Kaļiņingradā tiek pastāvīgi dislocētas raķetes “Iskander”. Tas nozīmē apdraudējumu ne tikai Lietuvai, bet pusei Eiropas valstu,” prezidente sacījusi žurnālistiem Jonavas rajona Ruklā, kur pirmdien tiek atzīmēta pirmā gadskārta kopš NATO daudznacionālā bataljona dislocēšanas Lietuvā.

Kā norādījis Lietuvas aizsardzības ministrs, iepriekš Krievija šos operatīvi taktiskos raķešu kompleksus Kaļiņingradas apgabalā dislocēja tikai uz mācību laiku, bet “šai reizē situācija ir citāda – tā ir pastāvīga dislokācija ar visu nepieciešamo infrastruktūru”.

Pēc viņa teiktā, bija paredzēts, ka plkst.12 raķešu kompleksi tiks izkrauti Kaļiņingradas ostā.

Lietuvas izlūkdienesti iepriekš norādījuši, ka “Iskander” dislocēšana Kaļiņingradas apgabalā ir potenciāli bīstama galvenokārt tādēļ, ka tos var izmantot, lai kavētu NATO sabiedroto darbību reģionā. Savukārt izmantot šīs raķetes mērķu iznīcināšanai Lietuvas teritorijā faktiski nav vajadzības, jo tam pietiktu ar jau esošo potenciālu.

Krievijas Baltijas flotes štābs Lietuvas amatpersonu paziņojumus atteicies komentēt.

“Nav komentāru,” ziņu aģentūrai “Interfax” atbildējis flotes preses dienests.

Reaģējot uz “Iskander” dislocēšanu un gaidot jūlijā paredzēto NATO samitu, lietuvieši aicinājuši aliansi parūpēties par lielākām reģiona drošības garantijām.

Kā uzsvēris Karoblis, reaģējot uz pastāvīgu “Iskander” dislocēšanu, aliansei jāgatavojas iespējai neitralizēt Krievijas militāro potenciālu, kas tiek attīstīts Kaļiņingradas apgabalā, lai ierobežotu NATO sabiedroto iespējas konflikta gadījumā ierasties Baltijas valstīs.

Grībauskaite aicinājusi NATO paātrināt lēmumu pieņemšanu, atjaunināt Baltijas valstu aizsardzības plānus un atvieglot karaspēka pārvietošanos reģionā.

Pēc viņas teiktā, aliansei arī jānodrošina iespējas garantēt pretgaisa aizsardzību virs Baltijas jūras un reģiona valstīm.

“Pirmie soļi tika sperti, ASV jau paziņojušas par kodolatturēšanu (..), bet šis [pretgaisa aizsardzības] jautājums vēl tiks apspriests NATO samitā,” sacījusi Lietuvas prezidente, atsaucoties uz Pentagona jauno kodolspēku stratēģiju, kurā ierosināts izstrādāt jaunus taktiskos kodolieročus, lai tādējādi līdzsvarotu Krievijas radītos draudus.

Arī premjerministrs Sauļus Skvernelis izteicies, ka informācija par “Iskander” dislocēšanu apliecina nepieciešamību pastiprināt reģiona pretgaisa aizsardzību.

“Šī problemātika ir zināma un apspriesta jau sen. Šā raķešu kompleksa dislocēšana Kaļiņingradas apgabalā vēlreiz apliecina, ka pretgaisa aizsardzības jautājumiem šobrīd jākļūst par prioritāti. Pats par sevi saprotams, ka Lietuva viena to nevarēs atrisināt, tas ir kopīgs NATO alianses, mūsu sabiedroto un Lietuvas uzdevums,” viņš sacījis žurnālistiem.

Saistītie raksti

Kā savukārt norādījusi NATO ģenerālsekretāra vietniece Roza Gotemellere, kas pirmdien ieradusies Lietuvā, ir svarīgi pārliecināties, vai “Iskander” sistēmas Kaļiņingradas apgabalā tiešām tiks turētas pastāvīgi.

“Ir būtiski to vērtēt ļoti piesardzīgi, tas ļoti svarīgs jautājums,” viņa uzsvērusi.

Ballistisko raķešu sistēma “Iskander”, kas iekļauta Krievijas armijas bruņojumā kopš 2006.gada, ir paredzēta stratēģiski svarīgu objektu iznīcināšanai, un tās darbības rādiuss ir no 50 līdz 500 kilometriem, bet pēc dažiem datiem – līdz 700 kilometriem.

LA.lv