Situācija Ukrainā atgādina 2014.gadu: cilvēki pašlaik dzīvo “humānās katastrofas apstākļos” 1
Situācija Ukrainā pēdējā laikā atgādina 2014.gadu, kad karadarbība tur norisinājās visintensīvāk, piektdien norādījis Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs.
Pēc viņa teiktā, pēdējās dienās intensīvas apšaudes Austrumukrainā notiek pie Avdijivkas, kur cilvēki pašlaik dzīvo “humānās katastrofas apstākļos”, bez apkures un elektroenerģijas; tiek ziņots arī par sadursmēm pie Doņeckas.
“Mūsu vērtējumā situācija faktiski atgriezusies 2014.gada līmenī,” Linkevičs piektdien sacījis Lietuvas Seima Ārlietu komitejas sēdē, kurā piedalījās arī Ukrainas vēstnieks Lietuvā Volodimirs Jaceņkivskis.
Ministrs vēstniekam apsolījis, ka Lietuvas politiskais atbalsts Ukrainai nemazināsies. “Starptautiskās sabiedrības uzmanība pret Ukrainu sarūk, tādēļ mūsu centieniem jābūt vēl aktīvākiem,” viņš piebildis.
Ukrainas vēstnieks komitejas deputātiem pastāstījis, ka šobrīd Krievijas teritorijā politisku iemeslu dēļ atrodas ieslodzījumā 17 Ukrainas pilsoņi. “Krievija kā agresore joprojām ignorē to Minskas vienošanos daļu, kas paredz apmainīšanos ar ķīlniekiem un nelikumīgi aizturētām personām,” sacījis diplomāts, norādot, ka saskaņā ar viņa rīcībā esošo informāciju Krievijā aizturētie Ukrainas pilsoņi tiek spīdzināti, pret viņiem tiek vērsts arī psiholoģiskais spiediens, bet Ukrainas amatpersonām netiek atļauts tikties ar politieslodzītajiem Ukrainas pilsoņiem.
Situācija Ukrainā saasinās
Kaujas starp Ukrainas armiju un Maskavas atbalstītajām kaujinieku bandām saasinājušās un piektdien saņemtas ziņas par vairāku civilo reģionu apšaudīšanu.
Vardarbības uzplaiksnījums trīs gadus ilgajā konfliktā Austrumukrainā sakrīt ar Ukrainas mēnesi ilgās prezidentūras sākumu ANO Drošības padomē.
Ukrainas armija piektdien paziņoja, ka kaujās krituši vēl seši karavīri, līdz ar to aizvadītajā nedēļā bojāgājušo karavīru skaits sasniedzis vismaz 16.
Valdība ziņo, ka sadursmēs pie Avdijivkas gājuši bojā arī vismaz divi mierīgie iedzīvotāji, un vairāki ievainoti, tostarp kāds britu fotožurnālists.
Tikmēr Krievija apsūdzējusi Ukrainas armiju Doņeckas apšaudīšanā, nogalinot vairākus mierīgos iedzīvotājus.
“Šo barbarisko aktu nevar attaisnot,” paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas preses pārstāve.
Viņa nosodīja Doņeckas apšaudi, norādot, ka tādejādi pārkāpta 1949.gada Ženēvas konvencija par civiliedzīvotāju aizsardzību kara laikā.
Kaujinieku propagandas kanāli piektdien ziņoja, ka pēdējās dienās apšaudītas 28 pilsētas.
Jau vēstīts, ka situācija Avdijivkas rajonā saasinājās 29.janvāra rītā, kad teroristi sāka uzbrukumu rūpnieciskās zonas rajonā. Apšaudes rezultātā pilsēta palikusi bez elektrības un siltuma.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Karadarbībā kopš 2014.gada aprīļa gājuši bojā gandrīz 10 000 cilvēku.
