Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
11. aprīlis, 2014
Drukāt

Lietuvas piekrastē sākta “NordBalt” kabeļa vilkšana uz Zviedriju

elektribas_bridin_zime2

Baltijas jūrā pie Lietuvas krastiem piektdien sākta kabeļa vilkšana uz Zviedriju – viens no galvenajiem posmiem stratēģiskajā projektā “NordBalt”, kas paredz līdz 2015.gada beigām izveidot Lietuvas un Zviedrijas energosistēmu starpsavienojumu, vēsta Lietuvas biznesa ziņu portāls “Vz.lt”.

Kabelis tiks ielaists 800 metrus garās caurulēs, kas jau nostiprinātas Kuršu kāpu piekrastē. Uz kuģa “Topaz Installer” aptuveni 600 metrus no krasta sākta gatavošanās kabeļa nolaišanai. 300 kilovoltu līdzstrāvas kabeli 12,3 centimetru diametrā ar vairāku slāņu pārklājumu, kas noturīgs pret sāļo jūras ūdeni, ražojusi Zviedrijas kompānija ABB.

Visa starpsavienojuma garums būs 450 kilometri. Kuģī iekrauti kabeļa rituļi 50 kilometru kopgarumā. Viens metrs kabeļa sver aptuveni 30 kilogramus.

Šis starpsavienojums palīdzēs veidot kopīgu Baltijas valstu un Skandināvijas elektroenerģijas tirgu un radīs Lietuvai iespējas pirkt elektroenerģiju no hidroresursiem bagātajām Ziemeļeiropas valstīm, tādējādi samazinot enerģētisko atkarību no Krievijas.

Pagaidām Baltijas valstu tīkli ar Ziemeļvalstu energosistēmu savienoti tikai pa diviem “Estlink” jūras kabeļiem starp Somiju un Igauniju, bet ar to nepietiek, lai Baltijas valstu tirgi tiktu pilnībā integrēti kopējā tirgū. Lietuvai iespējas nodrošināties ar lētāku enerģiju no Skandināvijas ierobežo arī nepietiekamā pārvades līniju caurlaidība starp Igauniju un Latviju.

Eksperti uzskata, ka līdz ar “NordBalt” nodošanu ekspluatācijā elektroenerģijas cenu līmenis Lietuvā un Latvijā tuvināsies Ziemeļvalstu un Igaunijas līmenim. Šobrīd Latvijā un Lietuvā vidējā cena ir augstāka, jo trūkst gan starpsavienojumu, gan pašiem savu salīdzinoši lētu jaudu, un tas negatīvi ietekmē arī to uzņēmumu konkurētspēju, kuri patērē daudz enerģijas.

Projektu saskaņā ar 2010.gadā parakstītu līgumu īsteno Lietuvas pārvades sistēmas operators “Litgrid” un Zviedrijas pārvades sistēmas operators “Svenska Kraftnat”.

Pievienot komentāru

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+