Lietuvas premjers sola izglītot sabiedrību par eiro 0
Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs solījis, ka viņa valdība pievērsīs lielu uzmanību sabiedrības izglītošanai jautājumos, kas saistīti ar 2015. gadā iecerēto eiro ieviešanu.
Kā atzīmē portāls “Lrytas.lt”, nopietnu izaicinājumu eiro ieviešanā varētu sagādāt ne tikai finansiālā situācija, bet arī Lietuvas iedzīvotāju vairākuma skeptiskā attieksme pret Eiropas vienoto valūtu, un to atzīst arī valdība. Šobrīd eiro ieviešanu atbalsta aptuveni trešā daļa lietuviešu. “Jau ir apstiprinātas darba grupas, ko vadīs Lietuvas Banka, Saimniecības un Sociālās aizsardzības un nodarbinātības ministrijas. Noteikti arī atbildīgie par eiro ieviešanu, sākot ar premjeru, finanšu ministru un Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētāju. Arī visam ministru kabinetam būs ļoti aktīvi jāstrādā, jāorganizē apspriedes un jāsniedz informācija. Darba grupu darbībā būs jāiesaista gan biznesa institūcijas, gan sabiedriskās organizācijas,” premjers sacījis žurnālistiem pēc valdības sēdes.
Pēc Butkeviča teiktā, Lietuvas atbilstība Māstrihtas kritērijiem tiks pārbaudīta nākamā gada februāra beigās vai marta sākumā. Prognozēts, ka šogad Lietuvas iekšzemes kopprodukts augs par 3,1 procentu. Tikpat liela varētu būt arī gada vidējā inflācija. Pašlaik gan nav zināms, cik līdzekļu tiks atvēlēts eiro popularizēšanai un sabiedrības izglītošanai, norāda portāls.
Lietuva vēlējās pievienoties eirozonai jau 2007. gadā, bet toreiz tika noraidīta inflācijas rādītāja dēļ. Balstoties uz citu valstu pieredzi, Lietuvas valdība iecerējusi atjaunot jau 2005. gadā apstiprināto eiro ieviešanas plānu, no jauna nosakot kārtību, kādā tiks mainīta nauda, noteiktas un uzrādītas cenas. Nopietnas bažas saistās ar iespējamo cenu pieaugumu un nepietiekamo uzņēmēju sagatavotību, ņemot vērā citās valstīs pieredzētos gadījumus, ka uzņēmējus pēc pievienošanās eirozonai iekārdina lētāki kredīti, tāpēc viņi pārvērtē savas biznesa izredzes un galu galā cieš zaudējumus. Valdība plāno parakstīt vienošanās ar tirgotājiem un ražotājiem, lai viņi, tuvojoties eiro ieviešanas brīdim, bez iemesla nepaaugstinātu preču un pakalpojumu cenas.
Kā skaidrojis finanšu ministrs Rimants Šadžus, Lietuva var kontrolēt valsts budžeta iztrūkumu un valsts parāda līmeni, bet inflācija un ilgtermiņa procentu likmes valstī vēl aizvien ir pārāk augstas. “Inflācija Lietuvā gan nav sevišķi liela, bet mūsu problēma ir tā, ka eirozonas valstīs tā ir vēl zemāka,” nesen izteicās ministrs. Pērn decembrī gada inflācija Lietuvā bija 2,9 procenti, kamēr visā eirozonā – 2,2 procenti. Lietuvas politiķi uzsvēruši, ka nedomā mākslīgi iegrožot inflāciju vai uzlabot citus rādītājus. Šadžus arī norādījis, ka pēc eiro ieviešanas Latvijā Lietuva vienīgā no Baltijas valstīm paliks ārpus eirozonas. “Tas nav labi,” viņš atzinis, piebilzdams, ka šā apstākļa dēļ var samazināties Lietuvas pievilcība ārvalstu investoru acīs un sadārdzināties aizņemšanās.
