Pasaulē
Baltija

Lietuvas prezidente paraksta “Magņitska likumu” 16

Foto-LETA/AFP

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite parakstījusi tā dēvēto Magņitska likumu, kas aizliedz iebraukt Lietuvā ārvalstniekiem, kuri saistīti ar liela apmēra korupciju, naudas atmazgāšanu vai cilvēktiesību pārkāpumiem, vēsta prezidentes kanceleja..

“Pieņemot šo likumu, Lietuva pievienojas starptautiskajai sabiedrībai, sakot stingru “nē” cilvēktiesību pazemošanai, netīrajai naudai un tiesiskuma graušanai,” uzsvērusi Grībauskaite.
“Likuma vara un cieņa pret cilvēktiesībām tiesiskas sabiedrības neatņemama sastāvdaļa. Tiem, kas mīda kājām vispāratzītās cilvēka tiesības un brīvības ir jāzina, ka viņus negrib demokrātiskajā pasaulē,” uzsvērusi Lietuvas prezidente.

Jau ziņots, ka Seims šo likumu pieņēma 16.novembrī. Par likuma pieņemšanu balsoja 91 deputāts, kas piedalījās sēdē, neviens nebija pret un neatturējās.

Lietuva ir ceturtā valsts pasaulē, kas pieņēmusi šādu likumdošanas aktu. “Magņitska likumi” jau darbojas Amerikas Savienotajās Valstīs, Igaunijā un Kanādā.

Paredzēts, ka likums stāsies spēkā no janvāra, tātad šādu ārvalstnieku saraksts varētu tikt izveidots un sākt darboties nākamgad.

Pagājušajā nedēļā Seims pieņēma rezolūciju ar 44 personu vārdiem, kurus būtu jāiekļauj šajā sarakstā. Starp šīm personām lielākoties ir Krievijas pilsoņi, viņu vidū Krievijas Izmeklēšanas komitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Bastrikins un viņa vietnieks Oļegs Logunovs, kurš pārraudzīja Sergeja Magņitska lietu.

“Uzskatu, ka šis likums ir izšķiroši svarīgs un apliecina mūsu cieņu pret cilvēktiesībām Krievijā, jo atsaucas uz cilvēku, kurš mēģināja pasargāt Krieviju no valsts budžeta graušanas, no Krievijas pilsoņu apzagšanas, par to cieta un Krievijas budžeta apzadzēji viņu iznīcināja. Tas ir cieņas apliecinājums Krievijai un iespējamai tās demokrātiskai nākotnei,” uzsvēris opozīcijā esošās konservatīvās partijas “Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti” deputāts Emanuelis Ziņģeris.

Savukārt viņa kolēģis Žīgimants Paviļonis atgādinājis, ka likums pieņemts dienā, kad aprit astoņi gadi, kopš Krievijā ieslodzījumā miris fonda “Hermitage Capital” jurists Sergejs Magņitskis.

Krievijas vēstnieks Lietuvā Aleksandrs Udaļcovs neilgi pirms likuma pieņemšanas ziņu aģentūrai “Interfax” teica – ja Seims pieņems “Magņitska likumu”, Maskava uz tādu “kārtējo nedraudzīgo Lietuvas soli” atbildēs, nosakot aizliegumu nevēlamām personām no Lietuvas iebraukt Krievijā.

Jaunajā redakcijā Lietuvas likums par ārvalstnieku tiesisko stāvokli noteic, ka ārvalstniekam var tikt aizliegts iebraukt Lietuvas Republikā uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja pastāv nopietns pamats aizdomām, ka viņš citā valstī izdarījis smagu vai sevišķi smagu noziegumu pret kādu personu, pārkāpjot cilvēka brīvības un tiesības, vai bijis iesaistīts plaša apmēra korupcijā, nodarbojies ar naudas atmazgāšanu, kūdījis uz šādiem noziegumiem vai citādi tajos piedalījies. Par iemeslu liegt iebraukšanu Lietuvā uzskatāms arī tas, ka ārvalstnieks iekļauts kādas Eiropas Savienības (ES), Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas vai NATO dalībvalsts nacionālajā sarakstā, kurā ietvertas personas, kam aizliegts iebraukt attiecīgajā valstī.

Lēmumu liegt šādam ārvalstniekam iebraukšanu Lietuvā pēc ārlietu ministra ieteikuma pieņems iekšlietu ministrs.

Likumā arī paredzēta iespēja neziņot sarakstā iekļautajam ārvalstniekam par šo lēmumu gadījumā, ja viņa informēšana varētu kaitēt Lietuvas valsts un sabiedrības drošībai, aizsardzībai, kā arī noziedzīgu darbību novēršanas, izmeklēšanas, atklāšanas un kriminālvajāšanas interesēm.

Magņitski aizturēja pēc tam, kad viņš bija apsūdzējis vairākas Krievijas amatpersonas liela mēroga korupcijā un Krievijas budžeta izlaupīšanā. Magņitskim tika liegta pienācīga medicīniskā aprūpe, un viņš nomira pēc 358 pirmstiesas aizturēšanas izolatorā pavadītām dienām – astoņas dienas pirms termiņa, kad viņu būtu bijis jāatbrīvo vai jātiesā.

Magņitskis savulaik atklāja, ka tiesībsargājošo iestāžu darbinieki piesavinājušies valsts budžeta līdzekļus 5,4 miljardu rubļu apmērā. Tiek uzskatīts, ka šīs personas atriebjoties organizējušas jurista kriminālvajāšanu, šīs naudas izsaimniekošanā apsūdzot pašu Magņitski.
Amerikas Savienotajās Valstīs 2012.gadā tika pieņemts “Magņitska likums”, ar kuru noteiktas sankcijas pret viņa nāvē līdzdalīgajiem cilvēkiem. ASV aizliedza izdot viņiem vīzas un iesaldēja viņu aktīvus. Šai sarakstā pašlaik ir vairāk nekā 40 uzvārdi.

Eiropas Parlaments (EP) 2012. un 2014.gadā pieņēma rezolūcijas, kurās iestājās par to, lai savas sankcijas nosaka arī Eiropas Savienība. EP izveidojis sarakstu, kurā ir 32 personas, kam būtu nosakāms vīzu izsniegšanas aizliegums un aktīvu iesaldēšana.

LA.lv