Foto – LETA

Lietuvas prezidentūras centrā – konkurētspēja un izaugsme
 0

Baltijas valstu vēsturē nav trūcis pārbaudījumu un izaicinājumu, bet mēs vienmēr esam spējuši tos pārvarēt – mēs bijām pietiekami stipri, lai izdzīvotu, aizstāvētu mūsu valstiskumu, izvirzītu mērķus un virzītos uz priekšu, lai tos sasniegtu. 


Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Latvija, Lietuva un Igaunija nebaidījās uzņemties atbildību, kad tās cīnījās par savām tiesībām uz neatkarību un patstāvīgu nākotni. Mēs nekad nepadevāmies un sasniedzām galamērķi: mēs pierādījām, ka varam būt sava likteņa veidotāji. Mūsu izturība, uzticība un apņēmība atgrieza mūs Eiropas tautu saimē. Patiešām, mēs varam teikt, ka Baltijas valstu vēsture ir veiksmes stāsts – vēstījums, kas balstās uz tālredzību, smagu darbu un uzticību savai valstij un tās pilsoņiem.

Lietuva ir pirmā no Baltijas valstīm, kas pārņem Eiropas Savienības stūri, un vēlāk šis uzdevums tiks dots Latvijai un Igaunijai. Prezidentūra ir iespēja iegūt jaunu pieredzi un apliecināt, ka mēs varam būt atbildīgi ne tikai pret sevi, bet arī citiem; ka mēs varam panākt un īstenot lēmumus, kas nesīs labklājību un uzplaukumu Eiropas ģimenei kopumā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Mēs uzņemamies Eiropas Savienības prezidentūru sarežģītā laikā, un, lai gan Eiropas ekonomika uzrāda atgūšanās pazīmes, joprojām ir daudz darāmā. Šajā ziņā Baltijas valstis var būt paraugs, kā risināt ekonomiskās problēmas.

Ekonomiskā un finanšu krīze mūs skāra ļoti smagi, taču mēs izturējām un pierādījām, ka spējam piecelties un virzīties uz priekšu, pateicoties valdības un tautas kopīgiem pūliņiem. Vēl vairāk, no krīzes mēs iznācām stiprāki, un nav pārsteidzoši, ka Baltijas valstīm tiek pro-gnozēta straujākā ekonomiskā augsme 2013. gadā.

Šodien mums vajadzīga uzticama Eiropa. Starp svarīgākajiem pasākumiem, kas jāīsteno, ir banku savienības izveidošana, stingrāka finanšu pārraudzība un ekonomiskās politikas efektīvāka koordinācija saimnieciskajam un sociālajam progresam Eiropas Savienībā.

Mums jāvienojas par Daudzgadu finanšu ietvaru 2014. – 2020. g. pēc iespējas ātrāk, lai nodrošinātu, ka ES budžeta fondu nauda nonāk dalībvalstīs laikā. Mēs arī aicināsim stiprināt ES finanšu sistēmu, lai tā spētu labāk pretoties krīzēm.

Cenšoties sasniegt izvirzītos mērķus, mēs nevaram koncentrēties tikai uz taupību – mums jāveido augoša Eiropa. Lai to panāktu, nepieciešama politiska vienotība, jo ES saglabās savu konkurētspēju un vietu pasaules tirgū tikai tad, ja ieņems vienotu nostāju. Finanšu solidaritāte krīzes apstākļos apliecina, ka mēs ES risinām mūsu kopējās problēmas 
konstruktīvā un atbildīgā veidā, tāpēc esam gatavi rast labākos risinājumus un palikt konkurētspējīgi.

Augoša ekonomika arī palīdzēs risināt sociālos jautājumus. Esam priecīgi, ka mums dažos pēdējos gados izdevies samazināt jaunatnes bezdarbu Lietuvā par sešiem procentiem, un mēs turpināsim strādāt, lai īstenotu visai ES saistošos pasākumus par garantētas izvēles piedāvājumu jaunatnei darba vai profesionālās apmācības jomā. Ir jāīsteno virkne pasākumu, lai veidotu jaunas darba vietas, tāpēc mēs stingri atbalstām pētniecības un inovāciju attīstību. Ir ārkārtīgi svarīgi virzīt uz priekšu ciparu tehnoloģijas, kā to paredz programma “Digital Agenda”, kas pavērs jaunas iespējas kā ES pilsoņiem, tā uzņēmumiem.

Reklāma
Reklāma

Tomēr vislielākā iespēja atrisināt ES problēmas – veicināt konkurētspēju un mazināt bezdarbu – ir vienotā tirgū.

Lai ES pilsoņi būtu lielāki ieguvēji no vienotā tirgus, mums pēc iespējas ātrāk jālikvidē šķēršļi preču un pakalpojumu brīvai plūsmai. Mums jāpadziļina vienotais tirgus, īpaši pakalpojumiem. Pakalpojumu brīva sniegšana jebkur ES ļoti palīdzēs jaunu darba vietu izveidē un veicinās ES iekšējā kopprodukta augsmi.

Skaidrs, ka vienota enerģētikas tirgus izveidošana, kas nodrošinās enerģijas pastāvīgas piegādes par konkurētspējīgām cenām, ir ES galvenā prioritāte, lai panāktu ekonomiskās augsmes stabilitāti. Līdz šim mēs esam bijuši enerģētikas sala ES iekšienē, tāpēc atbalstām ES pūliņus vairot enerģētisko drošību, apvienojot enerģētikas infrastruktūru un integrējot enerģētikas tīklus, lai pabeigtu ES iekšējās enerģētikas tirgu un panāktu vienotu ES ārējās enerģētikas politiku.

Nav šaubu, ka ES stratēģijas Baltijas jūras apgabalā īstenošanai un padziļinātai reģionālajai sadarbībai ir svarīga nozīme Baltijas valstīm, un Lietuva turpinās darbu šajā virzienā ES prezidentūras laikā. Kaimiņu pieredzes apguve, apvienotu zinātnes un biznesa projektu attīstība ir būtisks elements ekonomiskās attīstības veicināšanā.

Koncentrējoties uz iekšējo attīstību, mēs nevaram aizmirst ES ārējos partnerus un vienotas Eiropas vīziju. Brīvs tirgus ar stratēģiskajiem partneriem veicinātu ekonomisko augsmi, un mums jāatbalsta sarunas par brīvo tirgu ar ES partneriem ASV un Japānu.

Lietuvas prezidentūra īpaši uzsvērs ES Austrumu partnerus. Mēs ceram, ka Austrumu partnerības virsotņu apspriede, kas novembrī notiks Viļņā, radīs nepieciešamos apstākļus dziļākai, efektīvākai un savstarpēji izdevīgai sadarbībai starp ES un Austrumu partnerības valstīm.

Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē ir laiks, lai apmainītos zināšanām ar visu Eiropu un dotu vērā ņemamu pienesumu Eiropas nākotnes veidošanā. Mēs apzināmies, ka esam atbildīgi ne tikai par sevi un ka ir jāpaveic daudzi svarīgi darbi, kam mēs esam labi sagatavojušies. Mēs strādāsim cītīgi, lai turpinātu trīs Baltijas māsu – Lietuvas, Latvijas un Igaunijas – veiksmes stāstu un darītu Eiropu vēl stiprāku.

 

(No angļu valodas tulkoja Valdis Bērziņš)