Lietuvas “Swedbank” ekonomists: Latvija pārvēršas par vienas pilsētas zemi 6
Latvija pārvēršas par vienas pilsētas zemi, kā arī Lietuva pamazām dodas visai līdzīgā virzienā, jo Lietuvā dominē trīs lielākās pilsētas, intervijā aģentūrai BNS sacīja Lietuvas “Swedbank” galvenais ekonomists Nerijus Mačulis.
Viņš atzīmēja, ka visas Baltijas valstis negatīvi ir ietekmējusi recesija Krievijā un embargo, kā arī recesija NVS kopumā. Tomēr Igaunija ir saskārusies ar dubultu problēmu – Krieviju un Somiju, kura arī ir cietusi no Krievijas recesijas.
“Vienlaikus mums ir jāatceras, ka Igaunija daudz kur ekonomikas attīstībā ir priekšā pārējām Baltijas valstīm. Tas ir tikai dabiski, ka, sasniedzot zināmu attīstības pakāpi, izaugsme kļūst nedaudz lēnāka. Tomēr pamatā izaugsmes palēnināšanās Igaunijā ir saistīta ar to, ka Somija joprojām meklē jaunu izaugsmes ceļu, jo pašlaik tā ir saslimusi ar produktivitātes stagnācijas un algu pieauguma vīrusu. Šis efekts ietekmē arī Igauniju un tādēļ tā ir zaudējusi daļu konkurētspējas. Starpība starp algu un produktivitātes pieaugumu pašlaik nav tik slikta kā 2004. līdz 2006.gadā, bet vienalga ir, par ko padomāt. Visdrīzāk šogad Igaunijas ekonomika augs par 2%,” teica Mačulis.
Tāpat viņš minēja, ka, piemēram, ļoti liela Latvijas problēma ir krasās reģionālās atšķirības. “Pašlaik Latvija pārvēršas par vienas pilsētas zemi,” viņš sacīja, piebilstot, ka arī Lietuva dodas visai līdzīgā virzienā – dominē trīs lielākās pilsētas, bet citur iedzīvotāju skaits strauji sarūk un divas trešdaļas valsts ir kļuvusi nepietiekami apdzīvota.
“Turklāt arī jaunieši vairs nevēlas palikt reģionos, jo tur nav attīstības iespējas. Tas ir strupceļš. Ir nepieciešama ļoti gudra politika, lai reģionus spētu atdzīvināt. Kontekstā ar sabiedrības novecošanu šis reģionu jautājums pēc 10-15 gadiem kļūs par vienu no smagākajām problēmām un mēs visdrīzāk redzēsim izmirstošas pilsētas, kurās nav nekādu attīstības perspektīvu. Arī šim jautājumam ir jāpievēršas ļoti nopietni,” sacīja Mačulis.
Vienlaikus viņš norādīja – ja ar atvērtu prātu pievēršas tam, kā šos reģionus var izmantot, arī tur paveras plašas iespējas. “Lielākoties tur ir tīra daba, un tas paver plašas atpūtas un atveseļošanās iespējas, kuras var izmantot visas Eiropas novecojošā sabiedrība. Pagātnes izaugsmes modelis bija ražošana. Šīs iespējas jau lielā mērā ir izmantotas. Tagad ir jāskatās uz pakalpojumiem un it īpaši tādiem pakalpojumiem, kuri var šķērsot robežas un kuri ir grūti nokopējami. Turklāt šīs jaunās idejas ir jārada visu laiku. Vairs nestrādā tas modelis, kāds bija Somijai, kad ar vienu ideju – “Nokia” – var dzīvot ilgu laiku. Ir jārada tāda izglītības sistēma, kura radina un mudina nepārtrauktai ideju jaunradei. Turklāt es te nerunāju par augstāko izglītību – tas ir jāsāk jau pirmsskolas izglītības līmenī. Tad mums iespējams arī radīsies labas idejas, kā izmantot pamestas teritorijas reģionos,” klāstīja Mačulis.
