Lietuvieši gribēja vairāk 0
Latvijas futbola izlase Pasaules kausa izcīņas kvalifikācijas turnīra spēlē Viļņā ar 0:2 zaudēja Lietuvas valstsvienībai un pēdējā mačā rītvakar Rīgā sacentīsies ar Slovākijas izlasi.
Māja bez jumta
Latvijas Futbola federācijas prezidents Guntis Indriksons bieži teicis, ka viņam kauns par nacionālās izlases mājvietu “Skonto” stadionu. Var jau būt, ka nevaram ar to lepoties, tomēr lietuviešiem jāsarkst vairāk. Pirms pāris gadiem Viļņā atjaunotais stadions ir svaigs un tīrs, bet neatgādina būvi, kur vajadzētu spēlēt nacionālajai komandai. Sintētiskais laukuma segums vairs nav retums, taču vietas tikai 5500 skatītājiem neapjumtās tribīnēs. Bosnijas un Hercegovinas izlasi lietuvieši rītvakar uzņems Kauņā, kur ir lielāks stadions, taču novecojis.
Lietuvas žurnālisti, ieraugot savas komandas jaunā galvenā trenera Igora Pankratjeva izvēlēto sākuma sastāvu, jau pirms spēles paredzēja tai zaudējumu ar 0:3. Salīdzinot ar iepriekšējo maču pret Lih-tenšteinas izlasi, bija seši citi futbolisti.
Latvijas izlasē diskutēt varēja tikai par vienu galvenā trenera izvēli. Marians Pahars no sākuma cīņā sūtīja nevis Eduardu Višņakovu, kurš Polijas ekstralīgā ar sešiem gūtajiem vārtiem ir otrs rezultatīvākais spēlētājs, bet gan sev labāk pazīstamo Denisu Rakelu, lai gan viņš Polijas pirmajā līgā deldē rezervistu soliņu, reizēm pat netiekot pieteikumā. Pahars nolēma spēlēt ar trijiem uzbrucējiem – laukumā gāja arī Valērijs Šabala un Māris Verpakovskis, kurš 11. oktobrī tieši pirms desmit gadiem guva vienus no svarīgākajiem vārtiem savā karjerā, Zviedrijā atnesot Latvijas izlasei uzvaru pret mājiniekiem (1:0), otro vietu atlases grupā un iespēju turpināt ceļu uz Eiropas čempionāta finālturnīru.
Bez variantiem
Lietuviešu trenera ieceres ātri deva rezultātu. Jau astotajā minūtē pēc stūra sitiena bumbu Andra Vaņina sargātajos viesu vārtos raidīja viens no viņa “pārsteigumiem” – pussargs Fjodors Černihs (22) – savā trešajā mačā izlasē gūstot pirmos vārtus. Lielākoties pārsvars pirmajā puslaikā piederēja mājiniekiem, taču iespējas izcelties bija arī mūsējiem. Pēc pārtraukuma nekas būtiski nemainījās, bet 68. minūtē pretuzbrukumā lietuviešu pārsvaru dubultoja Sauļus Mikoļūns. Sākot ar otrā puslaika vidu, Marians Pahars veica visas trīs atļautās spēlētāju maiņas, sūtot laukumā Ivanu Lukjanovu, Andreju Kovaļovu un Eduardu Višņakovu, kurš debitēja Latvijas izlasē. Bet tas nepalīdzēja, un lietuvieši bija tuvāk trešajiem vārtiem nekā Latvijas izlase pirmajiem.
Pietrūka emociju
Marians Pahars: “Lietuvas izlases spēlē nekas nav mainījies, bet futbolisti bija vairāk uzlādēti. Rīgā mēs pirmie iesitām, un tad viņi atvērās, radot mums iespējas. Tagad iznāca otrādi. Mūsu lielākais mīnuss bija zaudētās divcīņas, nepietika ātruma. Šādā spēlē komandai ļoti pietrūka Ritvara Rugina, tāpat arī emociju. Daudzi mūsu jaunie futbolisti guva pieredzi, lai gan nacionālā izlase nav vieta, kur eksperimentēt. Vajadzīgs rezultāts. Pēc 0:1 turpinājām cīnīties, bet beigās pagurām, bija jūtams, ka daudziem klubos trūkst spēļu prakses. Manā vadībā šī bija izlases sliktākā spēle.”
Latvijas izlases aizsargs Vladislavs Gabovs: “Principiāla spēle, bet mēs palikām tālu no savu iespēju robežas. It kā noskaņojāmies, kontrolējām bumbu, taču nebija asuma, nekas prātīgs nesanāca. Ja tik ātri nezaudētu vārtus, būtu cita spēle. Pēc tam lietuvieši dziļāk iesēdās aizsardzībā un gaidīja mūsu kļūdas.”
Latvijas izlases kapteinis Kaspars Gorkšs: “Labākā komanda šodien uzvarēja. Ielaidām muļķīgu, vieglu stūra sitienu. Visu laiku bijām soli iepakaļ, zaudējām divcīņas, lietuvieši spēlēja agresīvāk. Liekas, pēc spēles Rīgā viņi mūs vairāk izpētījuši. Ja atdod iniciatīvu, tad grūti to atgūt, lauzt spēles gaitu. Aizbildināties ar pāris spēlētāju iztrūkumu nebūtu prātīgi. Pret Slovākijas izlasi jābūt uzlabojumiem, jādara viss, lai savu skatītāju priekšā turnīru pabeigtu ar sakarīgāku spēli. Pēc zaudējuma ir divi varianti – vai nu kā komanda paliekam kopā, vai arī turpinām vainot laukumu un klāt neesošus spēlētājus. Vispirms jāpaskatās pašiem uz sevi.”
Slovāki uz Rīgu brauc pēc 0:1 zaudējuma Grieķijā. Latvijas izlase G grupā jau iecementējusies piektajā vietā, bet slovāki, visticamāk, paliks trešie arī tad, ja pēdējā mačā pun-ktus negūs. Tādējādi šī būs cīņa par godu, cieņu un revanšu – pirms gada Bratislavā mūsējie zaudēja ar 1:2.
Piecas no deviņām
Piedalīšanos Pasaules kausa izcīņā nākamgad Brazīlijā garantē pirmā vieta katrā no deviņām kvalifikācijas grupām. Turnīra priekšpēdējā kārtā sev to nodrošināja trīs komandas – Beļģijas izlase A grupā pēc uzvaras viesos pret horvātiem (2:1), Vācijas futbolisti (C) mājas spēlē pret īriem (3:0) un šveicieši (E), kas svinēja uzvaru Albānijā (2:1). Jau iepriekšējās kārtās tiesības spēlēt Brazīlijā ieguva Itālijas (B) un Nīderlandes izlase (D). Uzvarētāji pārējās četrās grupās, arī mūsējā, kļūs zināmi rītvakar, tāpat astoņas otro vietu ieguvušās komandas, kas izslēgšanas spēlēs sadalīs atlikušās četras Eiropas kvalifikācijas zonai atvēlētās ceļazīmes.
FUTBOLS
PASAULES KAUSA KVALIFIKĀCIJA, G GRUPA
* Lietuva – Latvija 2:0 (1:0), Černihs (8.), Mikoļūns (68.).
Latvija: Vaņins, Gabovs (Kovaļovs, 72.), Bulvītis, Gorkšs, Maksimenko, Laizāns, Fertovs, Zjuzins, Verpakovskis (Višņakovs, 77.), Rakels (Lukjanovs, 66.), Šabala.
* Bosnija un Hercegovina – Lihtenšteina 4:1 (4:0), Džeko (27. un 39.), Misimovičs (34.), Ibisevičs (38.).
* Grieķija – Slovākija 1:0 (1:0), Škrtels (44., savos vārtos).
Pirms pēdējās kārtas:
1. Bosnija un Hercegovina 22 (7-1-1, 29:6), 2. Grieķija 22 (7-1-1, 10:4), 3. Slovākija 12 (3-3-3, 9:8), 4. Lietuva 11 (3-2-4, 9:10), 5. Latvija 7 (2-1-6, 8:18), 6. Lihtenšteina 2 (0-2-7, 4:23).
