Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
2. decembris, 2013
Drukāt

Lietuviešu apskatnieks: “Maxima” raidījusi savos vārtos vienu sitienu pēc otra

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Lietuvas lielākā korporācija “Maxima” aizvadītajā nedēļā “lielā ietiepībā raidījusi savos vārtos vienu sitienu pēc otra”, portālā “15min.lt” raksta pieredzējušais apskatnieks Rimvīds Valatka, izvērtējot notikumus pēc Zolitūdes traģēdijas.

“Maxima” direktori visu darījuši neloģiski – ilgi kavējušies sniegt paziņojumus presei, bet, kad beidzot izšķīrušies runāt ar žurnālistiem, izrādījuši neapmierinātību ar uzdotajiem jautājumiem, pat melojuši, nesaprotot, ka šādā situācijā viens no galvenajiem principiem ir nevainot citus. Vārdu sakot, “Maxima” izrādījusies “pati sev lielākā ienaidniece”, viņš spriedis.

Taču ne jau nemākulība sabiedrisko attiecību jomā izrādījusies lielākā “Maxima” problēma – sliktāk, ka kompānijas vadītājiem un īpašniekiem pietrūcis līdzjūtības, kura nemaksātu neko, bet apliecinātu, ka arī uzņēmēji ir cilvēki.

Akla aizstāvēšanās, acīmredzama augstprātība, vainojot traģēdijā citus, centieni visu reducēt tikai uz juridisko atbildību – tas viss nodedzinājis iespējamos tiltus uz upuru piederīgo, cietušo un visas satriektās Latvijas tautas sirdīm, raksta apskatnieks. Ar neapbruņotu aci bijis redzams, ka tiem “Maxima” pārstāvjiem, kuri mēģināja runāt ar sabiedrību,

Svarīgākais bijis nepateikt kaut ko tādu, kas varētu nepatikt īpašniekiem. Vai tiešām “Maxima” cerēja, ka neviens žurnālists nepārbaudīs tās apgalvojumu, ka sagruvušo ēku tā tikai nomājusi, vaicājis Valatka. “Kompānijā neatradās neviena cilvēka, kas būtu uzņēmies atbildību runāt ar visiem, runāt jebkurā laikā un sacīt tikai patiesību, lai cik sāpīga tā būtu,” viņš raksta.

Paraugu, ko šādā situācijā nozīmē uzņemties atbildību, “Maxima” īpašniekiem parādījis Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, norāda apskatnieks, paužot nožēlu, ka kaimiņvalsts premjera soli tā īsti neesot izpratuši arī Lietuvas politologi. Šai ziņā, viņaprāt, būtu ko mācīties arī Lietuvas politiķiem, kuri bieži skaidro, ka vainīga esot “vide”, “iepriekšējā valdība” vai ka “visi citi arī tā dara”.

Vērtējot nu jau atlaistā “Maxima Latvija” valdes priekšsēdētāja Gintara Jasinska bēdīgi slaveno preses konferenci un viņa solījumus uz neērtajiem jautājumiem atbildi sniegt rakstiski, Valatka komentē – labi vēl, ka viņš nesolīja to izdarīt “rakstiski un desmit dienu laikā”.

Šai kontekstā viņš atgādinājis pazīstamā sabiedrisko attiecību eksperta Pola Holmsa doto vienkāršo padomu – pirms saki vai dari kaut ko, apdomā, vai tavai mātei patiktu par to lasīt “The New York Times” pirmajā lappusē.

Apskatnieks uzskata – ja nākamajā rītā pēc traģēdijas pie sagruvušā veikala un pēc tam arī Latvijas telekanālos būtu parādījies lielākais “Maxima” akcionārs Nerijus Numavičs un cilvēki dzirdētu viņa atvainošanās vārdus, arī kompānijai būtu varējis klāties labāk – ne visā, bet kaut vai daļēji.

Kā tikmēr radiostacijai “Žiniu radijas” atzinis tirdzniecības tīkla “Maxima” īpašnieka – “Vilniaus prekyba” – akcionārs Igns Staškevičs, kas uzņēmies vadīt šā holdinga izveidoto krīzes vadības grupu, “Maxima” vadība pēc Zolitūdes traģēdijas nav parādījusi pietiekamu līdzjūtību un šobrīd uzņēmums ir dziļā krīzē, kas skārusi ne tikai “Maxima Latvija”, bet visu “Maxima” grupu.

Staškevičs, kurš pirms astoņiem gadiem bija visa “Maxima” tīkla ģenerāldirektors, pagājušajā nedēļā izteicās, ka notikusi briesmīga traģēdija, kas prasa parādīt līdzjūtību. Tagad viņš neslēpj, ka šīs līdzjūtības tomēr pietrūcis. “To atzīst visi, arī “Maxima” darbinieki, atliek tikai nožēlot,” viņš piebildis.

Vienlaikus uzņēmējs izteicies, ka jau tūdaļ pēc nelaimes “daudz darīts un tiek darīts joprojām”, taču pietrūcis prasmes pienācīgi komunicēt.

Staškevičs atzīst, ka šai krīzē nokavēta gan atvainošanās, gan augstāku akcionāru struktūru iejaukšanās. “Nezinu, vai Nerijus Numaviča atvainošanās būtu visu atrisinājusi, bet zinu vienu – tomēr būtu bijis jāveic daudz praktiska darba. Šo darbu veic uzņēmuma struktūrvienība. Bez šaubām, atvainoties neviens nav aizliedzis un tas nebūtu kaitējis, bet acīmredzot netika gribēts vienkārši pārņemt vadību, jaukties uzņēmuma darbā, lai nedestabilizētu komandu. Sākumā likās, ka te strādājošajiem cilvēkiem būs akcionāru atbalsts, viņi zināja, ka tas viņiem ir, ka ir pilnīga akcionāru piekrišana lietot visus vajadzīgos līdzekļus, visus resursus, un šķita, ka ar to pietiks. Izrādījās, tā bija kļūda,” viņš piebildis.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+