Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
18. maijs, 2015
Drukāt

Lietuviešu eksperts: Pret Krievijas propagandu vismazāk aizsargāti rajoni un mazpilsētas

Foto - LETAFoto - LETA

Pret intensīvo Krievijas propagandu Lietuvā vismazāk aizsargāti rajonu un mazpilsētu iedzīvotāji, tādēļ ir svarīgi vērsties pie viņiem un palīdzēt attīstīt kritisko domāšanu, uzskata aizsardzības politikas eksperts Aleksandrs Matonis. Aizvien pieaug arī sociālo tīklu loma informācijas karos, bet ir jādara viss iespējamais, lai apgrūtinātu dzīvi Kremļa “troļļiem”, viņš norādījis.

Matonis, kas šajā pavasarī jau viesojies ar bezmaksas lekcijām vairākās Lietuvas pilsētās, portālam “Delfi.lt” atzinis, ka reģioniem līdz šim pievērsta nepietiekama uzmanība un attiecībās ar Krieviju tos nereti var uzskatīt par Lietuvas Ahileja papēdi. Tomēr vienlaikus viņš uzskata, ka zināmas pozitīvas pārmaiņas sabiedrības apziņā jau notiek.

“Par draudiem Lietuvai īpaši svarīgi runāt nevis ar lielpilsētu iedzīvotājiem, bet gan ar rajonos dzīvojošajiem cilvēkiem. Lietuvas vājā vieta ir arī mūsu sabiedrības apziņas līmenis, kritiskā domāšana. Lielajās pilsētās cilvēki biežāk apmeklē dažādus pasākumus, iegūst vairāk informācijas un viņu redzesloks lielākoties ir plašāks, bet reģioni it kā palikuši novārtā,” viņš spriedis.

“Diemžēl mazpilsētu iedzīvotājiem nav pieejama tik plaša informācija, un viņi bieži vien kļūst par propagandas upuriem,” norādījis eksperts. “Pavērojot
Kremļa propagandu, redzams, ka tā īpaši vērsta tieši uz tiem rajoniem, kur kompakti dzīvo tā vai cita mūsu līdzpilsoņu etniskā grupa, piemēram, uz Austrumu vai Dienvidaustrumu Lietuvu, vai Klaipēdu.”

Viņš atzīmējis, ka šī propaganda skar tādas jomas kā Lietuvas ārpolitiku, aizsardzību, enerģētiku, Austrumu partnerības politiku, etniskās identitātes jautājumus, Lietuvas vēsturi.

“Šobrīd aktīvi tiek tēmēts arī uz to, kas slēpjas mūsu apziņā vai zemapziņā. Konkrētu vecuma grupu cilvēkos ar dažādām psiholoģiskās un neirolingvistiskās programmēšanas tehnoloģijām tiek mēģināts raisīt nostaļģiju pēc jaunības, kas sakrīt ar padomju laikiem. Jaunus cilvēkus, kuriem šāda nostaļģija ir sveša, mēģina ieinteresēt citādi, piemēram, ar dažādām izklaidēm,” klāstījis speciālists, pieminot arī Krievijas rīkotās militāras ievirzes vasaras nometnes, uz kurām vesti Lietuvas krievu skolu skolēni.

Kā pēc Matoņa lekcijas atzinis Ķēdaiņu pilsētas Strēlnieku savienības biedrs Rims Žilinsks, daļā Lietuvas reģionu cilvēkiem tiešām ir aplama izpratne par Krievijas darbību, un tas sakāms arī par šo pilsētu, kas pazīstama kā Darba partijas atbalsta punkts.

“Ķēdaiņi ir īpatnēja pilsēta. Nav noslēpums, ka mūsu reģionā valda vienas partijas monopols, kura, manuprāt, gribētu, lai te nebūtu ar iniciatīvu apveltītu cilvēku, lai ķēdainieši neko nedarītu. (..) Ja notiek kāds pasākums, uz to atnāk aptuveni simts cilvēki, visu laiku vieni un tie paši, viņš stāstījis.

Kā skumji ironizējis Žilinsks, visiem pilsētas iedzīvotājiem kopīgi ir tikai Darba partijas dibinātāja Viktora Uspaskiha rīkotie saldējuma svētki.

“Nedomāju, ka cilvēki neiet uz pasākumiem slinkuma pēc, – viņus vienkārši tas neinteresē. Parunājoties izrādās – viņi domā, ka nekādi draudi no Krievijas puses nepastāv un viss, kas notiek Ukrainā, mūs nevar skart, ka mums taču ir NATO un ka bruņojuma pastiprināšanai naudu atvēlēt nevajag,” spriedis Žilinsks.

“Runāt pretī valdošās partijas viedoklim Ķēdaiņos nav modē. Atklāti sakot, cilvēki baidās iet uz opozīcijas rīkotiem pasākumiem, baidās, ka viņus tur ieraudzīs un aprunās.”

Viņš pastāstījis, ka pats nesen bijis Ukrainā un runājis ar saviem biznesa partneriem. “Sekoju notikumiem Ukrainā, redzu, ka labi nav. Redzu, kā Krievija slīd lejup, un saprotu, ka [prezidents Vladimirs] Putins centīsies par katru cenu noturēt varu. Līdzeklis varētu būt karš Ukrainā, bet ar to var nepietikt. Kādēļ nepamēģināt ķerties pie Baltijas valstīm? Mēs esam reālākais mērķis,” viņš izteicies.

Vienlaikus Žilinsks atzinis, ka zināmas pārmaiņas Lietuvas sabiedrībā jau notiek, un saistībā ar Ukrainas notikumiem Ķēdaiņos pieaudzis Strēlnieku savienības biedru skaits, organizācijai pievienojušies arī jaunieši.

Matonis savukārt ieteicis cilvēkiem, kas jūtas apjukuši, saskaroties ar propagandu, censties izkopt prasmi patstāvīgi domāt un vērtēt, lai gan dažkārt pat ekspertiem nav viegli atpazīt mērķtiecīgus centienus ietekmēt sabiedrisko domu.

Pēc viņa sacītā, kritiskā domāšana ir kā vakcīna pret propagandu, taču nākas sastapties ar cilvēkiem, kuri pat necenšas tādu iemantot.
Eksperts atzinis, ka aizvien lielāka ietekme informācijas karos ir sociālo tīklu telpai, kurā propagandu izplata gan cilvēki, kas naivi noticējuši Kremļa propagandai, gan tādi, kas apzināti simpatizē Putinam, gan īpaši tam gatavoti Kremļa “troļļi”.

Lietuvā cilvēki nereti tā rīkojas, paužot neapmierinātību ar sociālajām problēmām, zemu algu un nepietiekamām iespējām, bet bieži vien simpātijas Putinam
sociālajos tīklos pauž arī ārzemēs dzīvojošie lietuvieši, kam tādu problēmu nav. Domāju, ka galvenais faktors ir nepietiekama izglītība,” viņš spriedis, piebilzdams, ka tie acīmredzot ir cilvēki, kas noslēgušies “diezgan šaurā nekvalificēta darbaspēka kontaktu lokā”.

Kā uzskata Matonis, nebūtu pareizi agresīvas Kremļa propagandas izplatītājus sociālajos tīklos ignorēt. Krietni labāk būtu piedāvāt atšķirīgus argumentus, ko varētu izdzirdēt arī cilvēki, kuriem vēl nav savas stingras nostājas. “Jāliek lietā visi mehānismi, lai apgrūtinātu tādas uzvedības cilvēkiem dzīvi grūtāku,” viņš ieteicis. “Darbojas arī “E-policijas” sistēma un sekmīgi reaģē uz naida kurināšanas gadījumiem un citiem likumpārkāpumiem.”

Eksperts pēdējos gados lasa lekcijas dažādām auditorijām – skolotājiem, skolēniem, studentiem, karavīriem, uzņēmējiem, bet šajā pavasarī apbraukā ar lekcijām Lietuvas rajonu pašvaldību bibliotēkas, kur sastopas gaišākie prāti.

“Visvairāk priecē, ka vairs nenākas dzirdēt izteikumus, ka šī esot mākslīgi sakāpināta vai neaktuāla tēma,” viņš atzinis. “Par radikālām pārmaiņām sabiedrībā runāt vēl būtu grūti, bet pozitīvas iezīmes var manīt. Vērojams, kā Ukrainas notikumi aktivizējuši sabiedrību. Līdz šim aizsardzība bija nepopulārs temats, bet tagad par to tiek aktīvi diskutēts, sperti reāli soļi tās stiprināšanai, daudzi cilvēki iestājušies Lietuvas Strēlnieku savienībā, pieņemts lēmums par obligātā karadienesta atjaunošanu. Neviena oficiāla iestāde nespētu Ukrainā cietušo un ukraiņu karavīru labā izdarīt tik, cik brīvprātīgie. Šie ir vērtību jautājumi, par kuriem es arī runāju savās lekcijās.”

Vienlaikus eksperts atzinis, ka Kremļa propaganda nesarūk, bet, gluži otrādi, iet vairumā, tikmēr Lietuvas mediji, neraugoties uz atbildības sajūtu, bieži vien strādā galvenokārt ar attiecīgās dienas aktualitātēm, un reizēm tiem pietrūkst resursu, lai uzturētu “pietiekamu kritisko informācijas fonu”. Analītiķi un komentētāji reaģē uz akūtiem notikumiem, bet mierīgākos periodos pievēršas citiem tematiem, taču Kremļa propagandai šādu mierīgāku periodu nemēdz būt, viņš norādījis.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+