Lietuviešu ķiploku audzētāji zondē tirgu. Vēlas sadarbību vai meklē noietu? 0
Autors: Uldis Graudiņš
Lietuvas Ķiploku industrijas asociācija meklē Latvijā sadarbības partnerus ar mērķi izveidot ietekmīgu Baltijas valstīs darbojošos tirgus spēlētāju. Latvijas ķiploku audzētāji, kā arī asociācija “Baltijas ķiploks” pret šo ieceri izturas piesardzīgi.
Sola pirkt ražu par īpaši izdevīgu cenu
Lietuvas asociācijas vadītājs Alvīds Petrusevičs teic, ka Latvijā jau esot aptuveni 50 sadarbības partneru. Asociācija piedāvājot sertificētu selekcionētu vasaras un ziemas ķiploku sēklu no Lietuvas un Francijas, ekoloģiskos vasaras un ziemas ķiplokus, kā arī nesertificētus vasaras un ziemas ķiplokus ēšanai. Asociācija arī garantējot nopirkt izaudzēto ķiploku daudzumu par cenu, kas tikai par 20% mazāka nekā stādmateriāla pārdošanas cena. Pērn tie bijuši trīs eiro kilogramā.
Cik daudz ķiploku var izaudzēt? Agro Tops 2015. gada augusta numurā stāstīja par Latvijas lielāko ķiploku audzētāju Artūru Kimu, kurš vāc pat 10 t/ha, tomēr parasti raža ir būtiski mazāka.
Z/s “Tīreļi” Saldus novadā audzē graudus, rapšus un kā zaļināšanas kultūru zirņus – pavisam 100 ha platībā. Saimniece Inese Pērkone teic, ka lēmuši audzēt ķiplokus papildu ienākumu gūšanai, tāpēc no Lietuvas Ķiploku industrijas asociācijas pagājušā gada beigās nopirka Francijā audzētu sēklu. “Vaktējām, lai ķiploki neizžūst, pirms stādīšanas lobījām daiviņas un šogad pirms Lieldienām ķiplokus stādījām pushektāra lielā platībā. Vajadzēja pustonnu sēklas materiāla. Viens kilograms ķiploku sēklas maksā 7–8 eiro,” tā Tīreļu saimniece. Līgums gan vēl nav noslēgts, tomēr neesot iemesla neuzticēties.
Diānas Caunes bioloģiskā saimniecība IK “Foijtada” pērn no Lietuvas asociācijas nopirka 60 kg ķiploku sēklas un novāca tikai nedaudz vairāk. Iemesls bijis nepietiekama laistīšana.
Uz sadarbību raugās skeptiski
Modernā ķiploku audzēšanā ražošanas izmaksas uz vienu ha pārsniedz 10 000 eiro, saka Artūrs Kims, kurš nopircis arī ķiploku stādīšanas un vākšanas tehniku. Viņš audzē ķiplokus aptuveni 9 ha platībā un paredz, ka šogad pēc ļoti izdevīgām aizvadītā gada cenām Latvijā būtiski – par aptuveni 30–40% – būs pieaugušas ķiploku stādījumu platības. Tas nozīmē, ka ķiploku cena var nebūt tik augsta kā pērn, kad vienu kilogramu šā vērtīgā, bioloģiski aktīvo vielu saturošā dārzeņa varēja pārdot par 3,50 eiro/kg.
A. Kims stāsta, kā Baltijas valstīs un Somijā darbojas ķiploku tirgus: visizdevīgākā cena ir Somijā, kur savu ražu cenšas pārdot Igaunijas saimnieki. Latvijas saimnieki pērn saistībā ar slikto pārziemošanu uz Igauniju pārdevuši aptuveni 30% no izaudzētās ražas. Arī Somijā pērn bija slikta raža. Lietuvā ķiploku cenas ir zemākas nekā Latvijā, tāpēc lietuvieši aktīvi raujas Latvijas un Igaunijas tirgū. Savukārt Polijā cenas ir vēl zemākas nekā Lietuvā. A. Kims vērš uzmanību, ka ir gadījumi, ka Lietuvā vai Polijā audzēto ķiploku uzdod par Latvijas produktu.
A. Kims ir LPKS “Mūsmāju dārzeņi” biedrs un visus audzētos ķiplokus pārdod ar šā kooperatīva starpniecību. Viņš ir skeptisks par ķiploku audzētāju sadarbību. “Latvietis ir tāds – kad ar kaimiņu runā par kopīgi izmantojamas tehnikas pirkšanu, kaimiņš piekrīt. Kad tehnika ir jāpērk, tad saka, ka nevajag.” Viņš arī teic, ka Latvijas pircējs vēlas pirkt savā valstī audzētu dārzeni. Kā tas būs iespējams, ja kooperatīvs pārdos četrās valstīs audzētus ķiplokus? Kurus ķiplokus kooperatīvs pārdos pirmos – Lietuvā, Latvijā, Igaunijā vai Polijā audzētos? Bez pamatotām atbildēm uz šiem jautājumiem Lietuvas asociācijai ieceres īstenot neizdosies. A. Kims piekrīt, ka Baltijas valstu saimniekiem svarīgi ir sadarboties stādāmā materiāla, tehnikas un konsultāciju jomā.
Ķiploku audzētāju asociācijas “Baltijas ķiploks” vadītājs Viktors Ciganovičs uzskata, ka, visticamāk, lietuvieši Latvijā meklē tirgu. “Baltijas ķiploks” ir sabiedriskā organizācija, kas pārdod tikai sertificētu ķiploku stādmateriālu, iesaka citu valstu pircējus un palīdz ar padomu ķiploku audzēšanā. Pats V. Ciganovičs arī audzē ķiplokus, izmēģina to piemērotību Latvijas dabas apstākļiem. Viņš ir norūpējies, ka, ienākot lietuvietim Latvijā, tirgū varot veidoties haoss. Patlaban lielākais asociācijas biedrs ķiplokus audzē 11 ha platībā. “Baltijas ķiploks” pērn pārdeva 30 tonnas ķiploku stādmateriāla, kā pietiek 30 ha apstādīšanai.
Lietuvas Dārzeņu asociācijas vadītāja Zofija Cironkiene pastāstīja, ka Ķiploku industrijas audzētāju asociācija esot noraidījusi kopīgu darbošanos mērķu sasniegšanā. “Mēs neuzticamies Ķiploku industrijas asociācijai, kas atšķirībā no mums nedarbojas pietiekami atklāti. Piemēram, nenosauc pat savus biedrus,” tā Z. Cironkiene.
Ķiploku industrijas asociācija patiešām pastāv, par to pārliecinājāmies asociācijas telpās Klaipēdā. Tā izveidota pirms sešiem gadiem, pats A. Petrusevičs ķiplokus audzējot desmit gadus. Klaipēdā Agro Topa žurnālistam viņš demonstrēja arī glabātavu un ķiploku žāvēšanas inventāru.
Lēmums par sadarbību ar citu valstu ķiploku audzētājiem gan katra paša saimnieka ziņā.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
