Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Piektdiena, 9. decembris, 2016
23. jūnijs, 2016
Drukāt

Līga Irbe: “Jāaicina priecāties!”

Foto - Ivars BušmanisFoto - Ivars Bušmanis

Līga Irbe: "Manuprāt, Līgo svētki nav ģimenes svētki, tā ir iepazīšanās ar jauniem cilvēkiem. Ir jāaicina citu tautību cilvēki svētkos priecāties mums līdzi."

Līga Irbe no Madonas novada Mētrienas pagasta “Straumēniem” ir “LA” lasītāja, kura azartiski piedalās “LA” konkursos.

Viņa ir Valsts policijas koledžas pasniedzēja, ieguvusi maģistra grādu vēsturē un šopavasar ieguva bakalaura grādu tiesību zinātnē. Augusi sešu bērnu ģimenē, kur pirms viņas pasaulē nāca brālis Jānis. Tas arī bija iemesls, kāpēc vecāki savai vidējai meitai izvēlējās savulaik tik populāro vārdu. “Manu paziņu lokā ir Anitas, Sanitas, bet Līga ir gandrīz vai jāieraksta Sarkanajā grāmatā, mazo Līgu ir ļoti maz. Modē atgriežas Emīlija, Anna, Elizabete,” teic L. Irbe. Viņa atceras – bērnībā īpaši lepna par savu vārdu jutusies Līgo svētkos, kad kopā ar brāli Jāni gājuši, sadevušies rokās, un saņēmuši daudz dāvanu, arīdzan svešā vietā svētkus svinot.

Līga ievērojusi, ka cilvēkos aizvien pieaug interese par tradīcijām. “Ir “izslimots” periods, kad Līgo svētkos pirkām pilnus iepirkuma ratus. Cilvēkiem parādās interese par tautastērpiem. Nāk modē svinēšana, nevis pieēšanās un piedzeršanās. Līksmībai ir jānāk caur tuvību dabai, nevis caur vēderu. Manuprāt, Līgo svētki nav ģimenes svētki, tā ir iepazīšanās ar jauniem cilvēkiem. Ir jāaicina citu tautību cilvēki svētkos priecāties mums līdzi. Tā ir laba lieta – iepazīties, sadraudzēties ar tiem, kam nav savu lauku,” tā L. Irbe.

Mētrienā visi Irbes sanāk kopā Ziemassvētkos, Līgo svētkos katram no brāļiem un māsām ir izveidojušās vai veidojas atšķirīgi svinēšanas paradumi. Piemēram, māsa Inese ar savu ģimeni labprāt dodas braucienā ar laivu. Līga par svētku svinēšanas vietu dažkārt lemj savas vārda dienas rītā.

Līgai ir argumentēts viedoklis arīdzan par citiem Latvijas sabiedrībā notiekošajiem procesiem. “Par migrāciju mans viedoklis atšķiras no sabiedrības vairākuma. Patlaban mēs dzīvojam kā rezervātā. Latvijā ir ļoti maz iebraucēju, taču es redzu ieguvumus, viņu pienesumu. Man ļoti patīk, ka Rīgā parādās dažādas citu tautu virtuves, restorāni. Nekad nelikšu visus iebraucējus vienā maisā! Ilūkstē man teica – skaisti, ka visu renovējam, tomēr kas šajās mājās dzīvos? Protams, ne jau visi patvēruma meklētāji brauks dzīvot uz Ilūksti, uzskatu, ka viņi “jāizšķīdina” visā valstī. Piemēram, jāsūta uz ļoti latvisko Madonu, kur var integrēties latviskā vidē. Valsts ilgtermiņā zaudēs tāpēc, ka mums nav cilvēku, darbinieku,” pārliecināta ir L. Irbe. Viņa nedaudz pārsteidz ar apņemšanos pilnveidot zināšanas kādā citā valstī. Iespējams, rakstīt doktora disertāciju, vispirms gan ļoti labi apgūstot svešvalodu. “Ārzemēs ieraugi idejas, ko īstenot Latvijā, tas ir pienesums tavai valstij. Ļoti daudzi mani draugi ar doktora grādu ir aizbraukuši no Latvijas tāpēc, ka šeit dažviet par 200 eiro mēnesī ir jālasa lekcijas. Žēl, ka Latvija šos labi izglītotos cilvēkus zaudē,” tā Līga. Viņa gan uzreiz uzsver – ja būs labs darbs, noteikti atgriezīsies Madonas pusē.

Līga pasniedzējas darbā Policijas koledžā daudz ir jutusi arīdzan studentu paviršību, neieinteresētību apgūt zināšanas. “No otras puses – Latvijā ir ļoti interesanti dzīvot. Mums nav kā Vācijā, kur viss zināms 5 – 10 gadus uz priekšu. Šeit aug­stus amatus var ieņemt jauni cilvēki. Citviet pasaulē tas pārsteidz, kā mēs tik jaunus cilvēkus deleģējam pārstāvēt valsti. Tas ir ļoti interesanti, tā aizvien ir mūsu priekšrocība,” teic mētrēniete.

Pievienot komentāru

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Tu nonāksi ellē!

Šonedēļ Latvijā ļoti mainīgi laika apstākļi, kad sals mijas ar atkusni un sniegs ar lietu.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (44)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+