Mobilā versija
+4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
23. novembris, 2016
Drukāt

Līgatnes dabas taku lapsas ir inteliģentas un prot lieliski pielāgoties

Foto - DAPFoto - DAP

Tuvojoties aukstākajam gadalaikam, rudās lapsas uzaudzējušas biezu, zīdainu kažoku un kuplu asti, ar ko sildīt kājas. Lai lapsām būtu iespēja padižoties ar savu ietērpu, Dabas aizsardzības pārvalde sestdien, 26.novembrī aicina uz Rudās lapsas dienu Līgatnes dabas takās.

No plkst. 12 līdz 15 Līgatnes dabas taku teritorijā esošajā Dabas izglītības centrā “Pauguri” interesentiem būs iespēja izzināt lapsu dzīvesveidu un paradumus, kopā ar izglītības centra pārstāvjiem darbojoties radošajās darbnīcās un spēlēs. Zootehniķe un ilggadējā Līgatnes dabas taku darbiniece Velga Vītola dalīsies fotostāstos par Līgatnes rudajām lapsām.

Visi, kam uzvārdā ir kāda saistība ar lapsu, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, šajā dienā Līgatnes dabas takas varēs apmeklēt bez maksas.

“Šeit mīt rudo lapsu ģimene, kuras pārstāvis Lapsis labprāt gozējas publikas uzmanības centrā un ar prieku izrāda savu rudo kažoku un kuplo asti. Pārējās lapsas ir mazliet kautrīgākas un vairāk pievērsušās saimnieciskiem jautājumiem, piemēram, alu rakšanai,” stāsta Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange. Turklāt dabas taku teritoriju iecienījušas arī savvaļā mītošās rudās lapsas, kas vairs neslēpjas no apmeklētājiem un ļauj aplūkot arī savus krāšņos kažokus.

Pasākumu organizē Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Līgatnes novada pašvaldības aģentūru “Līgatnes novada kultūras un tūrisma centrs”.

Rudā lapsa ir suņu dzimtas dzīvnieks, kas satopams gandrīz visos kontinentos – Eiropā, Āzijā, Ziemeļamerikā un no 19. gadsimta vidus arī Austrālijā. Latvijā lapsa ir parādījusies vēlajā pēcledus laikmetā, un vienmēr ir bijusi plaši izplatīta. Lapsu skaits ik gadus svārstās 10 000 – 12 000 īpatņu robežās. Lapsa ir biežāk sastopamais plēsēju kārtas dzīvnieks Latvijā. Rudā lapsa arī ir augumā vislielākā, salīdzinot ar citām lapsu sugām.

Lapsa ir dzīvnieks, kas lieliski spēj pielāgoties dažādiem dzīves apstākļiem un videi. Tās uzturas gan meža masīvos, gan lauksaimniecības teritorijās, gan apdzīvotās vietās, izvairās vien no lieliem, vienveidīgiem priežu mežu masīviem un pārpurvotām mežaudzēm. Lapsas satopamas arī Eiropas lielajās pilsētās, piemēram, Londonas, Parīzes un Stokholmas centrā, un arī Rīgā.
Katrai lapsai ir sava teritorija, kurā izmanto vairākas alas. Bieži vien lapsas izmanto āpšu alas vai izrok pašas. Lapsas apdzīvoto alu var atšķirt no āpša vai jenotsuņa alas pēc tā, ka lapsa pavasarī alu iztīra, un pēc tīrīšanas blakus alai redzams apmēram 2 metrus garš, noapaļots zemes izsviedums. Pie ieejas alā parasti mētājas barības atliekas un kauli, kas nepatīkami smako.

Rudās lapsas ir visēdājas, un ēd visu, ko var atrast. Pamatbarība ir grauzēji – peles un strupastes, dažādi bezmugurkaulnieki, augļi un ogas. Lapsas barojas arī ar maitu, apdzīvotās vietās rakņājas atkritumos un ēd no pagalmos atstātām kaķu bļodiņām.

Barību lapsas galvenokārt meklē naktī. Lapsas medījot izmanto maņas – dzirdi, redzi un ožu. Labi attīstītā dzirde ļauj tām atrast sīkus zīdītājdzīvniekus garā zālē un pat zem sniega. Raksturīgs medību paņēmiens ir upuri noķert, veicot augstu palēcienu. Lapsa spēj arī pārlēkt līdz 2 m augstiem šķēršļiem. Bieži vien lapsas iemanās aiznest mājputnus, trušus un pat jērus, tāpēc ir izpelnījusies zagles slavu.

Lapsas ir vienpatņi dzīvnieki, tomēr riesta laikā (februārī – martā) atrod sev pāri un veido ģimenes. Riesta laikā bieži vien var dzirdēt lapsu mātīšu saucienus – aprautus, griezīgus rējienus. Lapsu tēviņš ļoti rūpējas par ģimeni un piegādā barību.

Maijā un jūnijā lapsu ģimenē piedzimst parasti 4 – 6 kucēni. Sākumā tie ir akli, acis atveras pēc apmēram 2 nedēļām. Apmēram 1,5 mēneša vecumā mazuļi sāk nākt ārā no alas un spēlēties alas priekšā. Jau 3 mēnešu vecumā mazuļi ir tik patstāvīgi, ka pilnībā atstāj dzimto alu. Rudenī lapsu ģimene izklīst, un jau pieaugušie mazuļi uzsāk patstāvīgu dzīvi. Tāpēc rudenī visbiežāk var novērot neuzmanīgas lapsas, kas klīst tuvu apdzīvotām vietām un nereti iznāk arī uz ceļiem.

Lapsas prot lieliski pielāgoties mainīgiem vides apstākļiem un atrast dzīves vietu un barību tur, kur citi dzīvnieki nevar izdzīvot, tāpēc ne par velti lapsu uzskata par vienu no pasaulē inteliģentāko un viltīgāko dzīvnieku.

Pievienot komentāru

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +4.9
Alūksne +3.2
Daugavpils +2.7
Saldus +4.6
Liepāja +5.7
Jelgava +3.1
Ventspils +5.7
Limbaži +4
Madona +3.1
Rēzekne +2.6
Draugiem Facebook Twitter Google+