Līgatnes pārceltuves slēgšanu uztver kā apdraudējumu iedzīvotājiem 0
Līgatnes un Pārgaujas novadu pašvaldības ir neizpratnē par Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) lēmumu slēgt Līgatnes pārceltuvi un uzskata, ka pārceltuvei jāatrodas tāda īpašnieka pārziņā, kas spēj nodrošināt šī satiksmes infrastruktūras objekta darbību visa gada garumā.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins (V), vakar pašvaldības no DAP saņēmušas vēstuli, ka ar 1.novembri Līgatnes pārceltuve tiks slēgta. Nākamajā gadā tā darbu atsākšot, tiklīdz būšot piemēroti laika apstākļi navigācijai.
Kā pārceltuves slēgšanas iemesls tiek minēts tas, ka Gaujas nacionālā parka fonds nav pagarinājis līgumu ar DAP par pārceltuves apsaimniekošanu. Kā norāda Šteins, Gaujas nacionālā parka fonds ir DAP pārraudzībā esoša organizācija, kas situāciju padara vēl absurdāku.
Jau otro gadu Līgatnes pārceltuves darbs ziemas mēnešos nesamērīgi ilgu laiku tiek apturēts. Tas paralizē vairāku desmitu Pārgaujas novada iedzīvotāju ikdienu, liedzot iespēju apmeklēt veikalu vai ārstu. Bet autobraucējiem, kas pārceltuvi izmanto kā īsāko ceļu nokļūšanai Straupē vai Līgatnē, vajadzēs mērot četras reizes garāku maršrutu caur Cēsīm vai Siguldu.
“Acīmredzami – Dabas aizsardzības pārvalde Līgatnes pārceltuvi apsaimniekot nespēj. Problēmas radās jau pirms gada, bet joprojām nav rasts risinājums. Līgatnes un Pārgaujas novada pašvaldības ir izteikušas viedokli par iespējamu infrastruktūras pārņemšanu, bet rīcības no Dabas aizsardzības pārvaldes puses nav,” informē Šteins.
Jau pagājušajā gadā pārrunājot šo situāciju ar DAP, pašvaldībām atbildēts, ka tām ziemas mēnešos vajadzētu dotēt pārceltuves darbību. Šteins uzskata, ka nav pareiza pašreizējā situācija, kad tūrisma sezonā DAP apsaimnieko pārceltuvi, gūstot ieņēmumus no tūristiem, bet ziemas mēnešos pārceltuve darbu pārtrauc, turklāt nav redzams, ka vasaras mēnešos iegūtie līdzekļi tiktu izmantoti pārceltuves remontam un uzturēšanai.
Šteins uzskata, ka DAP demonstrē bezdarbību un cinismu attiecībā pret vietējiem iedzīvotājiem, kuriem nepieciešams nokļūt vienā vai otrā Gaujas krastā.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja DAP Vidzemes administrācijas direktora vietnieks Mārtiņš Zīverts, šajā gadā ziema atnākusi ātrāk, parādās apledojums un cilvēkiem pārceltuve kļūst bīstama, tādēļ izveidojusies situācija, ka pārceltuve šogad tiek slēgta tik agri.
Kā skaidro Zīverts, vēl viens iemesls ir tas, ka valstij naudas ir tik, cik ir, tādēļ līgums par pārceltuves darbības nodrošināšanu šajā gadā noslēgts tikai līdz oktobra beigām. Zīverts pieļauj, ka, iespējams, pašvaldības varētu sniegt savu atbalstu Gaujas Nacionālā parka fondam kā pārceltuves apsaimniekotājam. Tāpat pārceltuvi varētu nodot pašvaldību pārziņā vai kāda privātā apsaimniekotāja rokās, kurš būtu ieinteresēts nodrošināt tās darbību pēc iespējas ilgāk.
Zīverts izprot iedzīvotāju un pašvaldības satraukumu par pārceltuves slēgšanu, taču norāda, ka DAP uzdevums nav veikt sociālo funkciju un nodrošināt satiksmi starp Pārgaujas un Līgatnes novadiem. Viņš uzskata, ka sarunas ar pašvaldībām turpināsies un līdz pavasarim varbūt izdosies rast risinājumu pārceltuves apsaimniekošanā.
Pašvaldības vērsušās arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Atbilde vēl nav saņemta.
Līgatnes pārceltuve celta 1941.gadā, Otrā pasaules kara sākumā, kā militāras infrastruktūras objekts. Pēc kara pārceltuves darbība tika atjaunota, tās uzturēšanu nodrošināja Līgatnes papīrfabrika. Padomju gados Līgatnes pārceltuve kalpoja kā satiksmes infrastruktūras objekts un tās darbību nodrošināja Ceļu pārvalde, bet pēc neatkarības atgūšanas Līgatnes pārceltuve tika nodota Gaujas nacionālajam parkam. Līgatnes pārceltuve ir Latvijas tehnikas vēstures piemineklis un vienīgā šāda veida pārceltuve Baltijā.
