Mobilā versija
+0.5°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
25. jūnijs, 2012
Drukāt

Līgavu plūsma uz Īriju neapsīkst

Foto no personīgā arhīvaFoto no personīgā arhīva

“Es par to neņemu naudu – vienkārši gribu palīdzēt meitenēm uzlabot dzīvi,” saka divdesmitgadniece Laura, kas vervē sievietes fiktīvajām laulībām. Apaļīga meitene parupjiem sejas vaibstiem, neuzkrāsojusies un ģērbusies nenosakāma izmēra vējjakā pāri ceļiem, stumj bērna ratiņus, kuros saldi dus viņas tumsnējais dēliņš.

 

Kādreiz dzīvojusi Salaspilī, viņa nu šeit vien ciemojas. Par Lauras īstajām mājām tagad kļuvusi Īrijas mazpilsēta divu stundu braucienā no Dublinas.

Vēl pirms dažiem gadiem Laura mitinājās pie tantes un strādāja Salaspils “Maxima” par kasieri. Tante mēdza remdēt bēdas alkoholā, un meitene, nosēžot pie kases pa divpadsmit stundām dienā, tikko spēja savilkt galus kopā. Reiz internetā viņu uzrunāja kāda sieviete, piedāvādama viltus laulības par samaksu Īrijā. Jāprecas būtu ar pakistānieti, kurš saņemtu uzturēšanās atļauju. Iesēdusies lidmašīnā, Laura raudāja, taču vēlme izrauties no neciešamās ikdienas pārsvēra bailes un draugu brīdinājumus. Viņai gan nepaveicās – ar līgavaini viņai neizveidojās ne mazākais kontakts, un Laura no viņa aizbēga. Drīz vien viņa iepazinās ar kādu indieti – viņš izturējās labi, un meitene iemīlējās. Abi sāka dzīvot kopā, meitene palika stāvoklī, un pāris vienojās laulības saitēm.

 

Laura ir viena no vairāk nekā 1000 Latvijas pilsoņu, kuru trešo valstu dzīvesbiedri kopš 2004. gada legalizējušies Īrijā. Īrijas Tieslietu ministrijas statistika liecina, ka Baltijas līgavu plūsma neapsīkst – 2010. gadā uzturēšanās atļaujas uz laulību pamata lūguši 173 pakistānieši un 54 indieši, kas apņēmuši sievas no Latvijas.

 

Savukārt 2011. gada pirmajos deviņos mēnešos vēlmi legalizēties izrādījuši 553 ārzemnieki no tādām valstīm kā Pakistāna, Nigērija, Indija, Brazīlija un Bangladeša – katrs trešais bija precējies ar latvieti vai lietuvieti. Lai arī daļa šādu laulību – kā, piemēram, Lauras gadījumā – ir godīgas, bieži vien tās pastāv vien “uz papīra” un tiek slēgtas par pāris tūkstošiem eiro – ar vienīgo mērķi sagādāt imigrantiem uzturēšanās atļaujas. Līdzās Īrijai, kas ir Latvijas fiktīvo līgavu iecienītākais galamērķis, par viltus laulību centriem kļuvušas arī Lielbritānija un Kipra.

 

Latvietes izdevīgas

Eksotiskie līgavaiņi, kas lielākoties iekļūst Īrijā ar studentu vīzām un strādā apkalpojošajā sfērā par apsargiem, pārdevējiem un viesmīļiem, uzskata fiktīvās laulības par vienīgo iespēju iesakņoties angliski runājošā Eiropas valstī. Īrijā darba vīzu var saņemt tikai augsti kvalificēti speciālisti, bet studentiem ļauts strādāt vien 20 stundas nedēļā. Ar vietējām sievietēm precēties nav jēgas – tad varasiestādes izsniedz uzturēšanās atļauju vien uz gadu un par tās pagarināšanu lemj Īrijas policija. Bet, apprecoties ar citas ES dalībvalsts, piemēram, Latvijas, Igaunijas vai Čehijas, pilsoni, imigrants var saņemt uzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem un ceļot pa visu ES teritoriju.

 

Fiktīvās laulības pārsvarā organizē noziedzīgie grupējumi, kuros ietilpst kā vervētāji Latvijā, tā arī ārvalstīs dzīvojošie pakistānieši un indieši, kas meklē līgavaiņus savā kontaktu lokā. Par piegādāto meiteni starpnieki parasti saņem 3000 – 6000 eiro, līgavai tiek vien 1000 – 2000 eiro.

 

“Šeit ir daudz starpnieku, kas piegādā meitenes, – atliek vien izvēlēties, no kura paņemt,” sacīja Īrijā dzīvojošais pakistānietis Hurams, kas 2009. gada nogalē gluži kā preci bija pasūtījis sievu no Latvijas. Viņa teiktais ir taisnība – pusotra gada laikā, vācot materiālus grāmatai “Piesmietā misis Eiropa”, esmu atklājusi vairāk par desmit fiktīvo laulību grupējumiem, saņēmusi 19 aviobiļetes uz Dublinu un klātienē tikusies ar 12 vervētājiem – tie piedāvāja precēties viltus meiteņu profiliem, kurus biju izveidojusi portālā draugiem.lv.

Bieži vien kādreizējās fiktīvās līgavas, nonākot Īrijā, pašas sāk vervēšanu. Daudzi meklē līgavas paziņu lokā – vervētājs var būt kaimiņš, draugs vai pat radinieks.

 

Trūkst naudas 
un izglītības

Vairākums fiktīvo līgavu aprēķina laulības uzskata par pēdējo salmiņu. Lielākoties tās ir jaunas meitenes no pilsētām un lauku rajoniem, kas uzaugušas bērnunamos vai nelabvēlīgās ģimenēs, nav sākušas studijas un bieži jau paspējušas kļūt par mātēm. Apprecēties izvēlas arī ne tik jaunas sievietes. Piemēram, 35 gadus veca trīs bērnu māte ar pamatskolas izglītību no Cēsu novada pati vērsās pie vietējās vervētājas. Vienīgā darba vieta viņas miestā bija gateris, kurā tobrīd trūka vakanču. Pavadījusi dažas nedēļas Dublinā pie pakistānieša, saņēmusi pirmo iemaksu un iesniegusi laulības pieteikumu, viņa tomēr izlēma neprecēties un atgriezās Latvijā.

Savukārt tās, kuras izlemj iet līdz galam un iziet pie vīra, pieredz dažādas situācijas. Nosacīti tās var iedalīt trīs lielās grupās: veiksmes stāsti, mīlasstāsti un sliktie stāsti. Daudzas meitenes saņem vismaz daļu solītās naudas un izdarīto nenožēlo.

 

Visai izplatīti ir arī “mīlasstāsti”, kad sākotnēji fiktīvs pāris vēlāk uzsāk īstas attiecības vai sievietei jau no paša sākuma iepatīkas iebraucējs. Tiesa, daudzos gadījumos vēlāk izrādās, ka imigrants tikai izmantojis sievieti, lai iegūtu uzturēšanās atļauju.

 

Liene (vārds mainīts), kas nāk no Balviem, pirms 11 gadiem strādāja par medmāsu un mācījās maģistrantūrā Rīgā. Aizbraukt uz Īriju 2001. gadā mudināja “izdegšanas sindroms” un maza alga. Tur viņa sāka strādāt veikalā un iepazinās ar kolēģi no Pakistānas. “Viņš likās ļoti strādīgs, izpalīdzīgs, atsaucīgs. Iemīlējos, viņš steigā teica, ka jāprecas,” Liene stāsta. Pēc kāzām 2006. gadā vīrs saņēma uzturēšanās atļauju un noformēja vairākus kredītus uz sievas vārda. Taču vīrs kredītus nemaksāja, vēlāk viņam uzradusies mīļākā. Liene ieguvusi pierādījumus, ka viņš tikai vēlējies legalizēties Īrijā. Sieviete vērsās pie advokāta, lai sāktu šķiršanās procesu, taču lieta uz priekšu nevirzās. Pēc katoļticīgās Īrijas likumiem šķirties var vien tad, ja pāris nedzīvo kopā četrus gadus. Iesniegt šķiršanos var arī Latvijā, taču pirms tam jāpavada dzimtenē seši mēneši, turklāt process var ieilgt, ja vīrs nedod piekrišanu.

Latvijas vēstniecības Īrijā Konsulārās nodaļas vadītāja Vija Buša norāda: laikā no 2004. gada Īrijā laulībā ar trešo valstu pilsoņiem ir dzimuši un kā Latvijas pilsoņi reģistrēti aptuveni 400 bērni. Daudzas sievietes šajās ģimenēs pārgājušas islāmā un dzīvo atbilstoši musulmaņu tradīcijām. Tiesa, šādas laulības nereti izjūk pēc trim gadiem – tik ilgi ārvalstniekam jānodzīvo laulībā, lai uzturēšanas atļauju saglabātu uz mūžu.

 

Aizvilina viegli manipulējamās

Taču citām Latvijas sievietēm klājas vēl grūtāk. Tagad arvien biežāk līgavas aizvilina uz ārzemēm, neminot ne vārda par fiktīvajām laulībām. Daudzām meitenēm ir garīga rakstura traucējumi, kas padara viņas īpaši viegli manipulējamas. Tā 21 gadu vecajai Santai – 2. grupas invalīdei, kas sirga ar garīgo atpalicību un bija mācījusies speciālajā internātskolā, – darbu Īrijā piedāvāja brāļa bijusī sieva. Dublinas lidostā viņu un viņas pusgadu veco dēlu sagaidīja pakistānietis un aizveda uz Ņūkāslu. Tur meiteni apgaismoja – viņa varēs atgriezties Latvijā vien tad, ja fiktīvi apprecēsies ar pakistānieti par 500 eiro. Santai nebija izvēles. Ar to likstas nebeidzās – meiteni izvaroja un viņa palika stāvoklī. Pagāja vairāki mēneši, līdz viņai izdevās sazināties ar Latvijas vēstniecību, – viņai palīdzēja aizbēgt no vīra mājām un atgriezties Latvijā.

 

Nav nekas nelegāls

Īrija par fiktīvo laulību centru kļuvusi likumdošanas robu dēļ. Patlaban nedz stāšanās viltus laulībās, nedz to organizēšana tur nav noziegums. Policijai un dzimtsarakstu nodaļu darbiniekiem ir sasietas rokas – pat redzot, ka līgava nerunā ne vārda angliski un pāris nespēj saprasties, tiem nav tiesību iejaukties. Precēties Īrijā atļauts pat nelegālajiem imigrantiem, turklāt Īrijas policija neuzskata fiktīvās laulības par cilvēktirdzniecību.

 

Problēmu var atrisināt fiktīvo laulību kriminalizēšana, vervētāju sodīšana un rūpīgas pārbaudes – aizdomu gadījumā jāveic dziļās intervijas ar partneriem un jāapciemo tie mājās, lai pārliecinātos par kopdzīvi.

 

Šādi rīkojas citās ES dalībvalstīs. Beļģijā un Vācijā imigrācijas dienesti atsevišķi intervē šaubīgos pārus, vienā un tajā pašā laikā uzdodot vienādus jautājumus. Piemēram: kur un kā jūs iepazināties? Kurā gultas pusē guļ jūsu partneris? Kādā krāsā ir viesistabas tapetes? Aizdomīgos laulātos turpina uzraudzīt arī pēc kāzām, uzsvaru liekot uz kopdzīvi – dzīvesbiedrus var apciemot mājās vai palūgt uzrādīt dokumentāros pierādījumus, piemēram, kopīgas fotogrāfijas, kredītlīgumus, rēķinus un privāto saraksti. Ja varasiestādes pierādīs, ka laulība ir fiktīva, iebraucēju izraidīs. Nepatikšanās riskē iekulties arī imigranta dzīvesbiedrs – piemēram, Francijā viņš var nosēdēt piecus gadus aiz restēm un samaksāt 1500 eiro sodu. Lielākie sodi draud organizētājiem – Vācijā un Francijā var piespriest līdz pat desmit gadiem cietumā.

 

Cer uz pārmaiņām

Savukārt Latvijas policija drīkst saukt Latvijas organizētājus pie kriminālatbildības vien tad, ja meitene fiktīvajās laulībās ievilināta ar viltu vai vervētāji lietojuši vardarbību un draudus. Taču lielākā daļa atklāti stāsta sievietēm, kas viņām būs jādara, un šādi gadījumi neietilpst cilvēktirdzniecības definīcijā. Situācija mainītos, ja tiktu pieņemti grozījumi Krimināllikumā, kas jau apstiprināti Saeimā pirmajā lasījumā. Tie paredzētu atbildību par vervēšanu fiktīvajām laulībām uz ārzemēm arī tad, ja sieviete iepriekš to apzinās.

Viltus laulības ir nopietns drauds visas Eiropas drošībai – līdzās vienkāršajiem strādniekiem tās paver durvis nelegālajiem imigrantiem, noziedzniekiem un islāma teroristiem. Un, kamēr Īrija un Latvija vilcināsies ieviest nopietnas pārbaudes un stingrus sodus, arvien vairāk imigrantu uzskatīs līgavas par preci un arvien vairāk starpnieku iedzīvosies uz nabadzīgu meiteņu rēķina.

 

Prasa naudu un likuma grozījumus

Fiktīvo laulību problēmai nesen pievērsās arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, kas sēdē vienojās aicināt Labklājības ministriju rast papildu finansējumu cilvēktirdzniecības upuru rehabilitācijai un lūgt Saeimas Juridiskajai komisijai izvērtēt iespējas ātrāk pieņemt grozījumus Krimināllikumā, kas paredzētu atbildību par fiktīvo laulību organizēšanu.

 

Uzziņa

2011. gadā un 2012. gada pirmajos piecos mēnešos Latvijas vēstniecībā Īrijā tika sniegta palīdzība attiecīgi 89 un 39 potenciālajiem cilvēktirdzniecības upuriem, ieskaitot septiņus repatriācijas gadījumus.

No 2011. gada maija līdz 2012. gada sākumam vidēji 5 – 6 līgavas nedēļā vērsās vēstniecībā, lai nokārtotu formalitātes laulību reģistrācijai ar trešo valstu pilsoni.

2011. – 2012. gadā vēstniecībā saistībā ar laulībām ar trešo valstu pilsoņiem vērsušās 37 Latvijas pilsones 18 – 19 gadu vecumā, pārsvarā no Liepājas, Bauskas un Valmieras pilsētām un novadiem.

Jaunas tendences – laulības slēdz Pakistānā, Indijā, Jordānijā, kā arī ES valstīs, kur iespējams ātri apprecēties, – Dānijā, Kiprā. Uzturēšanās atļauju pieprasa Īrijā.

Latvijā valsts apmaksātu sociālo rehabilitāciju cilvēktirdzniecības upuriem sniedz biedrība “Patvērums “Drošā māja””. Lielākā daļa no viņiem ir fiktīvo laulību upuri. Gadā iespējams sniegt palīdzību vien 12 cilvēkiem, taču šā pusgada laikā vien biedrībā pieteikušies 17 upuri un sniegtas vairāk nekā 50 konsultācijas – nepieciešams lielāks valsts finansējums.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+