Līgo vakars Ogres novada Mazozolu pagasta “Damāru” mājās. 60. gadi. Fotogrāfs nezināms.
Līgo vakars Ogres novada Mazozolu pagasta “Damāru” mājās. 60. gadi. Fotogrāfs nezināms.
Foto no Ogres vēstures un mākslas muzeja kolekcijas

Līgo – lai dvēsele vaļā! “LA” lasītāji atceras savus spilgtākos Jāņus 4

Ogres vēstures un mākslas muzejā līdz 4. jūlijam skatāma izstāde “Padomju Jāņi”. Padomju gados saulgriežu svinēšana daudzviet izvērtās par krāšņu piedzeršanās pasākumu, Vienubrīd šos svētkus pat oficiāli aizliedza, taču ne visi to ievēroja. Lai šie auglības spēka personifikācijas svētki mūsdienās nekļūtu vien par pikniku ar šašliku, desiņām un alu, tie jāsvin no sirds gudri, pēc senču tradīcijām, ar varenu dziesmoto “Līgo!”. Jautāju “LA” lasītājiem: “Kādus vasaras saulgriežus esat pieredzējuši jūs?”

Reklāma
Reklāma
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 115
TV24
Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā
Lasīt citas ziņas

Tukumnieks Jānis Skriblis, bijušais mežkopis: “Ulmaņlaikos bija ierasts pakalnā pacelt augstu pūdeli, lai gaisma plaši apspīdētu mājas, sētas apkārtni, dotu svētību un pozitīvu enerģiju. Mans tēvs bija vārdā Jānis, viņa tēvs – Jānis, mans dēls – arī Jānis… Piektajā paaudzē mums ir Jāņi! Mūsu ģimene tos svinēja Sauleskalnā, mamma apģērba tautastērpu un cienāja jāņabērnus ar sieru, pīrāgiem. Tētis bija zvērināts mērnieks, viņam bija ābeļu dārzs. Alu nebrūvēja, ciemiņus iepriecināja ar pašdarinātu ābolu vīnu. Jāņabērni gāja aplīgodami no mājas uz māju. No 1957. līdz 1962. gadam biju sovhoza “Zante” direktors un braucu sveikt jāņotājus visos iecirkņos. Gāja jau jautri.”

Rīdziniekam Jānim Ozoliņam arī tēvs, vārdā Jānis, un šie svētki allaž svinēti: “Tas varēja būt 1956. gadā, mani vecāki strādāja kolhozā “Mārupe”. Rocība nebija liela, taču Jāņus svinējām. Mārupes centrā, apmēram tajā vietā, kur tagad būvē lielveikalu, kādreiz bija pļava, kur līgojām. Atceros, ka bērnu vislielākais prieks bija loterija, kurā varēja laimēt zīmuli vai dzēšgumiju…”

CITI ŠOBRĪD LASA

Jānis Pakārklis, rīdzinieks, dzied vīru korī “Tēvija” un jauktajā korī “Volta”: “Kas gan būtu Līgo vakars bez dziesmām! Tās uztur gara mundrumu un jautrību. Jāņus mēdzam svinēt dabā, pērn biju Vecumniekos pie mazdēla ģimenes. Mums ir tradīcija Nacionālajā teātrī noskatīties Rūdolfa Blaumaņa lugu “Skroderdienas Silmačos”, jo tajā Dūdaru spēlē mans mazdēls Ainārs Ančevskis. Vēlu visiem – glabāsim latviešu kultūras tradīciju spēku un iedegsim gaismu arī katrs sevī!”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.