“Līgo Rīga” Krastmalā – etniski pareizi svētki? 0
Kopā ar ciemiņiem no Nīderlandes apmeklējām Līgo svētku pasākumu Daugavmalā un bijām ļoti vīlušies, dzirdot uzrunas un dziesmas krievu valodā. Imants Vītols Rīgā
Esmu pārsteigts, cik ļoti atšķīrās Līgo svētku svinēšana Jēkabpilī un Rīgā. Jēkabpilī tie patiešām bija latviešu nacionālie svētki. Bet Rīgā tie bija nožēlojami – Daugavmalā skanēja krievu častuškas un lēkāja dejotāji krievu tautas tērpos. Guntis Ranka Rīgā
Ko izcilā dziedātāja Marija Naumova dāvāja klausītājiem Jāņu svinēšanas laikā Krastmalā? Viņas izpildījumā latviešiem tīkamas Līgo svētku melodijas kaut kā nedzirdējām! Pēteris Karlsons
Atsevišķi viedokļi ir stipri pārspīlēti un patiesībai neatbilstoši, uzskata Rīgas domes pārstāve Dzintra Āboliņa. Lielais apmeklētāju skaits – aptuveni 80 000, kas šogad Jāņus svinēja krastmalā, esot apliecinājums tam, ka rīdziniekiem un pilsētas viesiem šie svētki patīk. “Rīgas dome jau ir saņēmusi pozitīvas atsauksmes par šā gada “Līgosim Krastmalā!” pasākumu,” stāstīja Dz. Āboliņa. Šogad kultūras programma tikusi veidota ar Latvijas teātru aktieru, populāru solistu un mūzikas grupu piedalīšanos. Krastmalā atradās vairākas skatuves, un programma bijusi paredzēta dažādām gaumēm.
“Vislielākais cilvēku pieplūdums bija tieši Maestro Raimonda Paula sagatavotās īpašas koncertprogrammas laikā, kurā uzstājās populāri mākslinieki, kas izpildīja savas dziesmas. Šīs koncertprogrammas režisors bija Arvīds Babris,” piebilda Dz. Āboliņa.
Savukārt Arvīds Babris atzina, ka diemžēl visu citēto atsauksmju autoru rakstītajās rindās ir diezgan liela daļa izteikti neprecīzu faktu, jo nebija nevienas uzrunas krievu valodā, uz skatuves neviena krievu tautas tērpa un neviens solists (ne tikai Marija Naumova) nedziedāja “pareizās” Līgo dziesmas. Līgotnes, latviešu tautas dziesmu apdares, latviešu komponistu dziesmas ar Līgo tematiku izpildīja koris “Aura”, koris “Sonore”, “Nepieradinātā Folka orķestris”, kā arī Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktieri. Pilnā garumā skanēja dziesmas latviešu, latgaliešu, romu tautas valodās. Daļēji citās valodās (latviešu – krievu) dziesmas skanēja epizodē ar fragmentiem no Rūdolfa Blaumaņa lugas “Skroderdienas Silmačos” vēsturiskā iestudējuma vēl kādreizējā Rīgas Krievu drāmas teātrī, kā arī Raimonda Paula dziesma “Trīs lietas” (krievu teksta autors – Vladlens Dozorcevs), kurai, līdzīgi kā daudzām Maestro dziesmām, ir versijas abās šajās valodās.
Pasākuma daļā ar vairāku Latvijas teātru (no Valmieras, Daugavpils, Liepājas, Rīgas) piedalīšanos Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra dalība bija daļa no Rīgas teātru epizodes, un tā tika izvēlēta tieši saistībā ar “Skroderdienu” iestudējumu krievu valodā.
“Šī teātra aktieru piedalīšanās Līgo svētkos ar izteikti latvisku repertuāru visuzskatāmāk demonstrē, ka latviešu nacionālie svētki un kultūras mantojums var būt arī ar vienojošu, starpnacionālu raksturu. Latviešiem būtu jālepojas ar to, ka mūsu svētkus svin arī citas tautas,” sacīja A. Babris.
Viņš piebilda, ka teātra ainā bija iekļauta arī humoristiska epizode ar divu vecāku sievu apdziedāšanas dziesmu jeb “častušku”, kas ilga nepilnas divas minūtes, ar uzreiz izskanējušu tulkojumu latviešu valodā. Epizodes iekļaušanas pamatojums tika atšifrēts abu Rīgas teātru epizodes sākumā ar vadītāju vārdiem “…bet, re, uz skatuves vēl kādi dziedātāji sanākuši – nu raibi raibā publika!”, tādējādi akcentējot nenoliedzamo faktu, ka svētku vakarā krastmalā svinētāju vidū reāli bija ne tikai latvieši, bet arī citu tautu pārstāvji. Šo īso dziesmiņu izpildīja Rīgas Krievu teātra godājamākās aktrises Ņina Ņeznamova un Ludmila Golubeva.
“Satraucoši, ka interneta komentāros par šo pasākumu gadījās izlasīt arī tēzi par to, ka uz skatuves Līgo vakarā ir bijusi meitene ar tumšu ādas krāsu…” pauda A. Babris.
