Dabā
Zaļā dzīvošana

Līgo visa radībiņa! Velgas Vītolas maģiskie foto no saulgriežu laika mežā1


Īsti palaidnieki, ne tikai Jāņu laikā, izrādās mazie lapsēni. Savas ziņkārīgās un pārdrošās dabas, pieredzes trūkuma dēļ, kā arī laikā, kad tie kļūst patstāvīgi, lapsu jaunuļi mēdz aizklīst no drošās alas, nomaldās un diemžēl mēdz parādīties māju pagalmos, kempingos un citās cilvēku apdzīvotās vietās…
Īsti palaidnieki, ne tikai Jāņu laikā, izrādās mazie lapsēni. Savas ziņkārīgās un pārdrošās dabas, pieredzes trūkuma dēļ, kā arī laikā, kad tie kļūst patstāvīgi, lapsu jaunuļi mēdz aizklīst no drošās alas, nomaldās un diemžēl mēdz parādīties māju pagalmos, kempingos un citās cilvēku apdzīvotās vietās…
Foto: Velga Vītola

Ne velti latviešu tautasdziesmā teikts, ka “jauka bija Jāņu diena par visām dieniņām; Līgo saule, līgo bite, līgo visa radībiņa”.

Vasaras saulgriežu laikā dabas pasaulē tiešām ikkatra dzīva būtne svin sevi, pasauli un dzīvi. Tas ir laiks, kad dabā augiem un dzīvniekiem klājas vislabāk – ir ar ko vēderus piepildīt, siltums un spēks vienmēr kaulos, kā arī saules un gaismas papilnam!

Dabas pasaulē līdz pat Jāņiem pļavās un mežos dzirdama daudzbalsīga putnu dziedāšana, kas vēlāk pieklust, jo visas rūpes jāvelta izšķīlušos putnēnu audzināšanai. Jau tagad šur tur ligzdās vērojami daudzi izsalkuši knābīši, līgojas mazas galviņas un apkārt skan vecāku satrauktās balsis.

Kāzu laiks sākas meža karalim lācim un caunai. Jaunie mīlnieki, kā jau saulgriežos pienākas, sāk lūkoties pēc glītākā partnera un klusākām “papardēm”, lai steigtu īstenot to, ko Dabas māte tiem vēlējusi… Un nākamajā gadā laistu pasaulē brašus savas dzimtas turpinātājus.

Kāzu laiks sākas meža karalim lācim, jāsāk lūkoties pēc glītākā partnera un klusākām "papardēm", lai steigtu īstenot to, ko Dabas māte tiem vēlējusi…
Foto: Velga Vītola

Jūnijā visi meži, pļavas, upmalas, dīķmalas, krūmāji un citi kaktiņi ir pilni mazām “bērnistabām”. Zālē paslēpušies cīruļi un stērstes, koku zaros šūpojas vālodžu, mazo ērgļu, melno stārķu un citu putnu ligzdas, māju pažobelēs satupušas bezdelīgas un baloži, koku dobumus un būrīšus aizņēmuši strazdi, mušķērāji, dzilnīši, zīlītes, dzeņi, dzilnas un pūces.

Bet nomaļos lauku stabu galos un uz māju jumtiem lepni sarkanos knābjus klabina baltie Latvijas svēteļi – stārķi.

Pa kādam vēlajam mazulim turpina dzimt stirnām, ūdriem un sikspārņiem. Taču lielākā daļa dzīvnieku mammu savas atvases jau sagaidījušas. Nu jāuzņemas gādīgu vecāku loma un jāsteidz pabeigt veco ziemas kažoku maiņu.

Apnikuši mierīgi tupēt koku dobumos un dzimtajās ligzdvietās, jaunie ūpēni un pūčulēni kā pūkaini, pelēcīgi kamoli ar spožām acīm nereti redzami tupam koku zaros vai uz zemes, gaidot vecāku atgriešanos ar pusdienu tiesu. Vasaras otrajā pusē, kārtīgi apspalvojušies, putnēni lidos savās gaitās.
Foto: Velga Vītola

Apnikuši mierīgi tupēt koku dobumos un dzimtajās ligzdvietās, jaunie ūpēni un pūčulēni kā pūkaini, pelēcīgi kamoli ar spožām acīm nereti redzami tupam koku zaros vai uz zemes, gaidot vecāku atgriešanos ar pusdienu tiesu. Vasaras otrajā pusē, kārtīgi apspalvojušies, putnēni lidos savās gaitās.

Jūnijā visi meži, pļavas, upmalas ir pilni mazām bērnistabām. Koku dobumus aizņēmuši mušķērāji, dzilnīši, dzeņi, dzilnas un pūces.
Foto: Velga Vītola

Lielajos kokos vai putnu būrīšos savas migas jau pavasarī iekārtojušas vāveres. Tās, tāpat kā garauši zaķi, mātes godā tiek divreiz gadā, savas dzīves laikā kļūstot par raženām daudzbērnu mammām un vecmāmiņām.

Vienā reizē vāveres dod dzīvību vidēji četriem pieciem, dažkārt vairāk mazuļiem, bet zaķenes līdz pat astoņiem deviņiem maziem lēkātājiem. Gan zaķēni, gan vāverēni ātri vien kļūst pieauguši un jau divu mēnešu vecumā dzīvo paši savu dzīvi.

Meža cūku mamma savus 3–12 pavasarī dzimušos garensvītrotos sivēnus ļoti sargā! Vasaras pilnbrieds ir labākais laiks, kad mācīt mazajiem "papardes ziediņiem" atrast un izrakt gardākās saknītes, treknākos kukaiņu kāpurus un citas dabas veltes, kā arī apgūt veldzējošos dubļu vannu priekus.
Foto: Velga Vītola

Vēl viena bagāta māte ir meža cūku mamma. Viņa savus 3–12 pavasarī dzimušos garensvītrotos sivēnus ļoti sargā! Vasaras pilnbrieds ir labākais laiks, kad mācīt mazajiem “papardes ziediņiem” atrast un izrakt gardākās saknītes, treknākos kukaiņu kāpurus un citas dabas veltes, kā arī apgūt veldzējošos dubļu vannu priekus.

Aļņu mammas savus bērnus ļoti aizstāv. Rūsganu kažociņu klātie alnēni jau drīz pēc dzimšanas ir gatavi sekot mātei plašajā pasaulē un meklēt gardākās ēdamās jāņuzāles.
Foto: Velga Vītola

Arī aļņu mammas savus bērnus ļoti aizstāv. Viens divi labi attīstītie un rūsganu kažociņu klātie alnēni jau drīz pēc dzimšanas ir gatavi sekot mātei plašajā pasaulē un meklēt gardākās ēdamās jāņuzāles.

Pa kādam vēlajam mazulim turpina dzimt stirnām. Taču lielākā daļa dzīvnieku mammu savas atvases jau sagaidījušas.
Foto: Velga Vītola

Gaišiem kažoka lāsumiem klāto stirnēnu un staltbriežu mātes bieži atstāj savas atvases mierīgi un klusi guļam, kamēr pašas turpat netālu ietur pusdienas. Raibais apmatojums palīdz pēcnācējiem maskēties gan pļavas zālē, gan meža ainavā. Nereti tieši šādus bembijus cilvēki notur par pamestiem un cenšas “glābt”, tādā veidā atņemot dabai un mazuļu īstajai mammai tās bērnu…

Foto: Velga Vītola

Īsti palaidnieki, ne tikai Jāņu laikā, izrādās mazie lapsēni. Savas ziņkārīgās un pārdrošās dabas, pieredzes trūkuma dēļ, kā arī laikā, kad tie kļūst patstāvīgi, lapsu jaunuļi mēdz aizklīst no drošās alas, nomaldās un diemžēl mēdz parādīties māju pagalmos, kempingos un citās cilvēku apdzīvotās vietās…

Staltbrieži vēro, kā attīstās viņu dzimta.
Foto: Velga Vītola

Gluži kā neuzmanīgi Līgo svinētāji, arī dabas pasaulē visapkārt jau skrien, tekalē un lidinās nepieredzējuši dzīvnieku un putnu mazuļi, nereti kļūstot par dabiskās izlases pirmajiem upuriem. Vasaras karstumā jāmācās visiem – gan putnēnam laikus pamanīt glūnošu kaķi, gan pīļu mammai nevest mazuļus pār šoseju, gan cilvēkam dārzā nesapļaut zaķa bērnu un būt uzmanīgam uz ceļa…

Vasaras karstumā jāmācās visiem, arī pīļu mammai nevest mazuļus pār šoseju, bet labāk pācīt tiem peldētprasmi un atrast barību.
Foto: Velga Vītola

LA.lv
LE
LETA
Dabā
Publicē topu, kuras šogad Latvijā bijušas tīrākās un kuras netīrākās pludmales
1 diena
LA
LA.LV
Dabā
Alūksnes ezerā briest izšķirošā cīņa par valsts čempiona titulu spiningošanā 1
1 diena
LD
Linda Dombrovska
Dabā
Pasaules kalibri medībām. ‘7mm – 08 Remington’
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

SK
Skaties.lv
Ekonomika
VIDEO: Alga līdz pat 10 000 eiro mēnesī. Sludinājumos atklāj, cik strauji uzlekušas algas Latvijā
6 stundas
LE
LETA
Latvijā
Slimnīca nāk klajā ar izmeklēšanā secināto par smagi piekauto krāslavieti, kurš mira slimnīcā
11 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO: “Tas ir krājies gadus divus un vairāk.” Ozolnieki lūdz novirzīt lidmašīnu ceļus
5 stundas
LA
LA.LV
Sports
Samoilovs/Šmēdiņš sasniedz pusfinālu
5 stundas
LE
LETA
Dabā
Latvijai tuvojas anticiklona centrs. Jaunākā laika prognoze svētdienai
7 stundas