Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
19. jūnijs, 2015
Drukāt

Kā Līgo svētkus sagaidīs Jāņi un Līgas ārzemēs? (4)

Foto - Aija GeidaFoto - Aija Geida

vesterfelda_2Līga Vesterfelda, dzīvo Vācijā 13 gadus: “Kopš dzīvoju Vācijā, Līgo svētki gadu no gada tiek svinēti mazāk. Pirmajos gados tikos ar draugiem, vakarā pasēdējām pie ugunskura, uzpinu vainadziņu. Tagad vienīgi vienmēr šajā datumā paņemu brīvdienu. Ir jocīga sajūta, ka neviens apkārt nezina, ka 23. jūnijs man ir svarīgāks nekā mana dzimšanas diena. Droši vien lustīgāka līgošana sanāktu, ja draugu un paziņu tuvumā būtu latvieši. Pirms diviem gadiem, piemēram, 23. un 24. jūniju kopā ar draugu pavadījām Venēcijā. Šogad janvārī piedzima dēliņš. Ja laikapstākļi ļaus un mans puisītis tieši šajās dienās necīnīsies ar pirmajiem zobiņiem, noteikti svētku dienā kaut kur aizbrauksim – padomā ir Zalcburga.”

Miteniece_2Līga Miteniece, dzīvo Anglijā, Portsmutā, divus gadus: “Studēju viesmīlības menedžmentu Portsmutas universitātē, un šie būs pirmie Līgo svētki, kurus pavadīšu ārzemēs. Tā kā svētki iekrīt darba dienās, liela svinēšana nesanāks, jo paralēli mācībām es arī strādāju. Šobrīd plāns ir kopā ar māsu un citiem Portsmutā dzīvojošiem latviešiem rīkot pikniku parkā. Noteikti tiks cepts šašliks, būs svaigi dārzeņi, siers un citi labumi. Spēlēsim ģitāras un dziedāsim. Grūti gan ir svinēt tradicionālus svētkus citā valstī. Pieļauju, ka vainagu pīšana šogad nesanāks tāpat kā lēkšana pāri ugunskuram.”

leite_2Līga Leite, dzīvo Horvātijā sešus mēnešus: “Šis būs jau trešais gads, kad Līgo svētkus svinēšu tālu prom no savas dzimtenes. Un šie būs pirmie Līgo svētki, kurus svinēšu šeit, Horvātijā. Pirmo reizi latviešu nacionālie svētki tiks ieviesti horvātu mājās. Uz Horvātiju pārcēlos pirms sešiem mēnešiem, jo liktenim labpatika mani savest kopā ar vienreizēju horvātu puisi. Dzīvoju klusā, ļoti skaistā, kalnu ieskautā vietā, pavisam netālu no lielā dabas brīnuma – Plitvices ezeru dabas parka. Šobrīd vadu ģimenes viesu māju Horvātijā. Līgo svētku dienā ģērbšos baltā, iešu uz pļavu lasīt Jāņu zāles, pīšu sev ziedu vainagu un lielo ziedu vāzi novietošu pagalmā uz galda, lai pagalms rotājas un kaimiņiem prieks. Manās mājās Līgo dienā pavisam noteikti smaržos pēc svaigi ceptiem pīrāgiem. Tā tas vienmēr ir bijis mammas mājās Latvijā, un šī tradīcija turpināsies manās mājās Horvātijā.”

knets_2Jānis Knets, atrodas komandējumā Nīderlandē sešus mēnešus: “Nīderlandē esmu kopš 3. janvāra. Faktiski skaitās kā ilglaicīgs komandējums. Bija doma kolēģiem nedaudz par Latvijas tradīcijām izstāstīt un sarīkot kārtīgus Jāņus ar ķimeņu sieru, ugunskuru, alu un šašliku. Taču tagad diezgan noslogots brīdis darbā, drīz jānodod produkts, attiecīgi nav tik daudz laika, lai visu sagatavotu līgošanai.”

Iluta Kafer
Iluta Kēfere, dzīvo Vācijā 16 gadus, deviņgadīgā Jāņa mamma: “Aktīvi līgot Vācijā sākām 2002. gadā. Man ir trīs bērni, un viens no tiem ir dēliņš Jānis, savukārt vīrs man ir vācietis. Man ir ļoti daudz hobiju, kas ir saistīti ar latviskām tradīcijām. Visi Līgo viesi lielākoties ir vācieši, taču viņi ļoti ciena manu latvisko tradīciju un ik gadu gaida Līgo vakaru. Līgo svētkus svinam neatkarīgi no tā, kādā nedēļas dienā tie iekrīt. Tradicionāli klāju galdu ar latviskiem ēdieniem. Pati sienu sieru, gatavoju medus kūku, speķa pīrādziņus un mazsālītos gurķīšus. Vainagu pīšanu vāciešiem piedāvāju kā kursus pirms Līgo vakara. Svētku dienā veicu arī uguns rituālu, kura laikā tiek sadedzināti pagājušā gada vainagi, kas ir bijuši kopā ar visām ķibelēm. Neizpaliek lēkšana pāri ugunskuram, Līgo dziesmu dziedāšana un trejdeviņu zālīšu vākšana.”

macpans_2Jānis Macpans, dzīvo Vācijā sešus gadus: “Esmu tālbraucējs, kopš 2009. gada strādāju Vācijas uzņēmumā un veicu kravu pārvadājumus starp Vāciju un Itāliju. Līgo svētkus šogad svinēšu kopā ar kolēģiem Itālijā, Garda ezera krastā. Būs ugunskurs, galdā celsim ķimeņu sieru, alu, būs arī šašliks. Pateicoties mobilajam internetam, fonā skanēs Latvijas Radio 2.”

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Cik var skribentiem atgadinat:
    Latbiesiem ir JAN,I ar.Ligo vakaru ! Nevis “prazdniks L,iga”…

  2. Arzemēs ir łoti daudz latviešu biedrības un organizācijas kuras katru gadu riko Jańu svinēšanu un ir atvērtas visiem kas vien var ierasties. Žēl, ka tās netika pieminētas. …. Bet mēs jau visi saprotam, ka vienīgie, “īstie” Jāńi var notikt tikai Latvijā.

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāda ir tava Ziemassvētku vēlēšanās?

Ziemassvētku vecītim arī jāmaksā nodokļi

Valsts oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” portālā “lvportals.lv” publicēta Valsts ieņēmumu dienesta atbilde uz kādu lasītāja jautājumu, kurš stāsta, ka, plānojot Ziemassvētkos strādāt “Salaveča amatā”, gribot iesniegt sludinājumu internetā par sevi. Lasītājs vaicā: “Kā to izdarīt godīgi, kā samaksāt nodokļus par to?” VID viens no piedāvātajiem variantiem ir reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam un maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu starpības utt.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (43)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+