Publicitātes foto

Likteņdārzā atklās digitālo taku 3

Sadarbībā ar SIA “Dd Studio”, vēsturnieku Arti Sveci un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Informācijas un pakalpojumu sektora vadītāju Gintu Zalcmani top Likteņdārza digitālā ekspozīcija, ko plānots pabeigt līdz 17. jūnijam – Latvijas Televīzijas devītajai ziedojumu akcijai “Top Latvijas Likteņdārzs!”.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Digitālā taka ved uz piemiņas vietu, kas veltīta 20. gadsimtā Latvijai zudušajiem un represijās cietušajiem cilvēkiem.

Liktens gāti veidos divpadsmit simboliskas pieturas, kas stāstīs par nozīmīgākajiem Latvijas vēstures notikumiem 20. gadsimtā. Ekspozīcija būs izvietota vidē, taču plašāka informācija skatāma mobilajās ierīcēs. Lai to izmantotu, apmeklētājiem būs nepieciešams lejuplādēt savā telefonā mobilo lietotni. To varēs dabūt par velti “Google Play” vai “App Store”, bet saturs būs pieejams tikai uz vietas, to nevarēs izstudēt, mājās sēžot, – jābrauc uz Likteņdārzu. Nu, lūk, un tur apmeklētājam tiek piedāvāta meditatīva pastaiga – Liktens gātē ir vairākas pieturvietas, un katra veltīta kādam pavērsienam 20. gadsimta Latvijas liktenī. Pastaigā apmeklētājs nonāk pie virtuāla Klusuma nama – ir paredzēts ar laiku uzbūvēt reālu namu atbilstoši Likteņdārza arhitekta iecerei, bet šobrīd tas izveidots virtuāli. Klusuma namā būs saraksts ar Latvijai zudušo un represijās cietušo cilvēku vārdiem – pieminam visus 20. gadsimtā Latvijai zudušos – tos, kas cieta represijās, gāja bojā kara apstākļos, bija spiesti pamest dzimteni un doties bēgļu gaitās vai arī nomira, pretojoties vardarbīgiem totalitāriem režīmiem. Saskaņā ar Likteņdārza arhitekta Šunmjo Masuno ieceri šeit tiks izveidota apļveida akmens celtne, kurā apmeklētāji varēs uzkāpt pa spirāles formas kāpnēm un aplūkot uz tās sienām iegravētos Latvijai zudušo cilvēku vārdus. Klusuma nams ir vieta pārdomām un atmiņām. Līdz šim ir izveidoti vairāki saraksti ar politiski represētajiem, bet nav mēģināts šo informāciju salikt vienkopus un radīt sarakstu, kas būtu jebkuram pieejams un pārskatāms. Šāds saraksts top, un ikviens ir aicināts piedalīties tā papildināšanā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viedokļi

Jānis Mitrēvics, “Dd Studio” vadītājs, Liktens gātes digitālās versijas un mājas lapas versijas veidotājs: –  Liktens gāte un Klusuma nams kopā veido multimediālu vidi, kas ir pielīdzināma ekspozīcijai, vienīgi šoreiz liela daļa ekspozīcijas ir pieejama virtuālā veidā, bet tās analogā daļa atrodas brīvā vidē. Ejot pa Likteņdārzu ar savu mobilo tālruni vai planšeti, ko var iznomāt uz vietas, pie katras pieturas iegūstam paplašinātu informāciju (apraksts, ilustrācija, vēstures fakti). Lai iepazītos ar Likteņdārzā iemūžinātajiem dzīvesstāstiem, fotogrāfijām un citām liecībām, mobilajā ierīcē ir nepieciešams lejuplādēt lietotni “Liktens gāte”. Nonākot Liktens gātes pieturpunktā, ar mobilās ierīces palīdzību jānoskenē QR zīme, kas kalpo kā atslēga uz tur pieejamajiem likteņstāstiem. Lai piekļūtu papildinātajai informācijai, visas pieturvietas ir jāapmeklē secīgi. Pats Likteņdārzs vairāk iedarbojas uz apmeklētāju emocijām, izjūtām, bet digitālā taka ir kā virtuāls stāsts par Latvijas vēstures pavērsieniem, cilvēku likteņiem.

Artis Svece, filozofs, viens no ekspozīcijas koncepcijas un satura veidotājiem: – Visas tautas atskatās pagātnē, jo vēsture ir būtiska daļa no tā, kas veido tautas identitāti. Vienlaikus vēsture ir arī pieredze. Un, pat ja daļu jaunatnes vēsture neiedvesmo, tas nenozīmē, ka to nav vērts atcerēties. Tikko, piemēram, amerikāņu vēsturnieks Timotijs Snaiders, kura grāmata “Asinszemes” tulkota latviešu valodā, publicēja nelielu grāmatiņu “Par tirāniju” – viņš atskatās uz 20. gadsimta vēsturi un izsaka brīdinājumus – kas ir tie lēmumi vai kļūdas, kas var novest līdz totalitāram režīmam, un kas kavē šādu režīmu izveidošanos. Diemžēl pie totalitārisma vai kara cilvēki var nonākt gandrīz vai netīšām, pamazām, nemanāmi, tāpēc vēsture kalpo kā atgādinājums, brīdinājums. Cita lieta, ka jābūt samērīgumam starp atskatīšanos pagātnē un domām par nākotni. Es piekrītu, ka šobrīd Latvijas sabiedrībai nav pietiekami skaidra redzējuma par to, kas tā vēlas būt. Pietrūkst nākotnes projektu, kas motivētu aktīvai darbībai un sevis pārveidošanai. Tomēr jāpiebilst, ka Liteņdārza iecere ir drīzāk iedvesmot, nevis aizvest cilvēkus pagātnē un tur pamest. Lai gan Liktens gāte ir veltīta visas tautas liktenim, mūsu mērķis bija parādīt, ka aiz vēstures notikumiem, skaitļiem un uzvārdiem stāv reāli cilvēki un viņu konkrētie likteņi. Tāpat likās svarīgi parādīt dažādās izvēles, ko viņi izdara izšķirīgos mirkļos. Šīs izvēles veido mūsu tagadni un nākotni. Un šie personiskie stāsti, manuprāt, arī ir pats iespaidīgākais ekspozīcijā.

Reklāma
Reklāma

Ginta Zalcmane, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Informācijas un pakalpojumu sektora vadītāja: – Liktens gātes materiāla sagatavošanas procesā es guvu īstas vēstures stundas ar detalizētu izpēti. Gluži kā ik reizi, kad jāiedziļinās lietā pēc būtības, tā arī šoreiz es niansēti izdzīvoju Latvijas vēstures notikumus un katra cilvēka piedzīvoto. Visdziļāko pārdzīvojumu, protams, jutu, pētot padomju represijās cietušo cilvēku dzīves stāstus. Es ilgi domāju par Olgas Dorbes izsūtīšanu. Apbrīnoju Kārļa Barona degsmi piedalīties Brīvības cīņās, lai Latvija būtu brīva, un reizē skumu par viņa īso mūžu pēc tiešās durkļu cīņas. Ne mazāk dziļu iespaidu atstāja Bruno Javoiša drosmīgais pretestības solis – karoga uzvilkšana augstu radio tornī. Ikviens gātē iekļautais stāsts ir svarīgs, jo tas ir par Latviju. Rosinu visus, īpaši jauniešus, iedziļināties Liktens gātē atklātajos notikumos, stāstos, cilvēku likteņos un sajust, ko visiem kopā mums nozīmē Latvija.

Sandra Kalniete, politiķe, Kokneses fonda padomes locekle: – Liktens gātes notikumu personalizācija ļauj labāk izprast vēsturisko notikumu sarežģītību un atklāj, kā tie ietekmējuši cilvēku lēmumus, izvēles un redzējumu par savu un Latvijas nākotni. Esmu pārliecināta, ka, pateicoties vides un jauno tehnoloģiju apvienojumam, Liktens gāte būs aizraujošs ceļojums vēsturē gan jauniešiem, gan arī vecākajai paaudzei.

Uzziņa

Likteņdārzs ir unikāls vides objekts, kas top par ziedojumiem un iecerēts kā tautas dāvana Latvijai simtgadē. Tajā apvienojas izcila vides arhitektūra ar Kokneses pussalas dabas krāšņumu. Likteņdārza idejas īstenošanu kopš 2005. gada vada bezpeļņas organizācija “Kokneses fonds”, ko dibinājuši 14 Latvijā un ārpus tās robežām dzīvojoši ievērojami cilvēki un Kokneses pašvaldība. Dārzs ir 20. gadsimtā politisku iemeslu dēļ cietušo latviešu piemiņas vieta, kas simboliski stāsta, kāda ir bijusi maksa par latviešu tautas brīvību un neatkarīgu valsti. Projekta īstenošana un pirmie darbi Likteņdārzā sākti 2008. gadā, radot ābelīšu alejas ceļu, 2009. gadā tapis salas perimetrālais ceļš. 2010. gadā sākta un 2011. gadā turpināta dārza centrālās daļas – amfiteātra – būvniecība. 2012. gada galvenais darbs ir Skatu terases būvniecība. 2014. un 2015. gadā izbūvēti Daugavas krasta nostiprinājumi un apmeklētāju autostāvvieta.

Devītā ziedojumu akcija “Top Latvijas Likteņdārzs! Stāsti par vectēviem”

Likteņdārza īstenotāji jau devīto reizi aicina piedalīties ziedojumu akcijā “Top Latvijas Likteņdārzs!”. Tās mērķis ir atbalstīt Likteņdārza digitālās ekspozīcijas “Liktens gāte” izveidi. Tā šoreiz veltīta dzimtu stāstiem. Latvijas Televīzijas tiešraidē 17. jūnijā varēs klausīties vectēvu un mazbērnu stāstus, latviešu dziesmas un skatīties Jaunā Rīgas teātra izrādi “Vectēvs”. Akcija noris sadarbībā ar LTV1, laikrakstu “Latvijas Avīze” un radio “Pieci.lv”. Tās laikā aicinām iesūtīt savu dzimtu stāstus vai atmiņas par vectēviem un vecvecākiem. Stāstus publicēs “Latvija Avīzē” un akcijas sociālajos tīklos.

17. jūnijā no pulksten 18 Likteņdārza amfiteātrī notiks koncerts, un par saviem vectēviem stāstīs Toms Grēviņš, Auškāpu dzimtas pārstāvji, Biruta Eglīte un citi. Būs iespēja baudīt Rīgas Tehniskās universitātes deju kolektīva TDA “Vektors” un pūtēju orķestra “SPO”, kā arī vīru kopas “Vilki” uzstāšanos. Koncertu Likteņdārzā vadīs koknesietis Magnuss Eriņš no “Pieci.lv”. Ieeja uz koncertu – par ziedojumiem Likteņdārzam.

Pulksten 19.35 LTV1 tiešraidē notiks sarunas pie ugunskura ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem, tostarp rakstnieci Noru Ikstenu, mūziķi Valteru Pūci un komponistu Jēkabu Nīmani. Videoklipos, kas tapuši Likteņdārzā, būs skatāmas skaistākās Latvijas dziesmas grupu “Laimas Muzykanti”, “Klaidonis”, “Colt” un “Jauno Jāņu orķestris”, kā arī dziedātāja Daumanta Kalniņa un ģitārista Kaspara Zemīša izpildījumā.

Pulksten 21.30 pirms Jaunā Rīgas teātra izrādes “Vectēvs” pārraides aktieris Vilis Daudziņš dalīsies ar savu stāstu par vectēvu un atcerēsies izrādes tapšanu. Izrādes ieraksts tapis sadarbībā ar Borisa un Ināras Teterevu fondu un raidījumu “Teātris.zip”.

Akciju vadīs LTV žurnālisti Aija Kinca un Jānis Geste.

Aicinām atbalstīt Likteņdārzu, zvanot pa ziedojumu tālruni 90006381 (maksa par zvanu 1,42 EUR), ziedojot Kokneses fonda norēķinu kontā (reģistrācijas numurs: 40008092535, konts LV10UNLA0050006878844, AS “SEB banka”) vai pasūtot bruģakmeni ar savu vārdu www.draugiem.lv/liktendarzs. Ziedot būs iespējams arī ar telefona “Mobilly” lietotni.