Latvijā
Sabiedrība

Likteņdārzs nekļūs par “kārtējo piespiedu maksājumu visiem” 16

“Kokneses fonda” padomes priekšsēdētājs Vilis Vītolu un fonda valdes priekšsēdētāja Valda Auziņa. Foto – Karīna Miezāja

Sabiedrībā jau tiek apspriesta ziņa, ka Saeimā iesniegts īpašs likumprojekts par Likteņdārzu, un atskan jautājumi, kāpēc tas nepieciešams, tāpēc izvaicāju Likteņdārza izveides iniciatoru sabiedrisko darbinieku “Kokneses fonda” padomes priekšsēdētāju Vili Vītolu un fonda valdes priekšsēdētāju Valdu Auziņu.

Zinām, ka Likteņdārzs top kā dāvana Latvijas valsts simtgadei. Vai jau pašā sākumā – 2005. gadā – tika domāts, ka dārzs tiks nodots valsts īpašumā?

V. Vītols: Jā, arvien ir bijusi doma, ka projekts ir tik svarīgs, ka Likteņdārzam jābūt valsts īpašumam – tāpat kā Brīvības piemineklim, kā Brāļu kapiem un daudziem citiem līdzīgiem projektiem. Vienmēr esam teikuši, ka centīsimies Likteņdārzu pabeigt kā dāvanu uz Latvijas simtgadi, diemžēl šogad dārzs vēl pilnīgi pabeigts nebūs.

V. Auziņa: Simboliski, ka “Likteņdārza likums”, kā ceram, tiks pieņemts Latvijas simtgadē. Arī fonda statūtos ierakstīts, ka ir plānots – projekts paliek valstij.

Taču fonds turpinās darboties?

Par visu, kas notiks Likteņdārzā – par būvēšanu, apsaimniekošanu utt.- turpinās gādāt fonds. Mainīsies tikai īpašumtiesības uz to zemi, kur top Likteņdārzs. No pašvaldības zeme bez atlīdzības tiks nodota valsts īpašumā Zemkopības ministrijas personā. Savukārt fondam ir apbūves tiesības un fonds ir pilnībā atbildīgs par dārza projekta īstenošanu un uzturēšanu. Arī tas tiek noteikts likumā.

Tviterī lasīju viedokli, ko paudis Kārlis Kazāks: “Es esmu atbalstījis Likteņdārzu tā radīšanas laikā, bet es nevēlos, lai tas kļūtu par kārtējo piespiedu maksājumu visiem.” Bet, ja fonds turpinās vākt līdzekļus, Likteņdārzs tomēr nebūs “kārtējais piespiedu maksājums”?

V. V. Atgriežos pie salīdzinājuma ar Brīvības pieminekli – neviens no tiem, kas ziedojis pieminekļa celtniecībai, nav uztraucies par to, ka beigās Brīvības piemineklis pieder valstij. Kamēr strādā sākotnējā Likteņdārza projekta grupa, mēs darām tā, kā iecerēts. Bet laiki mainās, cilvēki mainās, un tādēļ šādam visas tautas projektam vislabāk ir, ka tas nav privātās rokās, bet gan valsts rokās. Sācies kā sabiedrisks projekts, tas ir attīstījies tik tālu, ka redzam, valsts to novērtē un vēlas, lai tie ieguldījumi tiktu aizsargāti. Jo piešķirot īpašu statusu, ar īpašumu var darīt tikai to, kas noteikts likums.

Fonds turpinās vākt ziedojumus, lai pabeigtu Likteņdārzu. Tas ies ilgāk nekā sākumā tika domāts, jo diemžēl mūsu sabiedrībai nav daudz līdzekļu. Turklāt visaktīvākā cilvēku grupa, kas mūs atbalsta, ir tieši politiski represētie – cilvēki, kuri cietuši no padomju režīma, un viņiem varbūt ir vismazāk līdzekļu.

Mūsu sabiedrība, manuprāt, kopumā ir atsaucīga ziedotāja – gadījumos, kad jāglābj cilvēka dzīvība vai veselība, jāpalīdz slimiem bērniem…

Jā, redzam, kaut vai “Vītolu fondam”, kas atbalsta ar stipendijām jauniešus, ir daudz vieglāk strādāt nekā “Kokneses fondam”.

V. A. : Taču apmeklētāju skaits Likteņdārzā ar gadiem pieaug, turklāt arī no ārzemēm, esam uzņēmuši viesus no vairāk kā 44 valstīm. Dārzs jau ir ieguvis popularitāti pasaulē. Piemēram, nesen bija apmeklētāji pat no Ķīnas un Taivānas. Kopš 2009. gada paralēli Likteņdārza projekta īstenošanai fonds nodrošina arī apmeklētāju uzņemšanu, katru gadu sagaidot 70 000 – 100 000 apmeklētāju. Kopējais apmeklētāju skaits šobrīd ir vairāk nekā 500 000, no kuriem aptuveni 30% no viesu skaita ir bērni un jaunieši. Pēc pagājušā gada statistikas apmēram 30 procenti apmeklētāju ir jaunieši, bērni un studenti un ģimenes. Likumprojektā Likteņdārzam ir paredzēta vislabākā nākotnes perspektīva un arī vislabākā aizsardzība katram ieguldījumam. Dārzam ir unikāls finansēšanas modelis – katra lieta, katrs koks, akmens ir vai nu konkrētas personas vai cilvēku grupas ziedojums ar konkrētu nozīmi. Tādas otras vietas Latvijā nav. Esam konsultējušies arī ar Valsts kultūras pieminekļu sargātājiem, domājot, ka ar laiku Likteņdārzs iegūtu arī valsts kultūras pieminekļa statusu.

Cilvēki pieraduši, ka Latvijā ministrijas saistītas ar konkrētiem politiskiem spēkiem. Ja Likteņdārza zeme būs Zemkopības ministrijas īpašums, varbūt piemēram, uz topošo daudzfunkcionālo ēku prioritāras tiesības būs tai politiskajai partijai, no kuras tobrīd būs zemkopības ministrs?

V.V. Likumprojektā noteikts, ka valsts īpašumā ir tikai zeme, bet visas ēkas paliek “Kokneses fonda” īpašumā un apsaimniekošanā.

Mēs esam saņēmuši morālu atbalstu no visām partijām – ZZS, “Nacionālās apvienības”, “Vienotības”. Esam ļoti rūpīgi raudzījušies, lai šis projekts neizvērstos par kādas atsevišķas partijas projektu. Attiecībā par to, ka ZZS iesniegusi šo likumprojektu, jāteic – vienai partijai tas bija jādara, un ZZS izvēlējās to darīt.

V. A. Likteņdārza tapšanā iesaistījušies cilvēki ar dažādu politisko pārliecību – gan stādot kociņus, gan strādājot talkās.

Cik gatavs jau ir Likteņdārzs?

Tā izveidē ir ieguldīti 2,5 miljoni eiro, un rēķinām, ka būs vajadzīgi vēl 1,7 miljoni. Ir atlicis turpināt lielus darbus – uzbūvēt daudzfunkcionālo sabiedrisko ēku un Lielo kalnu. Ēkas celtniecībā esam tikuši līdz karkasam, un nākamais solis – jātop uz dārza pusi vērstajai stiklotajai fasādei. Lielā kalna veidošanai esam uzrunājuši Latvijas pašvaldības, un gandrīz visas ir iesaistījušās – vai nu ar savu kravu vedumu vai finansējumu. Turpināsim veidot Likteņdārza draugu aleju. Tie bruģakmeņi, kas tika iegādāti pērn Likteņdārza un “Latvijas Avīzes” kopīgajā akcijā, jau ir iebruģēti, un ikviens aicināts braukt apskatīt.

Šogad iznāks Likteņdārzam veltīta pastmarka – zīmogošana paredzēta 18. maijā, savukārt jūnijā būs Latvijas bankas Likteņdāzram veltīta monēta.

Cik pāri jau ir apprecējušies Likteņdārzā?

Kāzu rekorskaits šeit bija 2016. gadā, kad apprecējās 50 pāri.

V.V. “Kokneses fonds ir vienojies ar Latvijas galveno baznīcu tēviem, ka skaista, pietiekami liela telpa jaunajā ēkā būs ekumeniska lūgšanu kapela.

Vai kaimiņvalstīs -Lietuvā, Igaunijā – arī ir kāds līdzīgs projekts?

V. A. Igaunijas politiski represēto biedrība ir bijusi aktīva Likteņdāzra apmeklētāja, un tā pērn ierosinājusi Igaunijas valdībai, ka arī tur ir jābūt tādai piemiņas vietas. Šogad esot paredzēts netālu no Piritas izveidot simt ābeļu dārzu.

Vilis Vītols un Valda Auziņa: “Tie bruģakmeņi, kas tika iegādāti pērn Likteņdārza un “Latvijas Avīzes” kopīgajā akcijā, jau ir iebruģēti, un ikviens aicināts braukt apskatīt.”

UZZIŅA

No likumprojekta “Likteņdārza likums”

Saistītie raksti

Likteņdārzs – sabiedrības kopīgi veidota starptautiskas un nacionālas nozīmes piemiņas vieta, kuras izveides un attīstības mērķis ir apzināt, atcerēties un godināt cilvēkus, kurus totalitāro režīmu dēļ Latvija zaudēja 20.gadsimtā.

Likteņdārzu izmanto:

1) kolektīvās atmiņas uzturēšanai un ar to saistīto pasākumu norisei;
2) izglītības un kultūras pasākumiem;
3) starptautiskajā un vietējā tūrismā;
4) Likteņdārza projekta attīstīšanai nepieciešamajām darbībām;
5) ar ziedojumu piesaistīšanu saistītajām darbībām;
6) citām darbībām, kas atbilst šajā likumā noteiktajam Likteņdārza izveides mērķim.

LA.lv