Mobilā versija
Brīdinājums +10.6°C
Rolands, Rolanda, Ronalds, Erlends
Trešdiena, 18. oktobris, 2017
16. jūnijs, 2015
Drukāt

Likumi ir ne tikai jāpieņem, bet arī jāpilda. Lasītāja viedoklis par “LA” rakstu

Foto  - ShutterstockFoto - Shutterstock

Ilustratīvs foto

Pēc Ģirta Zvirbuļa raksta “Proti tikai latviešu valodu? Nederi pat par gaļas izcirtēju!” (“LA” 29. aprīlī) izlasīšanas secināju: apsveicami, ka LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikāciju studiju programmas studenti ir veikuši šādu pētījumu.

Jau pirms trīs gadiem Saeima grozīja Darba likumu, iekļaujot tajā aizliegumu darba sludinājumos prasīt kādas konkrētas svešvalodas prasmi, ja attiecīgo pienākumu veikšanai tā nav patiešām nepieciešama, taču Valsts darba inspekcija (VDI) nav novērsusi, ka šādas prasības pastāvīgi parādās darba sludinājumu portālos un arī laikrakstos. Vai tad tas nebūtu VDI tiešs pienākums, kas līdz šim nav godprātīgi pildīts. Visai nepārliecinošs, pat naivs ir rakstā minētais VDI pārstāves Lindas Matisānes teiktais, ka “… kopumā gan sūdzību par lingvistiskās diskriminācijas gadījumiem esot ļoti maz – ne vairāk kā piecas gadā (kopumā VDI gadā saņem ap 2500 iesniegumu)”. Taču esmu pārliecināts, ka šādu sūdzību ir maz tāpēc, ka darba meklētājs, jaunietis, joprojām pat nezina, ka Darba likumā ir šāds aizliegums – darba sludinājumā nepamatoti prasīt kādas konkrētas svešvalodas prasmi – un darba devēji to izmanto. Un tā joprojām darba sludinājumos līdzās latviešu valodai pieprasa arī krievu valodas zināšanas, ja jūs vēlaties kļūt par pavāru, galdnieku vai pat auto mazgātāju, sētnieku, istabeni.

Tiesa, Darba likumā, lai nebūtu pārpratumu, vēl vajadzētu precizēt, kādos gadījumos svešvalodu prasmes ir “pamatoti nepieciešamas”, un, manuprāt, šādus papildinājumus varētu sagatavot un iesniegt Saeimā Nacionālā apvienība “Visu Latvijai” – TB/LNNK kā grozījumu Darba likumā autori, nevis organizēt iedzīvotāju aptauju.

Pirms trīs gadiem, rosinot attiecīgo grozījumu pieņemšanu Darba likumā, toreizējā Saeimas cilvēktiesību komisijas vadītāja Ināra Mūrniece uzsvēra, ka: “Šie grozījumi novērstu divvalodību lielākajās pilsētās un neliktu jauniešiem, kuri skolās krievu valodu nav apguvuši, izbraukt no valsts.”

Tātad, pateicoties tieši nacionāļu lielajām pūlēm un cīņai pret darba devējiem, kas aicināja deputātus nepieņemt šādus grozījumus, tie tika pieņemti. Taču aizmirsta tika vienkārša patiesība, ka nepieciešamie likumi un to grozījumi ne tikai jāpieņem, bet arī nemitīgi jāseko to ieviešanai un ievērošanai. VDI šo pienākumu līdz šim nav pildījusi vai pildījusi vāji!

Interesanti, kas VDI būtu sakāms, piemēram, par sludinājumu laikrakstā “Neatkarīgā”, kurā Jūrmalas viesnīca “Elīna” piedāvā darbu istabenei ar krievu un angļu valodas zināšanām. Tātad valsts valodas zināšanas šajā viesnīcā nav pieprasītas!

Interesanti, kādēļ istabenei nepieciešamas svešvalodu zināšanas?

Pievienot komentāru

Franks Gordons: Iegansts raganu medībām (20)Paziņo deviņus paņēmienus, ar kuriem ASV apdraudot Krievijas suverenitāti.
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Pirms aiziešanas atslēdziet elektrību koģenerācijas stacijām!

Ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam, kurš pagājšnedēļ paziņoja, ka pametīs darbu valdībā, lai  vadītu “Vienotības” Saeimas frakciju, pēc šīs svētdienas TV3 raidījuma “Nekā Personīga” jāķeras pie vēl kāda grūta darba.

TV raidījumā izskanēja bažas, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā. Raidījums atklājis vairākus uzņēmumus, kuri nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS “Sadales tīkls” testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Ja šie uzņēmumi sāks darbu un izmantos iespēju elektrību tirgot par paaugstināto cenu, patērētājiem tas izmaksās līdz 100 miljoniem eiro obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumos nākamajos 10 gados. Ministrs uzdevis Ekonomikas ministrijas kontroles grupai ar ekspertiem nekavējoties veikt pārbaudes. Tāpat pārbaudi uzdots veikt SIA “Rīgas enerģija” apjomīgajā koģenerācijas stacijā Vestienas ielā 2, Rīgā. Šis uzņēmums saistīts ar uzņēmēju Māri Martinsonu. “Nekā Personīga” esot zināms, ka šī stacija nav nodota ekspluatācijā, un ir aizdomas, ka pārbaudes tests varētu nebūt noticis godīgi.

Arī Ministru prezidents Māris Kučinskis uzdevis ministram sadarbībā ar Iekšlietu ministriju nekavējoties veikt pārbaudes. Līdz šā gada 30. oktobrim jāziņo par plānoto rīcību un nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (3)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Laima Geikina: Vai mēs vēlamies pārmaiņas izglītībā? (17)"Kurš no jums ir bez grēka, lai pirmais met akmeni uz viņu!" (Jņ 8:7)
Draugiem Facebook Twitter Google+