Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Piektdiena, 9. decembris, 2016
16. jūnijs, 2015
Drukāt

Likumi ir ne tikai jāpieņem, bet arī jāpilda. Lasītāja viedoklis par “LA” rakstu

Foto  - ShutterstockFoto - Shutterstock

Ilustratīvs foto

Pēc Ģirta Zvirbuļa raksta “Proti tikai latviešu valodu? Nederi pat par gaļas izcirtēju!” (“LA” 29. aprīlī) izlasīšanas secināju: apsveicami, ka LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikāciju studiju programmas studenti ir veikuši šādu pētījumu.

Jau pirms trīs gadiem Saeima grozīja Darba likumu, iekļaujot tajā aizliegumu darba sludinājumos prasīt kādas konkrētas svešvalodas prasmi, ja attiecīgo pienākumu veikšanai tā nav patiešām nepieciešama, taču Valsts darba inspekcija (VDI) nav novērsusi, ka šādas prasības pastāvīgi parādās darba sludinājumu portālos un arī laikrakstos. Vai tad tas nebūtu VDI tiešs pienākums, kas līdz šim nav godprātīgi pildīts. Visai nepārliecinošs, pat naivs ir rakstā minētais VDI pārstāves Lindas Matisānes teiktais, ka “… kopumā gan sūdzību par lingvistiskās diskriminācijas gadījumiem esot ļoti maz – ne vairāk kā piecas gadā (kopumā VDI gadā saņem ap 2500 iesniegumu)”. Taču esmu pārliecināts, ka šādu sūdzību ir maz tāpēc, ka darba meklētājs, jaunietis, joprojām pat nezina, ka Darba likumā ir šāds aizliegums – darba sludinājumā nepamatoti prasīt kādas konkrētas svešvalodas prasmi – un darba devēji to izmanto. Un tā joprojām darba sludinājumos līdzās latviešu valodai pieprasa arī krievu valodas zināšanas, ja jūs vēlaties kļūt par pavāru, galdnieku vai pat auto mazgātāju, sētnieku, istabeni.

Tiesa, Darba likumā, lai nebūtu pārpratumu, vēl vajadzētu precizēt, kādos gadījumos svešvalodu prasmes ir “pamatoti nepieciešamas”, un, manuprāt, šādus papildinājumus varētu sagatavot un iesniegt Saeimā Nacionālā apvienība “Visu Latvijai” – TB/LNNK kā grozījumu Darba likumā autori, nevis organizēt iedzīvotāju aptauju.

Pirms trīs gadiem, rosinot attiecīgo grozījumu pieņemšanu Darba likumā, toreizējā Saeimas cilvēktiesību komisijas vadītāja Ināra Mūrniece uzsvēra, ka: “Šie grozījumi novērstu divvalodību lielākajās pilsētās un neliktu jauniešiem, kuri skolās krievu valodu nav apguvuši, izbraukt no valsts.”

Tātad, pateicoties tieši nacionāļu lielajām pūlēm un cīņai pret darba devējiem, kas aicināja deputātus nepieņemt šādus grozījumus, tie tika pieņemti. Taču aizmirsta tika vienkārša patiesība, ka nepieciešamie likumi un to grozījumi ne tikai jāpieņem, bet arī nemitīgi jāseko to ieviešanai un ievērošanai. VDI šo pienākumu līdz šim nav pildījusi vai pildījusi vāji!

Interesanti, kas VDI būtu sakāms, piemēram, par sludinājumu laikrakstā “Neatkarīgā”, kurā Jūrmalas viesnīca “Elīna” piedāvā darbu istabenei ar krievu un angļu valodas zināšanām. Tātad valsts valodas zināšanas šajā viesnīcā nav pieprasītas!

Interesanti, kādēļ istabenei nepieciešamas svešvalodu zināšanas?

Pievienot komentāru

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Tu nonāksi ellē!

Šonedēļ Latvijā ļoti mainīgi laika apstākļi, kad sals mijas ar atkusni un sniegs ar lietu.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (43)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+