Likumīgais medījums. Neiedomājami nežēlīgi un nesodīti amerikāņu eksperimenti ar cilvēkiem 8
Prāta kontrole un vardarbība pret bērniem
Autors – Vilnis Ābele
Pēdējā laikā aizvien biežāk atklātībā parādās dažādi fakti par to, kā savulaik ASV militāristi un specdienesti ar vistiešāko savas valdības atbalstu veikuši (un, visdrīzāk, turpina veikt arī mūsdienās) visnotaļ šaušalīgus eksperimentus ar dzīviem cilvēkiem, galvenokārt kareivjiem un mierīgajiem gan citu valstu, gan saviem iedzīvotājiem, viņus par to pat neinformējot. Lūk, daži šādi gadījumi.
ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) speciālais projekts MK–ULTRA ārstam Donaldam Evenam Kemeronam maksāja par īpašu slepeno papildu projektu “Apakšprojekts 68”, kas bija veltīts eksperimentiem ar vielām, kuras spēj mainīt psihi. Galvenais projekta mērķis bija apziņu ietekmējošu un kontrolējošu metožu aprobēšana un šīs metodes spēja izvilināt informāciju no indivīdiem, kuri pretojas šim procesam.
Savu eksperimentu veikšanai Kemerons izvēlējās pacientus, kuri bija uzņemti viņa vadītajā Allena Memoriālajā institūtā Monreālā Kanādā, un veica ar viņiem īpašu “terapiju”. Šos pacientus uzņēma galvenokārt ar diagnozi bipolārā depresija un paaugstināts jūtīgums. Nozīmētā ārstēšana pacientiem pilnībā mainīja dzīvi, un tā kļuva vienkārši šausmīga.
Algas saņemšanas no CIP laikā (1957–1964) Kemerons veica elektrošoka terapiju ar jaudu, kas vismaz 30 līdz 40 reizes pārsniedza normālo. Viņš savus pacientus ieveda farmakoloģiskajā komā uz vairākiem mēnešiem un atskaņoja ierakstus ar primitīviem apgalvojumiem vai vienkārši dažādiem trokšņiem, kas visu laiku nepārtraukti atkārtojās. Viņa eksperimentu upuri aizmirsa, kā jārunā, kas ir viņu vecāki, un vispār sāka ciest smagas formas amnēziju. Turklāt tas viss notika ar Kanādas iedzīvotājiem, jo CIP nevēlējās riskēt ar saviem pavalstniekiem amerikāņiem.
Lai projekts varētu turpināt saņemt finansējumu, Kemerons sāka arī eksperimentu sēriju ar bērniem, turklāt vienā reizē pat piespieda kādu bērnu nodarboties ar seksu ar kādu augsta ranga valdības ierēdni, to visu nofilmējot. Proti, Kemerons un virkne citu atbildīgu projekta MK–ULTRA darbinieku bija gatavi šantažēt varas iestādes, lai tikai katru gadu turpinātu saņemt finansējumu saviem eksperimentiem.
