Mobilā versija
Brīdinājums +12.6°C
Vanda, Veneranda, Venija
Sestdiena, 23. septembris, 2017
28. septembris, 2015
Drukāt

Vai pašvaldībās paaugstinās algas sakarā ar valstī vidējās algas pieaugumu? (1)

Foto: shutterstock.comFoto: shutterstock.com

Laikā, kad sabiedrībā valda ienākumu nevienlīdzība un satraukums par daudzu nozaru nesakārtotību, vieni politiķi uzstāj, ka valsts augstākajām amatpersonām un Saeimas deputātiem algas jāpalielina, kā tas noteikts likumā, otri – ­ka jāiesaldē. Bet kā būs pašvaldībās?

 

Maruta Plivda, Preiļu novada domes priekšsēdētāja: “Viens likums – viena taisnība visiem. Vai tā ir? Valsts augstām amatpersonām un Saeimas deputātiem nākamgad automātiski palielināsies algas, jo vidējā alga valstī kļuvusi augstāka. Viņiem acīmredzot nesāp, ka valstī daudz kas nav sakārtots. Koeficients ir noteikts, aritmētiski pareizina, un viss. Bet mēs pašvaldībās nevaram tā vienkārši aritmētiski sarēķināt sev algas pieaugumu, mums ir jārēķinās ar to, ka ir ļoti daudz vajadzību, ka pensionāriem nāks klāt tikai daži eiro, nevis 157 kā Saeimas deputātiem. Vai viņiem tur augšā ne ar ko nav jārēķinās? Lemjot par algām, valstī par pamatu vajadzētu ņemt nevis vidējās algas palielināšanos, bet gan to, vai dzīve ir kļuvusi labāka. Mēs sakām, ka ne. Vai tad no labas dzīves skolotāji gatavojas streikot? Medicīnas sakārtošanā arī nekas nespīd. Mēs novadā priecāsimies, ja nākamā gada pašvaldības budžets sanāks šā gada līmenī. Šādos apstākļos, ja arī varēsim algām kaut ko atļauties, tas būs ļoti minimāli. Atalgojuma dēļ labus darbiniekus grūti noturēt.”

 

Jānis Baiks, Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs: “Sagaidīsim valsts budžetu, savu budžetu, tad arī vērtēsim. Iesaldēt, neiesaldēt – tas tagad tāds politisks jautājums. Patiesībā jāsakārto algu sistēma. Viss rodas no tā, ar ko salīdzinām un kā salīdzinām. Eiropas Savienībā mūsu premjera alga ir viszemākā. Mēs visi zinām trakumus Grieķijā, bet pērn Cipra gada alga bija vairāk nekā trīs reizes lielāka par mūsu premjeres nopelnīto.”

 

Jānis Dimitrijevs, Viesītes novada domes priekšsēdētājs: “No tā, ko man kā pašvaldības vadītājam atļauj likums, saņemu ne vairāk par 50 procentiem. Bet laikam par to nav jābrīnās. Lasu Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, kurā ir divējādi nosacījumi. Valsts augstākajām amatpersonām un Saeimas deputātiem ir noteikti konkrēti koeficienti algu pieauguma aprēķināšanai, piemēram, Ministru prezidentam un Valsts kontrolierim tas ir 4,05, ministriem – 3,648, tiesībsargam – 3,41, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam – 3,32, Saeimas deputātiem – 3,2. Turpretī pašvaldību cilvēkiem koeficients patiesībā ir nenoteikts skaitlis, jo tam priekšā ir vārdiņš “līdz”; pašvaldības domes priekšsēdētājam līdz 3,64, vietniekam – līdz 3,2, komitejas priekšsēdētājam – līdz 2,55, deputātam – līdz 1,2. Tātad likums vieniem nosaka stingru koeficientu, bet otriem – tikai koeficienta griestus. Likums pašvaldībām gan atļauj, bet dzīve – liedz. Būtu tikai godīgi, ja arī Saeimai dzīve liegtu. Pašvaldībā skatīsimies nākamā gada budžeta iespējas, bet jau tagad varu pateikt, ka diezin vai spēsim algām ko pielikt.”

 

Aivars Lācarus, Talsu novada domes priekšsēdētājs: “Alga vispirms ir jānopelna, par pamatu pieauguma noteikšanai vajadzētu ņemt nevis vidējo algu, bet gan kopprodukta pieaugumu. Diemžēl šādā virzienā neviens nav strādājis. Talsu novada ekonomiskā situācija neko labu mums nesola.”

 

Vilnis Špats, Cesvaines novada domes priekšsēdētājs: “Piekrītu Valsts prezidentam Vējonim, ka algu paaugstināšana šajā brīdī būtu jāiesaldē, solidarizējoties ar to sabiedrības daļu, kurai darba samaksas pieauguma nebūs. Mēs pašvaldībā ar humoru sakām – nevar vienlaikus celt gan algu, gan birokrātijas papīru plūdu līmeni, mums jau vairs nav laika normālai strādāšanai.”

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Šie viņu likumi ir jāmaina un ”jāpiesaista” minimālai algai ( ko paši arī nosaka!!) vidējā alga ..nav viņu nopelns!! Viņiem indeksē ar 3,2, bet pensijas ar 1,0158 !! “viens likums” visiem!!?? Tauta ievēl, bet aldziņas viņi paši sev izrēķina!!

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Par godu mūsu vētrainajai naktij!

Nesen Karību jūras salā plosījās viesuļvētra “Irma”, kurai drīz Atlantijas okeānā sekoja viesuļvētra “Marija”. Savukārt Eiropā, tajā skaitā Latvijā, lielu lietu un vēju atnesa ciklons, kam dots vārds “Tomass”. Kā dabas stihijām tiek piešķirti vārdi? LTV laika ziņu redaktors Toms Bricis raksta: “Tropisko vētru vārdi ir zināmi jau uz priekšu. ASV Nacionālā okeāna un atmosfēras pārvalde (NOAA) ir izveidojusi sešus sarakstus, kuros ir gan sieviešu, gan vīriešu vārdi alfabētiskā secībā. Tādējādi vētru nosaukumi ik sešus gadus atkārtojas. Dažkārt vienā viesuļvētru sezonā izveidojas tik daudz tropisko vētru, ka sarakstā aptrūkstas vārdu. Tad vētrām nosaukuma vietā piešķir grieķu alfabēta burtu – Alfa, Beta, Gamma.”

Vai partijām jāpalielina valsts budžeta finansējums?
Agris Liepiņš: Nepilsoņu lamatas (36)Pilsonības jautājumi ir līdzvērtīgi valsts teritoriālās neaizskaramības jautājumiem!
Egils Līcītis: Stunda situsi, saraksts slēgtsGads līdz 13. Saeimas vēlēšanām – jaunas partijas pieteikties vairs nevarēs
Rita Našeniece: Impērijas brīvprātīgie palīgi (91)Piederību valstij nenodrošina uztiepti papīri. To nodrošina audzināšana.
Draugiem Facebook Twitter Google+