Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
13. maijs, 2014
Drukāt

Saeimas Vēlēšanu likums novecojis, bet vai vēl lietojams? (9)

Foto - LETAFoto - LETA

Saeimas Vēlēšanu likums ir novecojis un neatbilst mūsdienu situācijai. Šādu secinājumu var izdarīt pēc vakar parlamentā rīkotās diskusijas par Vēlēšanu likuma tēmu.

Viens no būtiskākajiem trūkumiem Vēlēšanu likumā ir kolīzija ar personas apliecību jeb tā saukto identifikācijas karšu ieviešanu. Pēc sākotnējās koncepcijas, tās tika ieviestas kā pilnīgs aizvietotājs pasei. Taču tā nav gluži taisnība – vēlēšanās, referendumos un parakstu vākšanas kampaņās ID kartes nav derīgas, jo tajās gluži nav iespējams iespiest zīmogu par piedalīšanos, lai nodrošinātu, ka persona nenobalso vairākas reizes. Pēc pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem, pašlaik Latvijā ir 24 063 cilvēki, kuri izvēlējušies saņemt tikai ID karti un kuriem pases nav. Turklāt viņu skaits turpina pieaugt, un, pēc PMLP prognozēm, līdz oktobrī gaidāmajām vēlēšanām bez pases varētu būt 28 tūkstoši cilvēku.

Deputāti un pieaicinātie eksperti bija vienisprātis – vislabākais risinājums šai problēmai būtu vēlētāju reģistra ieviešana. Daži diskusijas dalībnieki sprieda, ka vēlētājs nebūtu piesaistīts konkrētam iecirknim, ja reģistrs būtu pieejams tiešsaistē internetā. Taču iespējamo viltojumu dēļ pret šādu risinājumu daļa deputātu un klātesošie eksperti bija skeptiski. Toties pilnā nopietnībā tika apspriests cits risinājums, kas vairāk raksturīgs trešās pasaules valstīm, – nobalsojušo vēlētāju iezīmēšana ar “neredzamo tinti”.

Otra sasāpējusi problēma likumā, ko Saeima ilgstoši nespēj atrisināt, ir ārvalstīs atrodošos vēlētāju ierobežotās iespējas piedalīties. Pašlaik viņi var nobalsot tikai par Rīgas vēlēšanu apgabalu. Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka viņiem jādod iespējas balsot arī par citiem apgabaliem, bet domas dalījās jautājumā, kā viņus sadalīt – pēc pēdējās dzīvesvietas Latvijā vai arī ļaut viņiem pašiem izvēlēties apgabalu.

Treškārt, diskusijā tika vērsta uzmanība uz sabiedrības tradicionāli zemo uzticēšanos Saeimai. Deputāts Valdis Liepiņš (RP) to saistīja ar mandātu ziņā pārāk lielajiem Latvijas vēlēšanu apgabaliem un ierosināja pašreizējos piecus apgabalus sašķelt 13 mazākos. Viņaprāt, mazākā apgabalā deputāts būtu tuvāks vēlētājiem. Pret to iebilda Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāvis Ritvars Eglājs, norādot, ka Nīderlandē visus 150 pārstāvjus izvērtē vienā apgabalā, bet uzticamība ir daudz labāka. “Galu galā cilvēki izvēlas tos priekšstāvjus, kas viņiem tuvāki pēc uzskatiem, nevis pēc dzīvesvietas,” uzsvēra Eglājs.

Diskusijā gūtās atziņas gan likumprojekta formā tik drīz nepārvērtīsies. “Līdz rudenī gaidāmajām vēlēšanām mēs Vēlēšanu likumu neatvērsim, bet daļa no pašreizējiem deputātiem noteikti tiks ievēlēta arī nākamajā sasaukumā. Tāpēc mūsu galvenais uzdevums šodien bija apmācīt kolēģus par šā likuma problēmām,” man pastāstīja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājs Sergejs Dolgopolovs.

Saeimas Vēlēšanu likumam veltīto diskusiju rīkoja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Bez deputātiem tajā piedalījās arī profesors Juris Borzovs, profesors Aivars Endziņš, pētījumu centra “SKDS” vadītājs Arnis Kaktiņš, zvērināts advokāts Linards Muciņš, politologs Veiko Spolītis un zvērināta advokāte Viola Supe.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Varam gudri parunāt, pareizas un valstij svarīgas tēzes izvirzīt, un tas ir arī viss. Valdošais gals pat netaisās šais tekstiņos ieklausīties. Ir pienācis laiks rīkoties. Jāizbeidz Latvijas iedzīvotājus dalīt krievos un latviešos, peļņā braucējos un mājās palicējos. Jo vairāk mūs sadala, jo augšai vieglāk manipulēt ar mums. Ir visiem jāpiedalās vēlēšanās un jānovēl ar tukšām aploksnēm. Tikai tā ir iespējams valdošās mafijas partijas atsviest no siles, jo viņiem pilnīgi vienalga kura partija uzvarēs, visas tās dejos pēc vienas stabules meldiņa.

  2. Pietiek putrot! Saeimas deputātiem vēlēšanu starplaikā jāatskaitās saviem vēlētājiem un ir jābūt atsaucāmiem! Mažoritāro vēlēšanu un progresīvo nodokļu sistēmu kā Francijā,Slovēnijā,Itālijā,Spānijā,Lielbritānijā,ASV,Kanādā un pat divpadsmit Karību jūras banānu republikās,kurām mēs tagad finansiāli palīdzēsim! Partiju monopolam vēlēšanu sarakstu sastādīšanā jāpieliek punkts!

  3. Pie tam tur piedalījušies juristi, kuriem arī laikam liekas, jeb uzdevums, visu sakārtot ne par labu tautai. It kā vairs pie mums Pie tam tur piedalījušies juristi, kuriem arī laikam liekas, jeb uzdevums, visu sakārtot ne par labu tautai. It kā vairs pie mums nebūtu tautas vara, bet partiju vara un tiesības tikai tām tikt izvirzītām.nebūtu tautas vara, bet partiju vara un tPie tam tur piedalījušies juristi, kuriem arī laikam liekas, jeb uzdevums, visu sakārtot ne par labu tautai. It kā vairs pie mums nebūtu tautas vara, bet partiju vara un tiesības tikai tām tikt izvirzītām.iesības tikai tām tikt izvirzītām.

    • Ja klausīšos juristus, tad kā ar dakteru padomiem un žurnāliem – rīt jau bēres, bet es vēl dzīvs un rakstu komentārus. Ar juristiem ir tā – to lietu saputrot un tā ka atriināt vairs nevar…

  4. Galveno – tā “vēlēšanu likuma” neatbilstību Satversmei PROTAMS, ka pat nepieminēja, it kā ar to viss būtu kārtībā. Pie tam tur piedalījušies juristi, kuriem arī laikam liekas, jeb uzdevums, visu sakārtot ne par labu tautai. It kā vairs pie mums nebūtu tautas vara, bet partiju vara un tiesības tikai tām tikt izvirzītām.
    Un kamēr tā būs, tikmēr pie mums pat smakas no demokrātijas nebūs, ar visu no tā izrietošo.
    Pie tam, par nožēlu visai Latvijai, izskatās ka visu partiju kopējam saimniekam joprojām riebj, ka mēs esam no padonju impērijas atdalījušies, un turpina par to mūs sodīt, pierādīt, ka nevis tie ir slikti, bet slikta it kā ir ES.

  5. Simts gudrie tikai spriedelē par lietām, kurās neko nesaprot. Jau sen ir programmatūra piējama, kas vēlēšanu elektronisku veikšanu atļauj ieviest ar pietiekošu drošības līmeni. Paprasiet jebkuram RTU otrkursniekam.

  6. Eiroskeptiķis Normunds Grostiņš ir iesniedzis Saeimā 14 000 manabalss parakstu par PVN samazināšanu pārtikai. Vārds saeimas deputātiem. Un – Grostiņu pēc Skandināvijas parauga uz Eiroparlamentu! 10. saraksts!

  7. VĒLĒT VĒLĒŠANU APGABALOS. TAD ES VARĒTU SATIKT SAVU DEPUTĀTU UN PAVAICĀT PAR PREZIDENTA VĒLĒŠANU VEIKALU UN VĒL UN VĒL. PĒC VĒLĒŠANĀM DZĪVU DEPUTĀTU NĒESMU SATICIS- TIEM NAV LAIKA – JĀKĀRTO PAREX NAUDIŅAS UN VĒL n DARĪJUMI. JA APGABALĀ – TAD GAN NĀKSIES BRAUKT UN STĀSTĪT PAT SAVIEM LABAJIEM DARBIEM UN PAR NEDARBIE JAUTĀŠU = TĀPĒC JAU APGABALUS NEGRIB. JA SLIKTI UZVEDĪSIES, VARĒŠU VĀK PARAKSTUS ATLAIŠANAI… tAS IR KĀ SENĀK SKOLAS BĒRNAM – SLIKTI UZVEDIES – AIZ AUSS, VAI PA PIRKSTIEM AR LINEĀLU – UN PALĪDZ.

  8. Pašreizējais Vēlēšanu likums ir politiska afēra!
    Pieskaršos tikai atsevišķiem pašreizējā Vēlēšanu likuma momentiem. Dažs labs aicina grozīt esošo Vēlēšanu likumu, kas it kā došot iespējas ievēlēt kristāltīros, jaunus un labus deputātus. Protams, vēlēšanu likumam ir milzīga nozīme, ja tajā tiks novērstas esošās viltības un iespējas krāpt vēlētājus, ja likums nebūs jālasa starp rindām un to varēs saprast katrs vēlētājs.
    Tomēr nav ne mazākās pārliecības, ka esošās partiju Saeimas grozīs un pieņems tādu Vēlēšanu likumu, kādu vēlas tauta, tādēļ uzskatu, ka visas pūles ir jāvelta tam, lai izietu uz referendumu ar 1925.gadā izsludināto vēlēšanu likumu.
    Pašlaik vai katrs otrais izvirza dilemmu – ko likt vietā. Jāatzīst, ka attīrīt personības “kristāltīrajos” un meklēt kaut kādus mistiskus, pēc gadiem jaunus vai sabiedrībā spilgtas personības, populārus cilvēkus, „pilnīgi citus cilvēkus“ – tas ir “25. kadrs”, nozombēšanās.
    Populāri un godīgi cilvēki ir tepat tuvumā, loti daudzi ir labi pazīstami un zināmi, bet viņi nevēlas izbaudīt to zemisko attieksmi un nomelnošanu, kas tiek vērsta pret katru, kurš mēģina kritizēt varu, iet politikā, lai nomainītu esošo varu. Kā tik kāds parādās sabiedrībā un izsakās pret esošo varu, tā tūlīt pār viņa personību nāk gūzma dubļu vai vienkārši nereti lamu vārdi, pat apsaukā ar jaunvārdu „nelietis“ vai tml. Tādu „sutu“ saņem arī Reformu partija, it kā tā būtu pasaules ļaunums. Tas ir vienīgi tādēļ, ka ar Rīkojumu Nr.2 tika nolaists Damokla zobens un iedragāta netīrās naudas plūsma reklāmām, labajās un kreisajās kabatās. Reformu partija, manuprāt, nekur nav sakompromitējusies un nekādu ļaunumu nav atnesusi, bet to nomelno. Vai kāds apdomājās, kādēļ? Viegli saprast – iestājās pret oligarhiju un alkatību.
    Daži grib, lai kāds sameklētu kādu vienu varoņi, jaunu “Kārli Ulmani“, kurš vestu tautu stiklā kalnā. Neder! Ko tad mēs gribam? Un tādējādi, it kā aicinot meklēt citus un vai vadoņus, samērā daudzi ir ieciklējušies, uzrāvušies uz „himnas“ – „nav ko likt vietā“, ka it kā tos citus no 2 miljoniem tautas nevar atrast, proti, notiek iegalvošana un vedināšana uz domu, ka lai paliek „vecie vadoņi“, JŪRMALGEITAS tipa pārvalde (lasi: šie ir vienīgie un mūžīgie valdnieki, darītāji, visi citi populisti).
    “Jaunie” – manā skatījumā, tie ir – citas partijas, kuras nav bijušas pie varas. Arī šo partiju noliegšana mūs ieved zem tās pašas himnas, ka nav ko likt vietā. Nemetīsim viņus “zemē” un nemeklēsim kristāltīros, jo tādi vēl nav dzimuši.
    Pašlaik, lai uzturētu minēto oranžā laika himnu – NAV PAR KO BALSOT, ir parādījusies jauna polittehnologija – kritizēt varu, parādīt, ka mēs esam „savējie“, bet beigās, it kā nemanot, tiek nomelnotas pretinieku personības, sakot, ka ar tiem gan kopā iet nevar, tie būs vēl ļaunāki, ka no ļaunuma jāizvēlas „mazākais ļaunums“.

    Šajā sakarā kāds komentētājs internetā raksta: „Es nebalsošu ne par vienu no partijām, ne par vienu, kurā būs kāds no līdzšinējo partiju darboņiem, arī bijušais. Jānāk pilnīgi CITIEM CILVĒKIEM!! Bet līdzšinējie gesheft meister ir jātiesā!
    Izrakstīsim Saeimas deputātus un ministrus no ārvalstīm? Izraksim no zemes? Lai tad nosauc šis gudrinieks jaunas simt „gudrās galvas“, lai liek vietā savējos.

    Neiet balsot – tas ir strupceļš, visbīstamākā vēlētāja rīcība. Ja gribi realizēt savas kā vēlētāja vienīgās tiesības, ko sauc par iespēju vai demokrātiju, nedrīkst varai ļaut „iesūnot“. Šajā gadījumā ir jābalso par partijām, kuras nav bijušas pie varas.

    Jāapzinās, ka balsošana notiek par partijām, nevis personībām. Katrā jaunā partijā, kas piedalās vēlēšanās, ir atlasīta pietiekami stipra, zinoša cilvēku grupa.
    Vēlēšanu likuma(+) – PLUSU likšana vai (-) – svītrošana – krāpšana, pelei siers slazdā.
    Tās ir Vēlēšanu likuma sakas tautai, kā vēlētāju ievilināt nobalsot par nevēlamu partiju.
    Galvenais, ka PLUSU un MĪNUSU bīstamību neapzinās un nesaprot vairākums vēlētāju.

    Savulaik, pirms 9.Saeimas vēlēšanām kāda politoloģe, nesaukšu vārdā, iespējams, neapzināti un nesaprotot, ko tas nozīmē, Latvijas Radio uzrunāja vēlētājus un aicināja apmēram tā: visās partijās ir labi cilvēki, svītrojiet “sliktos”, lieciet plusus “labajiem”(piekrītu, bet… ja tā, lai šie „labie“ deputātu kandidāti mūk projām no sliktajām partijām).
    Tāpat dzirdējām Krustpunktā kādu ievērojamu juristi, kura zombēja tautu, vēlētājus, ka it kā vēlētājiem dota iespēja izvēlēties ar „plusiņiem“ un „mīnusiem“. Tie ir ļoti viltīgi un lieli meli.
    Tas ir tas pats, kā tas, ka varas vadoņi aicināja: lieciet naudu Bankā Baltija un dabūsiet lielos procentus un iegūsiet… Tā bija bedre bezdibeņa malā un tas pats ar PLUSIEM un MĪNUSIEM. Šo dāmu aicinājums ir kā PELEI SIERS slazdā (Ingrīda Ūdre lielījās (bija citāts LA): mani svītrojāt un ievēlējāt Saeimā ZZS, ha, ha, citādi nebūtu tikuši. Un painteresējieties, kādus amatus ieņem šie izbalsotie un kādas viņiem algas.
    Arī 5 % barjera ir provokatīva un negodīga, nedemokrātiska, jo tās deputātu vietas, balsis, kuras nobalsoja par partiju, kura neieguva virs 5 % vēlētāju atbalstu, tiek sadalītas uz tiem, kuri ieguva 5 % un vairāk. Es neesmu balsojis par tām partijā un nevēlos, lai tās gūtu manu atbalstu, manu balsi atdot man nevēlamai partijai. Tā ir politiska laupīšana, manas kā vēlētāja gribas piesavināšana, politiska pilnā vārda nozīmē.
    Arī vēlēšanu reformas jurists TV raidījumā “Kas notiek Latvijā” pierādīja un skaidroja, ka puse deputātu, liekas, Vidzemes apgabalā, ir Saeimā, kuri tika izsvītroti, faktiski – izbalsoti (tu, svītrojot SLIKTOS, iekriti un nobalsoji par nevēlamo partiju).
    Iegaumē, ka nobalsot „pret“ kādu partiju vai izsvītrot deputātu kandidātu no saraksta nav dota iespēja, jo likums viltīgi to neļauj. Tu, balsojot it kā pret kādu personu, SVĪTROJOT to, tu nobalsoji par šo partiju, kurā šī persona sastāv. Nu un kas no tā slikts partijai, ja kādu no saraksta augšas pabīdīji zemāk, ka tik nobalsoji par šo tev nevēlamo partiju.
    PRET kādu partiju var nobalsot netiešā veidā, tikai balsojot par citu partiju, kurā nav Saeimā „aizgulējušos“ bijušo deputātu.
    Ir jājautā, atvainojiet, vai mums nepielec, ka, kuras partijas listi iemeti urnā, par to partiju esi nobalsojis.
    Piemēram, 100% vēlētāju nobalsoja par kādu partiju un visi visus kandidātus 100 % pēc kārtas izsvītroja un urnā iemeta šīs, visu izsvītroto deputātu kandidātu partijas listi un visi izsvītrotie pēc saraksta būs ievēlēti Saeimā. Vai ir jēga svītrošanai, jo tik un tā valdīs šī partija, kuras kandidātus nežēlīgi svītroji, it kā vēlēdamies izbalsot vai nobalsot pret?
    Ļoti žēl, ka mēs palaikam esam nedomājoši un nevēlamies paanalizēt, par ko un kā balsojam, kaut gan visbiežāk šādu likumā it kā netieši iestrādāto afēru cilvēkiem gandrīz neiespējami uztvert, ieraudzīt. Daudzas normas ir jālasa starp rindām, tāpat kā tas, ka 100 Saeimas locekļus var ievēlēt pat tikai viens vēlētājs un vēlēšanas ir notikušas, kaut likumā tas nav minēts.
    Ja jau dota iespēja svītrot, tad vismazākais būtu bijusi nepieciešama norma, kura nosaka, ka deputāta kandidāts, kurš saņēmis vairāk par pusi svītrojumu salīdzinājumā ar kopējo punktu skaitu, ko viņš saņēmis, tiek svītrots no saraksta un deputātos nekad netiek pielaists. Turklāt, ja partija kopā par visiem deputātu kandidātu sarakstiem saņēmusi mazāk par 50 % pozitīvo punktu, varbūt pat vispār šī partija zaudē iespējas iegūt deputātu vietas vai zaudē iespēju iekļūt deputātos no rezerves soliņa.
    Jāsaprot, ka likumā taču nav dota iespējas izsvītrot un izslēgt no vēlēšanu listes deputāta kandidātu, bet tikai pabīdīt uz leju vai augšu, tādēļ šī procedūra ar ( +) un (– ) likšanu derētu balsošanai vienīgi partijas sapulcē, lai noteiktu kārtas numuru sarakstā, nevis vēlēšanās.

    Diemžēl, kā redzam, to nesaprot vairākums balsotāju, nesaprot partijas, nesaprot normāli, zinoši cilvēki un šeit, šim manam viedoklim būs ļoti daudz noliedzēju. Jāsaprot, ka „noķert zivi“ var tikai tad, kad ir izvēlēta pareiza, vilinoša ēsma un šī ēsma ir – aicinājums likt plusus vai svītrot.
    Kādēļ tauta nesaprot PLUSU un MĪNUSU bīstamību? Proti, vēlēšanu likumā iestrādāti ļoti viltīgi, bet it kā „ļoti vajadzīgi“ kritēriji, šie PLUSI (+) un MĪNUSI (-) – svītrošana. Tas ir visļaunākais, ko likumdevēji mūsu apstākļos varēja izdomāt vēlētājam. Vai ir slikti, ja es saviem paziņām vai sapulcē palūdzu ielikt man „plusiņu“ un tos, kuri sarakstā pirms manis, izsvītrot?

    Ceru, ka ir parādīts skaidri, ka Vēlēšanu likuma PLUSI un MĪNUSI un tādā veidā „labo“ cilvēku meklēšana ir tautas krāpšana, provokācija.
    Kā pelei siers ir arī nacionālā naida kurināšana pirms vēlēšanām, bet tā jau cita tēma.
    Tātad nonākam pie slēdziena, ka ieviest demokrātiskas vēlēšanas un likvidēt partiju monopolu var tikai 1925.gada 9.jūnijā izsludinātais Vēlēšanu likums. Uz to būtu jāiet caur tautas referendumu, lai cik nedemokrātisks un smags šis referendums tiek noteikts ar likumu. Neviena partija nav ieinteresēta tautai atdot varu partiju vietā, kur 100 pilsoņi var izvirzīt savu deputātu kandidātu, izsvītrot kādu un pat ierakstīt vietā no cita saraksta. Iepazīstieties ar šo Vēlēšanu likumu.

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (4)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+