Latvijā
Politika

Likums par Dievu vai naudu? 0


Grozījumos arī paredzēts noslēgt baznīcu īpašumtiesību atjaunošanas procesu.
Grozījumos arī paredzēts noslēgt baznīcu īpašumtiesību atjaunošanas procesu.
Foto – Edijs Pālens/LETA

Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) likumā. Šajos grozījumos tiek noteikts, ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja tai luteriskajai baznīcai, kas Latvijā darbojās līdz Otrajam pasaules karam. Šie grozījumi izsaukuši asas debates gan deputātu, gan pašu luterāņu vidū.

“Te nav runa par Dievu! Te ir runa par naudu, par īpašumiem,” likumprojekta būtību no Saeimas tribīnes raksturoja ārpusfrakciju deputāts Artuss Kaimiņš.

Šeit nepieciešama neliela atkāpe vēsturē – padomju okupācijas rezultātā Latvijas luterāņi sadalījušies divās nometnēs. Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) izveidota 1922. gadā, bet 1928. gadā pieņemta tās Satversme. Pēc Otrā pasaules kara un Latvijas okupācijas uz šīs Satversmes pamata savu darbu ārzemēs turpināja Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) kā LELB pēctece. Savukārt LELB padomju okupācijas laikā bija spiesta parakstīt okupācijas varas sagatavotu baznīcas Satversmi. Pēc neatkarības atjaunošanas 1991. gadā LELB ieguva juridiskas personas statusu. Kaut arī kopš neatkarības atjaunošanas pagājis jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimts, abas luterāņu nometnes tā arī nav spējušas vienoties.

Saeimas pirmajā lasījumā apstiprinātais likumprojekts ļaus LELB pretendēt uz tiem īpašumiem, kas piederēja pirmskara laika luterāņu baznīcai. Un loģiski, ka šāds risinājums neapmierina LELBĀL, kuras pusē nostājušās arī ietekmīgākās diasporas organizācijas.

Tādēļ Kaimiņš un vairāki citi deputāti aicināja nevirzīt šo likumprojektu, jo valstij nebūtu jājaucas baznīcas lietās. Vēl jo vairāk tagad, kad šī parlamenta termiņš tūlīt beigsies.

“Ja politiķi nostājas vienā pusē ar šo likumprojektu, kas tiek izdarīts, tad nu sašķelšanās tur ir. Un atbalstīt šo likumprojektu nozīmē nostāties vienā pusē un turpināt sašķeltību. Neatbalstīt šo likumprojektu nozīmē tomēr palikt neitrāliem politiķiem. Un, cienot abas evaņģēliski luteriskās baznīcas puses, ļaut tām pašām vienoties,” teica ārpusfrakciju deputāts Ilmārs Latkovskis.

Tomēr balsojumā deputātu vairākums grozījumus atbalstīja. Šāds lēmums jau izsaucis trimdas latviešu neapmierinātību. Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēde Kristīne Saulīte ziņu aģentūrai LETA paudusi viedokli, ka ar šādu lēmumu Saeima izrādījusi lielu necieņu. “Šis ir mēģinājums izrakstīt baznīcu no vēstures. Tas ir pilnīgi nepieņemami, ja runājam par cieņu pret vēsturi. Ja sakām, ka ārzemju latvieši ir daļa no Latvijas, tad tas ir ļoti liels pārsteigums un ārkārtīgi liela necieņa,” teica Saulīte, piebilstot, ka šobrīd aktīvi tiek runāts, piemēram, par Diasporas likumu, bet tajā pašā laikā notiek pretēji šāda likuma mērķiem vērsta lēmumu pieņemšana. “Esmu samērā lielā šokā par šādu lēmumu. Mēs to tādā veidā neatstāsim,” piebilda PBLA priekšsēde.

Jau šobrīd skaidrs, ka pieņemt galīgajā lasījumā šo likumu pašreizējais Saeimas sasaukums nepagūs. Taču tā kā tas jau ir apstiprināts pirmajā lasījumā, tad jaunajam parlamentam būs jālemj, vai turpināt darbu pie tā.

LA.lv