Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
6. novembris, 2014
Drukāt

Lilijas – visizturīgākās pret salu

Foto - Sandra RuskaFoto - Sandra Ruska

“Pēc pagājušās ziemas dārzā izsala daudzas sīpolpuķes. Ko darīt, lai tā nenotiktu arī šoziem? Kuras ir visizturīgākās, jo bezgalīgi tērēt naudu sīpolu iegādei nav iespējams?” LAIMA DURBĒ

– Pagājušais gads bija ekstrēms. Par laimi, reti ir tādi, kad izsalst pat augi, kurus uzskatīja par sevišķi izturīgiem, – mierina selekcionārs un liliju audzētājs Guntis Grants.

Visvairāk kailsals bojājis hiacintes, narcises, mazāk – tulpes (atkarībā no šķirnes). Viņa un kolēģa Jāņa Dukaļska sīpolpuķu laukos Daugmalē visizturīgākās izrādījušās lilijas. Bojāgājusi arī daļa no tām, tomēr mazāk. Jutīgākas pret salu bijušas atsevišķas smaržīgo liliju šķirnes, kas selekcionētas Holandē (ne visas, kas audzētas!). Sīpolpuķu audzētājs uzskata, ka nedrīkst vienmēr vainot Holandes vai citu valstu neizturīgās šķirnes, slikto preci un visu vispārināt.

Puķkopja skatījumā, pret salu visizturīgākās sīpolpuķes ir lilijas. Patlaban tās vēl veikalos brīvi nopērkamas un var stādīt tāpat kā citas sīpolpuķes, pēc kurām ziemas postījumu dēļ šoruden bijis īpaši liels pieprasījums, bet narcises daudzviet ir pat deficīts. Šķirņu izvēle ir maza, tāpēc to iegādi var atlikt uz nākamo gadu vai pagaidīt, kad sāksies lielās atlaides.

Daugmalē abi puķkopji lauzuši mītu, ka sīpolpuķes jāstāda laikus, pašā rudens sākumā, lai pagūst iesakņoties. Lielā darba apjoma dēļ viņi puķu sīpolus zemē sāk likt agri un beidz, kad zeme pilnīgi sasalusi. Atzinums – nekādas atšķirības! Vienīgi agrāk iestādītās lilijas arī uzzied agrāk.

Puķkopji zina stāstīt gadījumus no savas un draugu prakses, kad sīpolpuķes stādītas, pat sasalušā augsnē izcērtot vagas. Pavasarī ziedējušas teicami.

Lai sīpolpuķes pasargātu no kailsala ziemā vai aukstuma viļņa agrā pavasarī, stādījumus vajag mulčēt. Pēc Gunta Granta teiktā, noder jebkurš materiāls, kas dārzniekam vairumā. Piemērota ir kūdra (jāber vismaz 4–5 cm bieza kārta, jo sasēžas), mizu mulča, komposts, meža celiņu saslaukas, skujas. Ja bērums nav pārāk biezs, to pavasarī nevajag noņemt. Ja, bīstoties sala vai vēloties apbērt izlīdušos asnus, mulčas kārta itin prāva, to pēc lielajām salnām pamazām atrauš. Skuju zari vai augu laksti it kā der piesegšanai, bet, ja tos pietiekami agri pavasarī nepagūst noņemt, tajos ieaug šķībi, greizi puķu asni, kurus viegli nolauzt. Mulčēšanai der arī lapas, vienīgi maz jēgas no kļavu un liepu lapām, jo tās stipri saplacinās. Laba mulča veidojas, ja lapas sasmalcina zāles pļāvējā ar savācējgrozu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+