Limbažu muzejs atklās unikālu Latvijas himnas autoram Baumaņu Kārlim veltītu ekspozīciju 0
Starptautiskajā muzeju dienā, 18. maijā, Limbažu muzejā tiks atklāta Latvijas himnas autoram veltītā ekspozīcija “Baumaņu Kārlis un viņa laiks”, kas tapusi ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu. Ekspozīcijā varēs aplūkot arī Latvijas himnas oriģinālpartitūru.
Limbažu muzeja ekspozīcija „Baumaņu Kārlis un viņa laiks” piedāvā iespēju labāk iepazīt komponista dzīvi, izprast laiku un vidi, kurā viņš darbojās. Ekspozīcija izvietota Limbažu pilsmuižas ēkā – muzeja 1. stāva zālē, kurā ir pilnībā rekonstruēts 19.gs. 2. puses. interjers, izmantojot Limbažos un apkārtnē lietotas autentiskas mēbeles un iekārtojumu. Izstādes apmeklētāji gūs ieskatu ne tikai par Baumaņu Kārļa dzīvi, bet arī radīs priekšstatu par saimnieciskajām norisēm un saviesīgo dzīvi, laikā, kad Limbažos dzīves nogali pavadīja Baumaņu Kārlis. Ekspozīcijā ir atspoguļota arī mazpilsētas daudznacionālā kultūrvide un pilsētas sadzīve gadsimtu mijā, kā arī Baumaņu Kārļa saistība ar tā laika ievērojamākām Latvijas personībām: Ausekli, Fr. Brīvzemnieku, Alunānu u.c.
“Mūsu tagadne un nākotne, stabilitāte, intelektuālā un morālā izaugsme balstās uz pagātnes izcilo sasniegumu apzināšanu, izpratni un saglabāšanu. Viens no fonda darbības virzieniem kultūras jomā ir atbalsts tieši kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas procesiem, ” atzīmē mecenāte Ināra Tetereva.
Kārlis Baumanis (Baumaņu Kārlis, 1835 – 1905) – nacionālās kordziesmas un solodziesmas aizsācējs. Viņš atstājis gandrīz trīs simti vokālu kompozīciju un aranžējumu; no šī skaita ap 50 ir kordziesmas. Baumanis bija viens no dedzīgākajiem latviešu nacionālās atmodas darbiniekiem, arī publicists, dzejnieks satīriķis, lugu sacerētājs un daudzu savu dziesmu tekstu autors. Viņa vienkāršajai, lakoniskajai dziesmai ar paša vārdiem Dievs, svētī Latviju bija lemts kļūt par Latvijas valsts himnu. Rīgas latviešu un vācu avīzēs publicētie Baumaņa polemiskie raksti par tautasdziesmu (1874, 1875) ievadīja arī etnomuzikoloģijas sākumu Latvijā.
Komponista dzīve bijusi cieši saistīta ar Limbažu novadu – viņš dzimis Viļķenē, mācījies Limbažos, arī viņa mūža pēdējie gadi pēc atgriešanās no aktīvās dzīves Pēterburgā pavadīti Limbažos. Tolaik viņš iesaistījās mazpilsētas sabiedriskajā dzīvē, darbojoties Saviesīgajā biedrībā. Pateicoties viņa dāvinātajām grāmatām, pilsētā izveidojās pirmā publiskā bibliotēka. Valsts himnas autors apglabāts Limbažu kapos.
