Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
25. jūlijs, 2012
Drukāt

Lindermana partija piereģistrēta gludi un nemanāmi

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Uzņēmumu reģistrs (UR) nesen piereģistrējis nepilsoņa Vladimira Lindermana partiju “Par dzimto valodu”. Partijas vadībā ir divi nepilsoņi – līdzās valdes priekšsēdētājam Vladimiram Lindermanam arī Jevgenijs Osipovs.

 

Pilsonis ir vienīgi Illarions Girss, kurš tad arī iesniedza visus nepieciešamos dokumentus, lai partija oficiāli tiktu iekļauta reģistrā. Politisko partiju likums to aizliedz darīt nepilsoņiem, bet neaizliedz viņiem darboties valdē, kuru ievēl partijas sapulce. Likums kā vienīgo prasību valdes locekļiem nosaka būt rīcībspējīgiem, bet, kā to pārbaudīt, nav zināms. UR noskaidroju, ka neviens ārstu izziņu neprasa, reģistros nepārbauda, bet Tieslietu ministrijā norādīja, ka partijas valdi ievēl biedru sapulce. Tātad partijas biedri paši izsaka uzticību personai, kuru ievēl valdē.

Valdes pārstāvjiem nav obligāti jābūt partijas biedriem. Tātad ikviens iebraucējs, arī valstij nelojāls, var dibināt partiju, ja vien Uzņēmumu reģistrā var iesniegt protokolu ar, mazākais, 200 pilngadīgu Latvijas pilsoņu parakstiem, kas apliecina, ka viņi piedalījušies partijas dibināšanas sapulcē un ir jaunās partijas biedri. Tieslietu ministrija ar preses sekretāres Ksenijas Novikovas starpniecību norāda, ka tā ir bijusi Saeimas politiska izšķiršanās, apstiprinot likumu, kas ļauj politiskajās partijās darboties nepilsoņiem. Likums tika pieņemts 9. Saeimas laikā, un Valsts prezidenta vārdā to parakstīja toreizājā Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

 

UR vadītājs Ringolds Balodis uzsvēra, ka UR pārbauda tikai iesniegto partiju dibināšanas dokumentu atbilstību likuma normām, nevis pašus dibināšanas faktiskos apstākļus.

 

Rosina dubultot dibinātāju skaitu

Nacionālā apvienība (NA) ir iesniegusi Saeimā Politisko partiju likuma grozījumus, kas ļautu partiju piereģistrēt tikai tad, ja to dibina nevis 200, bet gan 400 pilsoņi. NA pārstāvis Māris Grīnblats sacīja, ka, iespējams, šis priekšlikums ļaus nopietnāk pārdomāt un piestrādāt pie jaunu partiju dibināšanas. Tēvzemieši līdzīgus grozījumus iesniedza parlamentā 90. gadu beigās un saņēma pamatīgu kritiku no citām politiskajām partijām, tāpēc M. Grīnblats šaubās, vai šoreiz tas gūs vairākuma atbalstu. Noskaidroju, ka šis likuma labojums ir nodots Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai, bet tā, izrādās, nevēlas uzņemties atbildību. Komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (“Saskaņas centrs”) sacīja, ka komisija lūgusi atzinumu par šo priekšlikumu Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijai. Prezidenta Andra Bērziņa padomnieks juridiskajos jautājumos Edgars Pastars apliecināja, ka ir saņemta vēstule no Dolgopolova vadītās komsijas, taču Valsts prezidenta kancelejai neesot jānodarbojas ar Saeimas ideju vērtēšanu, par ko paši deputāti nav pat balsojuši. Valsts prezidents nevar uzlikt par pienākumu komisijai to darīt. Kad komisija sanāks uz sēdi, tad arī lemšot, kā rīkoties.

Taču maz ticams, ka partijas dibinātāju skaita palielināšana novērsīs iespēju dibināt valsts drošībai apšaubāmas partijas. Svarīgāki par šo skaitu ir partiju darbības procesuālie uzlabojumi.

 

Piemēram, UR vadītājs R. Balodis uzskata, ka zvērinātam notāram būtu jāpiedalās arī partijas dibināšanas sapulcē un ka, partijai reģistrējoties, vajadzētu iesniegt arī zvērināta notāra sastādītu partijas dibināšanas norises protokolu.

 

Šī ideja ir iekļauta Politisko partiju likumā vēl tad, kad tieslietu ministrs bija Aigars Štokenbergs, un tā arī uz priekšu nav virzījusies.

 

Lai darbojas legāli, nevis pagrīdē

Gan Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Jānis Pleps, gan arī politologs Jānis Ikstens uzskata, ka, nereģistrējot nepilsoņa Lindermana vai viņam līdzīgu personu partijas, būs liegta iespēja kontrolēt šādu grupējumu darbību. Labāk, lai šīs partijas darbojas legāli jeb atbilstoši likumu prasībām nekā strādā pagrīdē, kur nav iespējams izkontrolēt, piemēram, partijas finanses un naudas plūsmu. J. Ikstens atgādināja, ka Eiropas Padome ir pieņēmusi vadlīnijas par politisko partiju darbību, kur apvienošanās politiskās partijās, biedrībās un sabiedriskajās organizācijās ir atzīta par vienu no fundamentālajām cilvēktiesībām.

 

Vairāki politiķi un juristi baidījās, ka, nepieļaujot Lindermana partijas reģistrāciju, šī lieta varot nonākt Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kur patlaban noris un ir jau beidzies ne viens vien process pret valstīm, kas neļauj reģistrēt partijas.

 

Pārsvarā gan pret Turciju, kas aizliedz reģistrēt kurdu partijas, taču tiesas procesi ir arī pret citām valstīm.

 

Drošības iestāžu loma

Tikai tad, ja drošības ie-stādes konstatē, ka partija ar savu darbību apdraud sabiedrisko kārtību un valsts drošību, tiesībsargājošajām iestādēm ir dota iespēja vērsties tiesā, lai apturētu šādas partijas darbību. Taču līdzšinējā drošības iestāžu darbība liek šaubīties, vai tās uz to būs spējīgas, turklāt jāņem vērā, ka tiesu procesi ievelkas gadiem. Tāpēc no R. Baloža ir izskanējis priekšlikums ļaut par partijas antikonstitucionālu darbību lemt Sa-tversmes tiesai. Pagaidām šī ideja nav guvusi politiķu atsaucību un nav arī apspriesta Satversmes tiesā. Bet tikmēr Drošības policija bezspēcībā plāta rokas un spējusi tik vien kā norādīt Politisko partiju likuma grozījumiem pievienotajā anotācijā, ka, “veicot ekstrēmi un radikāli tendētu personu darbības kontroli, esam konstatējuši, ka šādas personas savu nosprausto mērķu sasniegšanai dibina gan biedrības, gan politiskās partijas. Politisko partiju dibināšanas procesā attiecīgā likuma prasības tiek pildītas formāli”.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+