Lindermans: Par Latgales autonomiju ir 61% iedzīvotāju 0
Par Latgales autonomiju ir 61% iedzīvotāju, 10-11% – drīzāk par, – laikrakstam “Vesti Segodņa” stāsta partijas “Par dzimto valodu!” līderis Vladimirs Lindermans.
Pēc viņa teiktā, aptaujāti 892 cilvēki, no tiem 61% ir par Latgales autonomiju. Viņš gan piebilst, ka atsevišķās mazajās pilsētās vairāk bijis autonomijas pretinieku, taču kopējais rādītājs ir tāds.
Lindermans sacīja, ka vakar kratīšanā viņa dzīvesvietā Drošības policija (DP) izņēmusi arī šīs aptaujas lapu oriģinālus, tāpēc viņš neesot paspējis apkopot aptaujas dalībnieku vecumu, pilsonību un citas detaļas, tāpēc esot tikai kopējais rādītājs.
Lindermans sacīja, ka kratīšanas laikā pārsvarā izņemti visi dokumenti, kas saistās ar Latgales tēmu un DP viesošanos savās mājās viņš saista ar sestdien, 8.decembrī, Daugavpilī plānoto konferenci par Latgales autonomiju.
Viņš uzsver, ka, neskatoties uz notikušo, konference sestdien plkst.13 Latgales Mācību centrā Daugavpilī. Uz to aicināti vis, kas piekrīt Latgales autonomijas idejai. Konferences rīkotājs uzsver, ka tajā notiks teorētiska diskusija par autonomiju, nevis reālu plānu apspriešana par varas pārņemšanu.
“Mēs apspriedīsim Latgales autonomijas ideju pilnībā, – idejas juridiskais pamatojums un norise Eiropas kontekstā, kāda var būt reģiona patstāvīga ekonomiskā attīstība, idejas kultūrvēsturiskais pamatojums,” par konferences darba kārtību izteicies Lindermans.
Kā ziņots, DP vakar no rīta veikusi kratīšanu partijas “Par dzimto valodu!” līdera Vladimira Lindermana dzīvesvietā. Kratīšanā Lindermana dzīvesvietā DP izņēmusi viņa datoru, zibatmiņas, diskus, kā arī dokumentus ar informāciju par Latgalē veikto aptauju.
Kratīšana notikusi pie viņa domubiedriem Ilariona Girsa, Jevgēņija Osipova, kā arī pie partijas pārstāvja Daugavpilī Genādija Peskova.
DP priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa norādīja, ka procesuālās darbības, tajā skaitā kratīšana, veikta kriminālprocesā, kas sākts šī gada oktobrī pēc Krimināllikuma 83.panta 2.daļas – par organizatorisku darbību, kas vērsta uz Latvijas Republikas teritoriālās vienotības graušanu. Saskaņā ar Krimināllikumu par šādu noziegumu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām.
DP oktobrī vērtēja Lindermana publiskos izteikumus par Latgales autonomijas ideju. Lindermans rudenī pauda viedokli, ka Latgales autonomija Latvijas sastāvā būtu adekvāta atbilde valdošo partiju centieniem apturēt un nepieļaut referendumu par pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem.
Jau ziņots, ka Lindermans vairākkārt rīkojis un piedalījies dažādās protesta akcijās. Latvijas Ģenerālprokuratūra viņu savulaik izsludināja starptautiskā meklēšanā, apsūdzot par aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts varu un mainīt valsts iekārtu. Tāpat Lindermans tika apsūdzēts par trotila glabāšanu. Viņš vairākus gadus uzturējās Krievijā, taču tur tika aizturēts un izdots Latvijai.
Vēlāk pret Lindermanu sāktā krimināllieta daļā par aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas valsts varu tika izbeigta, bet par neatļautu sprāgstvielu glabāšanu tiesa viņu attaisnoja.
Pēc Lindermana vadītās biedrības “Dzimtā valoda” iniciatīvas vēl pērn tika savākts nepieciešamais parakstu skaits referenduma rīkošanai par to, lai Latvijas Satversmē krievu valodai tiktu noteikts otras valsts valodas statuss. Kaut arī referendumā šī iecere cieta pamatīgu sakāvi, Lindermans pauda viedokli, ka viņa mērķis esot sasniegts.
Lindermans neredz iespēju, kā šī “lieta varētu nonākt līdz tiesai”. Viņš arī uzskata, ka šī kratīšana varētu tikt veikta ar mērķi iebiedēt partijas pārstāvjus un domubiedrus.
Arī kratīšanā pie Osipova esot izņemti datori, tostarp arī viņa bērnu datori, dokumenti, tostarp bērnu dzimšanas apliecības un laulības apliecība, kā arī dažādi diski. Pie viņa, iespējams, tika meklēta karte, kur Latgale varētu būt atveidota kā autonomā teritorija, pieļauj Osipovs.
Viņš kratīšanu saistīja ar vēlmi traucēt partijai piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Vienlaikus Osipovs norādīja, ka nekāds likums neesot pārkāpts.
